1981. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1981. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +5,8 °C +6,3 °C
Minimālā - −19,4 °C
Maksimālā - +29,4 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~815 mm
Rīga: 729,8 mm
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1981. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāra beigās un februāra pirmajā pusē laika apstākļus Baltijā noteica cikloni, kas no Atlantijas okeāna gāja pāri Skandināvijai un atnesa līdzi siltu un mitru okeāna gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par ilggadējo vidējo normu. Februāra vidū virs Eiropas ziemeļiem arktiskā gaisa masās izveidojās anticiklons. Augstā spiediena joslā, kas slīdēja pāri Skandināvijai un Lielbritānijai, tas savienojās ar Azoru salu anticiklonu. Anticikloni atspieda Atlantijas okeāna ciklonus uz ziemeļiem (to ceļš veda pāri Islandei un Spicbergenai uz Jauno Zemi). Virs Baltijas vējš sāka pūst austrumu virzienos. Ar austrumu plūsmām Latvijā nokļuva arktiskās gaisa masas.[1]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada pirmajā nedēļā Latvijas teritorijā iestājās stabila ziema. Kļuva stipri aukstāks. Gaisa vidējā diennakts temperatūra par 4 līdz 5 grādiem bija zem normas. Atsevišķos rajonos termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdējis līdz −22, −24 grādiem. Sniega segas biezums republikā bija 8 līdz 15 centimetri, Gaiziņkalnā apmēram 10 centimetru. Ledus biezums 15 līdz 25 centimetri. Lielās ūdenskrātuvēs ūdens sāka aizsalt. Tik krasa laika apstākļu maiņa tika skaidrota ar pārmaiņām gaisa cirkulācijā. 1980. gada decembrī Baltijā ieplūda silts, mitrs Atlantijas gaiss, bet janvāra sākumā rietumu vēji atkāpās ziemeļu vēju priekšā. Tas nozīmē, ka Skandināvijā ieplūda ļoti aukstais Arktikas baseina gaiss.[2]

  • 12.16. janvāris — Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī visu nedēļu bangoja vētra. Spēcīgi dienvidu un dienvidrietumu vēji bija vērojami republikas piekrastes rajonos. Liepājā un Ventspilī vēja maksimālais ātrums sasniedza 20 līdz 21 metru sekundē, Rucavā 27 metrus sekundē.[3]

Otrās dekādes beigās anticiklons, kas bija izveidojies virs Azoru salām, pletās pār Baltiju. Gaisa temperatūra naktī noslīdēja –7 līdz –12 grādus zem nulles, dienā pieturējās –2, –7 grādu sals.[4]

  • 24. janvāris — Sniega segas biezums vidēji republikā ir 8 līdz 15 centimetri, bet Bauskas, Saldus un Viļakas rajonos tikai no 3 līdz 6 centimetriem. Visvairāk sniega ir Rucavas. Ainažu, Skrīveru un Rīgas apkārtnē no 19 līdz 27 centimetriem.[4]

Mēneša beigās Latvijā valdīja siltās gaisa masas. Lielas siltā gaisa masas no Azoru salām izplatījās pār Rietumeiropu un Skandināviju, sasniedzot 70. paralēli. Uz siltuma un aukstuma robežas virs Skandināvijas ziemeļu piekrastes veidojās gaisa viļņveida perturbācija, kas kopā ar cikloniem plūda no rietumiem uz austrumiem. No to dienvidu perifērijas uz Baltiju plūda ļoti silts gaiss, bet aukstais palika tālu Arktikā. Mēneša pēdējā nedēļā vidējā diennakts gaisa temperatūra bija 3 līdz 6 grādus augstāka par normu. Sniegs kusa, īpaši Latvijas rietumu rajonos. Tomēr sniega segas biezums Gaiziņkalnā un Ērgļos vēl bija apmēram 40 centimetri.[5]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāra pirmajā nedēļā pār Baltiju virzījās cikloni, kas Latvijai atnesa lietu, vējus un miglu. Siltais jūras gaiss, kas plūda no Atlantijas okeāna, būtiski sajaucis ziemas temperatūras režīmu. Rīgā mēneša pirmajā nedēļā gaisa temperatūra bija 6 līdz 8 grādus augstāka par ilgos gados novēroto. Intensīvi kusa sniegs. Vienīgi Vidzemes augstienē sniega sega saglabājusies normas robežās 30 līdz 40 centimetru biezumā, bet republikas rietumos sniega jau bija nokusis.[6]

  • 8. februāris — visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) februārī — Saldus, 18 m/s.

