1983. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1983. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā - +7,51 °C
Minimālā −27,1 °C −16,7 °C
Maksimālā +31,1 °C +29,0 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~675 mm
Rīga: 681,0 mm
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1983. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra vairākumā rajonu bija 1 līdz 2 grādi virs nulles, kas ir par 5,5—6,5 grādiem virs normas. Nokrišņu bija divas trīs reizes vairāk nekā parasti (pārsvarā slapja sniega un lietus veidā). Janvārī ziema atnāca tikai divas reizes un arī tad uz ļoti īsu brīdi. Viszemākā gaisa temperatūra, kas tika atzīmēta republikas austrumos 21., 24. un 25. janvārī, bija 11 līdz 13 grādu zem nulles.[1]

Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvāra pirmajā nedēļā bija par 4—6 grādiem virs normas. 6. janvārī maksimālā temperatūra Rīgā bija +8 grādi, kas ir tuva šās dienas absolūtajam temperatūras maksimumam. Sniega sega, turklāt ļoti nenozīmīga no diviem līdz 15 centimetriem bija tikai republikas galējos austrumu rajonos. Atlantija uz Eiropas teritoriju citu pēc cita raida cikloniskus virpuļus. Tieši tie uz Baltiju atnes siltumu, lietu un brāzmainu vēju.[2]

  • 6. janvāris — naktī un no rīta gaisa temperatūra Rīgā svārstījās ap nulli (plkst. 6:00 +0,2 grādi, deviņos no rīta +1,1 grāds), bet tad Latvijā sāka ieplūst silts gaiss. Jau pēcpusdienā gaisa temperatūra Rīgā sāka paaugstināties, vakarā sasniedzot +7,9 grādus. Arī nakts uz 9. janvāri bija neraksturīgi silta, temperatūrai tuvojoties +9 grādu atzīmei (+8,8 °C).
  • 7. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,8 °C.

Lai gan jau bija janvāra vidus, bet Latvijā ziema nebija iestājusies un zeme bez sniega. Neliela sniega sega, kas bija izveidojusies republikas dienvidu rajonos, izkusa silto janvāra dienu lietū. +2 līdz +7 grādu silta gaisa temperatūra pieturējās visu nedēļu. Rīgā 12. un 13. janvārī tika sasniegts absolūtais maksimums (attiecīgi +6,3 un 6,1 grāds) — diennakts vidēja gaisa temperatūra pārsniedza normu par 10 grādiem. Plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, ka daudziem rīdziniekiem radās bažas, vērojot tik krasas klimata maiņas. Tomēr šādas izņēmuma parādības nebija nekas ārkārtējs. Uz to brīdi pēdējo 50 gadu laikā 10 ziemas ir bijušas neparasti siltas. 1971., 1973 un 1975. gada ziemas. Siltu laiku Baltijā vienmēr atnes Atlantijas cikloni. 1983. gada sākumā viņi virzījās pāri cits pēc cita, periodiski pārvietojas no rietumiem uz ziemeļaustrumiem, neatstājot nekādu iespēju Latvijā ielauzties ziemeļu aukstajām gaisa masām.[3]

Trešās dekādes sākumā Latvijā uzsniga daudz sniega, valstī valdīja sniegs un putenis. Maksimālais sniega segas biezums sasniedza 16 līdz 20 centimetru. Un, lai gan temperatūras režīms joprojām bija ievērojami augstāks virs vidējā daudzos gados novērotā, tomēr diennakts vidējā temperatūra turējās zem nulles, bet tā jau ir raksturīga ziemas laika pazīme. Janvāra trešajā nedēļā Baltijai pāri gāja trīs dziļi cikloni. Tāpat kā to priekšteči, tie veidojās Atlantijā, tomēr to pārvietošanās trajektorija bija ievērojami vairāk dienvidos. Cikloni nāca no Islandes uz Skandināvijas dienvidiem un tālāk pāri Baltijai ātri aizvirzījās uz austrumiem. Šāda sinoptiska situācija veicināja to, ka uz īsu laiku vējš ciklona aizmugurē iegriezās no ziemeļiem, veicinot Arktiskā gaisa ieplūšanu un temperatūras pazemināšanos līdz –8, –12 grādiem.[4]

  • 24. janvāris — vēsākais janvāra rīts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra bija –7,8 grādi.
  • 26.28. janvāris — trīs dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +6 grādu robežu un bija attiecīgi +6,3, +6,2 un +6,9 grādi. Arī naktīs temperatūra nenoslīdēja zem +3 grādiem.
  • 27. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,2 °C.