Mēneša otrajā nedēļā Atlantijas cikloni joprojām saimniekoja Baltijā. Tomēr tiem bija dažāds raksturs. Pirmais no tiem ļoti dziļš ar spiedienu centrā 730 milimetri dzīvsudraba stabiņa nāca no Islandes un bija agresīvs. Tas virzījās vētraini, savā ceļā izraisīdams stiprus sniegputeņus, rietumu un ziemeļrietumu viesujvējus. Otrs ciklons, aizsācies virs Ziemeļjūras, bija mazāk aktīvs un sevišķas nepatikšanas nesagādāja. Vidējā gaisa temperatūra februāra pirmajā dekādē visā republikā bija ap 0 grādiem. Tas ir par 5 līdz 7 grādiem virs klimatiskās normas. Baltijas jūras piekrastē sniegs praktiski bija nokusis, savukārt pārējā teritorijā tās biezums bija tikai 10 līdz 30 centimetri un vienīgi Ērgļos un Gaiziņkalnā līdz 50 centimetriem.[7]

  • 14. februāris — diennakts vidējā gaisa temperatūra sāka tuvoties normai, atsevišķās dienās par 2 līdz 3 grādiem noslīdēja zem normas. Nakti temperatūra atsevišķos rajonos noslīdēja līdz –18 grādiem.[1]
  • 21. februāris — sniega segas biezums republikā rietumu rajonos bija 2 līdz 10 centimetri, austrumu rajonos 11 līdz 30 centimetri, Gaiziņkalna apkaimē 50 centimetri, Ērgļos 54 centimetri.[1]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marta sākums bija neparasti auksts. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 4 līdz 5 grādiem zem normas. Nakts stundās dzīvsudraba stabiņš termometrā noslīdēja līdz –13 vai pat līdz –18 grādiem, bet republikas ziemeļaustrumos līdz –21 grādam. Tāds intensīvs sals parasti vērojams pašā ziemas vidū. Dienas stundās saules spilgto staru iespaidā gaiss sasila līdz 0, reizēm līdz +1 grādam. Sniega segas biezums bija 10 līdz 25 centimetri, Madonā 35, Gaiziņkalnā un Ērgļos 51. Salu izraisīja un laiku noteica anticiklons. Republikā ieplūda ledains Arktikas gaiss.[8]

Marta vidū virs Barenca jūras izveidojās anticiklons, kurš aptvēra Skandināviju un Baltiju — izplatījās aukstā arktiskā gaisa masas.[9]

  • 15.18. marts — gaisa temperatūra naktīs pazeminājās līdz –12, –15, vietām līdz —20 grādiem. Dienā tā nepacēlās augstāk par –3 līdz –8 grādiem. Diennakts vidējā temperatūra bija 2 līdz 3 grādus zemāka par normu.[9] Rīgā, gaisa temperatūra naktī uz 17. martu pazeminājās līdz –12,7 °C.
  • 27. martsRīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā tika sasniegts marta diennakts nokrišņu rekords — 30,2 mm.
  • 30. marts — Tika piedzīvoti vieni no nopietnākajiem pavasara plūdiem. Ūdens līmenis Daugavā sasniedza 8,3 metrus. Plūdi sākās pie 6,3 metru atzīmes, parasti ziemā ūdens līmenis ir 2,6 metri. Saimniecības "Kronvaldu" kompleksā noslīka 1 022 govis, Salas putnu fermā 3 000 vistu.[10]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. aprīlis — atmosfēras procesu attīstībā iezīmējās pārkārtošanās. Anticiklons sairdams atkāpās uz dienvidiem, to nomainīja Atlantijas valgais gaiss, kas ieplūda caur Skandināvijas ziemeļiem. Iepriekš divas nedēļas laiku Latvijā noteica anticiklons. Visā republikā bija pavasarīgi siltas dienas. Gaisa vidējā diennakts temperatūra bija 2 līdz 3 grādi virs normas. Tiesa, nakts stundās saglabājās negatīva temperatūra (0 līdz –2 grādi). Dienā spilgtajos saules staros gaiss sasila līdz +6, +11 grādiem, republikas austrumos līdz +12, +14 grādiem.[11]
  • 14. aprīlis — pēc saulainā, vasarīgi siltā laika, kad temperatūra pacēlās līdz +17 grādiem, strauji kļuva aukstāks. Tas notika dziļa Atlantijas ciklona ietekmē, kurš izveidojās pie Lielbritānijas krastiem un cauri Skandināvijas ziemeļu rajoniem pārvietojās uz Maskavas apgabalu. Tieši 14. aprīlī Baltijā izplatījās šī ciklona aizmugures daļa. Pastiprinājās ziemeļu virziena vējš. Vietām vēja spēks brāzmās sasniedza 24 metrus sekundē. Vienlaikus pazeminājās gaisa temperatūra. Pat dienas stundās termometra dzīvsudraba stabiņš +5 līdz +6 grādu atzīmi. Vietām, pārsvarā republikas austrumos, uzsniga sniegs.[12]
  • 19. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,5 °C.

Aprīļa otrajā pusē Latvijā pieturējās auksts laiks. Naktī temperatūra bija —1 līdz —6 grādi, dažās naktīs līdz —8 grādiem. Dienā no 0 līdz +5 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra par 3 līdz 8 grādiem bija zem normas. Cikloni no Atlantijas pārvietojās pāri Norvēģu jūrai un Ziemeļjūrai, pēc tam uz Krievijas Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Ciklonu aizmugurē mūsu rajonos ieplūda arktiskā gaisa masas, bet aukstuma frontes izraisīja nokrišņus sniga slapjš sniegs. Republikas rietumos atkal izveidojusies sniega sega vietām līdz 10, 11 centimetru. Aukstā laika dēļ palēninājās pavasara procesi dabā. Tomēr ledus Rīgas jūras līcī siltā laika ietekmē aprīļa sākumā un tāpēc, ka dienā temperatūra bija plusos, bija izkusis. Virs Grenlandes izveidojās plašs ciklons, kas aizšķērsoja ceļu cikloniem no Atlantijas uz Eiropu. kuri varētu Latvijai atnest okeāna siltumu. Aukstais gaiss, kas ieplūda mūsu rajonos, pamazām sasila.[13]

  • 25. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,3 °C.
  • 30. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,3 °C.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša sākumā nemitīgi lija, bieži sniga Slapjš sniegs. Bija auksti un nemīlīgi kā rudenī. Un tad pēkšņi atmosfērā notika gaisa masu cirkulācijas pārkārtošanās un Baltijā ieplūda silts, sauss gaiss no Ukrainas dienvidiem. 8. maijā iestājās silts, saulains, sauss laiks, karstākajās dienās 10., 11., 12. maijā gaisa temperatūra Rīgā pacēlās līdz +28 grādiem. Tādā veidā par 1 līdz 2 grādiem pārsniegts absolūtais temperatūras maksimums simt gadu laikā. Dažās siltajās maija dienās līdz nepazīšanai pārmainījusies daba. Kokiem sāka plaukt lapas, mazliet ātrāk nekā parasti dažviet sāka ziedēt pīlādži.[14]

  • 10. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,5 °C.
  • 11. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,4 °C.
  • 12. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,0 °C.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 24. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,0 °C.
  • 29. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,0 °C.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlija visstiprākās vēja brāzmas Austrumlatvijā — Priekuļi, 28 m/s.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +23,3 °C.
  • 29. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +22,6 °C.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās 1966. gadam, līdz šim reģistrētās absolūti maksimālās gaisa temperatūras oktobrī ir no 21 līdz 25 grādiem un ir uzstādītas 1981. gadā.

  • 2. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,4 °C.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mitrākais decembris Rīgas novērojumu vēsturē. Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 75 mm. 1999. gadā šis rekords tika pārspēts (87,1 mm)
  • Trešais ar sniegu visbagātākais decembris Latvijā, vidējais sniega segas biezums bija 17 cm.[15]

Novembra beigās un decembra sākumā laiku Baltijā joprojām noteica cikloni. Radušies Atlantijā, tie uz kontinentu atnesa relatīvi siltu un mitru gaisu, tāpēc temperatūra Latvijā rudens beigās un pašā ziemas sākumā bija 0,5—1 grāds virs vidējā daudzos gados novērotā lieluma (normas). Bieži bija nokrišņi, lija lietus un sniga slapjš sniegs. Kopumā rudens Baltijā bija silts un mitrs. 1980. gadā novembra beigās Latvijas austrumu rajonos jau bija izveidojusies sniega sega un augsne bija sasalusi 15—20 centimetru dziļumā, bet 1981. gadā stabilas sniega segas vēl nebija izveidojusie un augsne nebija sasalusi. No Atlantijas uz Skandināviju aizvirzījies dziļš ciklons.[16]