Lietus un atkušņi bija 1983. gada janvāra raksturīgākās meteoroloģiskās parādības. Noturīgais siltums virs Atlantijas okeāna veicināja augstas gaisa temperatūras saglabāšanos Baltijā. Janvāra pirmajā un otrajā dekādē vidēja gaisa temperatūra pārsniedza normu par 5—6 grādiem, bet trešajā dekādē atsevišķās dienās gaisa temperatūra pārsniedza normu (kāda bijusi ilgstošā laika posmā) par 8 līdz 9 grādiem. 26. un 27. janvārī maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +6 grādi, kas ir par 1 līdz 1,5 grādiem virs absolūtā maksimuma. Cits pēc cita no Atlantijas pāri Latvijai virzās dziļi cikloni. To ceļi veda caur Islandi, Norvēģu jūru, Skandināviju un tālāk uz austrumiem. Ar cikloniem saistīti nokrišņi un vēja pastiprināšanās Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un republikas teritorijā. Rietumu virziena vēji veicināja augsta ūdens līmeņa saglabāšanos Latvijas upēs un Rīgas jūras līcī.[5]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziema tuvojas beigām. Meteoroloģisko novērojumu vēsturē tā iegāja kā neparasti silta ziema. 1983. gada februāris atnāca ar salu, tomēr pamatos gaisa temperatūra bija augstāka par vidējo daudzos gados novēroto. Vairākkārt bija atkušņi, kuru laikā piekrastē praktiski pilnīgi nokusa sniegs. Vissniegainākajos Latvijas rajonos sniega segas biezums nepārsniedza 40—45 centimetrus. Visa mēneša laikā republikā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par −24 grādiem.[6]

Dziļš ciklons, kas 2. un 3. februārī šķērsoja Baltiju, atnesa sev līdzi sniegu, reizēm arī puteni. Bet sals veicināja no jauna uzkritušā sniega saglabāšanos. Maksimālais sniega segas biezums Ērgļos sasniedza 18 centimetrus, Gaiziņkalnā — 23 centimetrus.[7]

  • 6.10. februāris — vairākas aukstas diennaktis Rīgā. Maksimālā temperatūra dienā bija ap –7 grādiem, bet naktīs gaiss atdzisa līdz –10, –12 grādiem. Naktī uz 7. februāri minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz –15,4 grādiem, diennakts vidējā temperatūra galvaspilsētā šajā dienā bija –11,4 grādi.
  • 6. februāris — minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija –19,9 grādi, Valgā –19,5 grādi. Pārējā valsts austrumu daļā bija par pāris grādiem siltāks.
  • 7. februāris — lai gan sals bija mazāks kā iepriekšējā naktī, tomēr Daugavpilī termometra stabiņs noslīdēja līdz –20,5 grādu atzīmei. Pādējā valstī valdīja –10, –15 grādu sals.

Gaisa temperatūra februāra pirmajā dekādē krasi pazeminājās. Naktī un rīta stundās sals sasniedza –10, –15 grādu, republikas austrumos līdz –20 grādiem. Dienas stundās, lai gan retumis cauri mākoņu segai uzspīdēja saule, gaisa temperatūra joprojām bija zema: –3 līdz –8 grādi, austrumu rajonos –12 grādu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 4 līdz 6 grādus zem normas. Visā valstī uzsniga sniegs. Naktī, laikam skaidrojoties, bija vērojama migla. Republikas austrumos koki nosarmoja. Sniega segas biezums Alūksnē 23 centimetri. Ērgļos — 25, Gaiziņkalnā — 27 centimetri. No Atlantijas uz Islandi joprojām virzījās dziļi cikloni, bet to pārvietošanās trajektorija atšķīrās no iepriekšējiem: viens no tiem pārvietojās uz dienvidaustrumiem, otrs uz ziemeļaustrumiem. Latvijā laiku ietekmēja anticiklons, kas bija izveidojies virs Somijas. Ar austrumu vējiem mūsu rajonos ieplūda aukstais arktiskais gaiss. Virs Rietumeiropas griezās plašs ciklonisks virpulis. Tā ziemeļu perifērijas ietekmē Latvijā vietām sniga sniegs.[8]

  • 12. februārisZosēnos tika reģistrēts vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārim Latvijas austrumu daļai — 31 mm.[9]
  • 15. februāris — aukstākā 1983. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,7 °C.