  • 9. decembris — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +2,8 grādi, kas bija par vienu grādu zem normas.[17]

Jau kopš piemās dekādes vidus Latvijā valdīja īsta ziema. Sniega segas biezums atsevišķos rajonos bija 20—27 centimetri (Priekulē 27, Alūksnē 21, Ventspilī 19 centimetri). Upēs veidojas ledus. Gaisa temperatūra bija no –1 grāda līdz +2 grādiem, naktī no 0 līdz –5 grādiem. Atmosfēras procesi attīstījās tādā veidā, ka uz Baltiju virzījās mazaktīvi cikloni no Skandināvijas, bet 7. decembrī virs Dānijas izveidojās diezgan dziļš ciklons, kas, pārvietodamies uz austrumiem, radīja vēja pastiprināšanos lielākajā daļā republikas rajonu līdz 15—20 metriem sekundē, sniga sniegs un puteņoja. Ciklons strauji aizvirzījās uz ziemeļaustrumiem. Rietumu vējus nomainīja ziemeļu vēji, kas Baltijā atnesa auksto arktisko gaisu. Gaisa temperatūra ievērojami pazeminājās: dienā līdz –2, –7 grādiem, naktī līdz –8, –13 grādiem. Atsevišķos rajonos līdz –19, –22 grādiem.[17]

  • 17. decembris — naktī no 16. uz 17. decembri Rīgā uzsniga 13 milimetrus dziļš sniegs. Sniega segas biezums Rīgā pieauga līdz 35 centimetriem un bija maksimālais republikā.[18]
  • 18. decembris — aukstākā decembra diena Latvijā. Naktī minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24 grādiem (Rīgā –17,5 °C).[19]

Sākot ar 6. decembri diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā stabili turējās divus līdz septiņus grādus zem normas, bet termometra dzīvsudraba stabiņš nepakāpās virs nulles. Bieži vien tas rādīja no 11 līdz 16 grādiem, bet atsevišķos rajonos līdz 18, 23 grādiem lielu salu. Upes un ezeri aizsalas. Laiku Baltijā otrās dekādes beigās ietekmēja sekls ciklons, kas izveidojās virs Kolas pussalas un gausi pārvietojās pāri Somijai uz Igauniju. Ziemeļu vēji Baltijā atnesa Arktikas auksto gaisu un sniegputeni.[18]

No decembra sākuma ziema Padomju Savienības Eiropas teritorijā un Baltijā nostiprināja savas pozīcijas. Visu šo laika posmu pieturējās auksts laiks, bagātīgi sniga un puteņoja. Pamazām palielinājās sniega segas biezums. Republikas austrumos tas vietām sasniedza 45 centimetrus. Otrās dekādes beigās tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra. Naktī uz 18. decembri tā pazeminājās līdz –24 grādiem. Vēji krasi mainīja virzienu, bet kopumā pārsvarā pūta austrumu vēji, kas veicināja aukstā kontinentālā gaisa ieplūšanu Latvijā.[19]

  • 26. decembris — vieni no sniegotākajiem Ziemassvētkiem Latvijā. Sniega segas biezums svārstās no 27–51 cm. Visbiezākā sniega sega — 51 cm otrajos Ziemassvētkos tika novērota Vendzavā.[20]
  • 31. decembris — Latvijā laiks bija mākoņains, brīžiem skaidrojās, teritorijas lielākajā daļā sniga slapjš sniegs. Uz autoceļiem atkala. Dienvidaustrumu, dienvidu vējš 5 līdz 9 metri sekundē. Gaisa temperatūra no –3 līdz +2 grādiem. Rīgā nedaudz sniga slapjš sniegs, gaisa temperatūra no +0,4 grādiem naktī, līdz +1,8 grādiem dienā.[21]

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 815 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 729,8 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[22][23]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−19,4 °C
7. janvāris
+5,8 °C
1. janvāris −3,5 °C
0,0
Februāris
−13,4 °C
19. februāris
+4,6 °C
1., 3. februāris −2,8 °C
+0,6
Marts
−12,8 °C
6., 7. marts
+12,9 °C
22. marts −1,3 °C
−1,4
Aprīlis
−6,3 °C
25. aprīlis
+16,4 °C
12. aprīlis +2,8 °C
−2,2
Maijs
−1,7 °C
4. maijs
+28,4 °C
11. maijs +13,5 °C
+1,9
Jūnijs
+5,4 °C
15. jūnijs
+29,0 °C
24., 29. jūnijs +15,6 °C
+0,3
Jūlijs
+6,4 °C
6. jūlijs
+29,4 °C
24. jūlijs +17,6 °C
+0,4
Augusts
+6,6 °C
26. augusts
+28,4 °C
8. augusts +15,6 °C
−0,9
Septembris
+5,1 °C
16. septembris
+23,3 °C
28. septembris +12,6 °C
+0,8
Oktobris
+0,6 °C
25., 26. oktobris
+21,4 °C
2. oktobris +8,0 °C
+0,9
Novembris
−3,9 °C
18. novembris
+8,7 °C
24. novembris +1,8 °C
−0,5
Decembris
−17,5 °C
18. decembris
+3,1 °C
4. decembris −3,9 °C
−2,4
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
35,1 mm
15,0
8,8
11,3
6,8 mm
26. janvāris
22,4 mm
11,1
5,6
5,7
4,8 mm
23. februāris
66,0 mm
26,9
2,2
36,9
30,2 mm
27. marts
12,2 mm
0,4
3,2
4,6
3,5 mm
28. aprīlis
24,9 mm
15,5
0,3
9,1
6,3 mm
3. maijs
57,4 mm
13,6
31,6
12,2
11,0 mm
20. jūnijs
96,0 mm
17,9
38,9
39,2
14,8 mm
15. jūlijs
93,6 mm
0,8
27,5
65,3
24,5 mm
28. augusts
54,2 mm
15,8
6,6
27,8
11,6 mm
21. septembris
99,6 mm
35,2
19,5
44,9
12,2 mm
9. oktobris
93,6 mm
41,1
8,4
44,1
16,8 mm
2. novembris
74,8 mm
27,4
28,6
18,8
14,3 mm
17. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Sinoptiķa komentārs. Ziemeļu elpa Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 43, 21.02.1981.
  2. Sinoptiķa komentārs. Sals stipri pieņēmies Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 7, 10.01.1981.
  3. Sinoptiķa komentārs. Ziemas pārsteigumi Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 13, 17.01.1981.
  4. 4,0 4,1 Sinoptiķa komentārs. Ciklonu varā Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 19, 24.01.1981.
  5. Sinoptiķa komentārs. Neparasts siltums Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 25, 31.01.1981.
  6. Sinoptiķa komentārs. Atkal kļūs siltāks Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 31, 07.02.1981.
  7. Sinoptiķa komentārs. Ziema neatkāpjas Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 37, 14.02.1981.
  8. Sinoptiķa komentārs. Pavasara untumi Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 55, 07.03.1981.
  9. 9,0 9,1 Sinoptiķa komentārs. Pavasaris nesteidzas Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 67, 21.03.1981.
  10. Leonīds Salcevičs, Hidromeliorācijas speciālists, lauksaimniecības, izglītības un pašvaldību darbinieks, gramata21.lv
  11. Sinoptiķa komentārs. Nepastāvīgs laiks Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 85, 11.04.1981.
  12. Sinoptiķa komentārs. Atkal kļūs siltāks Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 91, 18.04.1981.
  13. Sinoptiķa komentārs. Pavasaris nelutina ar siltumu Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 97, 25.04.1981.
  14. Sinoptiķa komentārs. Vasara klāt! Archived 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 112, 16.05.1981.
  15. Pagājušā gada decembris bija otrs sniegiem bagātākais Latvijā pēdējo 73 gadu laikā, delfi.lv, 07.01.2011.
  16. Sinoptiķa komentārs | Joprojām ciklons Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 279, 05.12.1981.
  17. 17,0 17,1 Sinoptiķa komentārs | Ziemas elpa Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 285, 12.12.1981.
  18. 18,0 18,1 Sinoptiķa komentārs | Ziema un saule ... Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 290, 19.12.1981.
  19. 19,0 19,1 Sinoptiķa komentārs | Decembra kontrasti Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 296, 26.12.1981.
  20. Kopš 1981.gada Ziemassvētki bez sniega visā Latvijā bijuši trīs reizes, valmieraszinas.lv 25.12.2016.
  21. Gaidāmais laiks Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 299, 30.12.1981.
  22. Historical Weather: Riga, Latvia (1981), tutiempo.net (angliski)
  23. Clima en Riga durante el año 1981, tutiempo.net (spāniski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]