Ziemīgās dienas Latvijā ilgi neuzkavējās. Arktikas gaiss, kas Baltijā atnesa salu, atkāpās uz Baltkrieviju un Ukrainu. Virs Rietumeiropas un Ziemeļu jūras izveidojās plašs ciklons. Tā rietumu perifērijā no dienvidiem līdz Atlantijas ziemeļu platumiem ieplūda silts gaiss, kas pakāpeniski izpletās Skandināvijas un Baltijas valstu virzienā. Otrās dekādes vidū diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija par 2—3 grādiem virs normas. Tikai republikas austrumos vēl turpinājās neliels sals — vietām sniga un saglabājās visai ievērojams sniega segas biezums.[10]

  • 21. februāris4. marts — 12 dienas pēc kārtas Rīgā netika novēroti nokrišņi.
  • 22. februāris — viena no aukstākajām gada naktīm. Vidzemē un Latgalē minimālā gaisa temperatūra pazeminājās zem –20 grādiem. Diennakts un arī visa 1983. gada zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur termometra stabiņš apstājās pie –27,1 °C atzīmes. Skrīveros bija −24,6 grādi, Daugavpilī temperatūra noslīdēja līdz –23,4 °C, Ainažos –23,1 °C. Gulbenē tika reģistrēts –19,9 grādu sals, bet Rīgā –13,6 grādi.

Februāra otrajā pusē laiku Latvijā noteica spēcīgs ciklons, kas izveidojās virs Azoru salām, bet pēc tam pārvietojās uz Ziemeļjūru un Centrālās Eiropas rajoniem. Pa tā ziemeļaustrumu teritoriju Baltijā ieplūda gaisa masas no Ziemeļatlantijas. Mēneša beigās laikapstākļus noteica anticiklons.[11]

  • 28. februāris — minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī noslīdēja līdz –20,5, Gulbenē –18,2 grādiem.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Līdzās 1994. gadam, nokrišņiem bagātākais marts — mēneša nokrišņu daudzums bija no 40 līdz 100 mm.
  • Mēneša nokrišņu summa Rīgā sasniedza 75,0 mm, kas ir marta rekords galvaspilsētai.
  • 1.3. marts — aukstas dienas galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra naktīs pazeminājās līdz –13, –14 grādiem (2. martā –14,6 °C).
  • 3. marts — minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī noslīdēja līdz –23,0 grādiem.

Marta pirmajā dekādē laikapstākļi mainījās vairākkārt. Marta pirmo dienu sauso, vēso laiku dekādes otrajā pusē nomainīja apmācies laiks ar slapju sniegu, kas republikas rietumu rajonos pārgāja lietū. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas pieturējās viegls sals. Tikai piekrastes rajonos temperatūra pacēlās līdz plus trim, sešiem grādiem. Laiks krasi mainījās dziļu ciklonu ietekmē, kuri nāca no Atlantijas pāri Skandināvijai.[12]

Pēc ilga aukstuma perioda Latvijā kļuva siltāks. Savā pēdējā mēnesī ziema ilgi negribēja atkāpties no savām pozīcijām. Vēl 11. un 12. marta naktīs gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10, –15 grādiem zem nulles, vietām sasniedzot –19 grādus, dienā tā bija 1 līdz 6 grādi zem nulles. Tajās dienās Rīgā diennakts vidējā temperatūra bija 4,6 grādi zem nulles, kas ir par diviem grādiem zemāk par normu. Turpmākajās dienās kļuva ievērojami siltāks. Jau 16. martā gaisa temperatūra naktī bija tuvu nullei, bet dienā no 4 līdz 9 grādi virs nulles. Vietām nolija neliels lietus, intensīvi sāka kust sniegs. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 1,5 grādiem, kas ir 3,5 grādus augstāka par normu. Šādu siltuma iestāšanos noteica atmosfēras procesu pārkārtošanās. Anticiklons, kas radīja aukstu un sausu laiku, atkāpās uz Ukrainu. No Islandes uz Baltiju atnāca cikloni, kas atnesa sev līdzi silto un mitro Atlantijas gaisu. Bet dažos Latvijas rajonos vēl saglabājās ziema: sniega segas biezums Galziņkalnā bija 35 centimetri. Ērgļos — 30 centimetri.[13]

Tikai nedēļu, no 14. līdz 21. martam, Latvijā noturējās agrīnam pavasarim raksturīgs laiks ar temperatūru +4 līdz +9 grādi, ar lietu un ilgstošu miglu. Praktiski vairs nebija sniega segas. Tikai republikas augstienēs saglabājās mazliet sniega. 22. un 23. martā ziema atgriezās — it visur puteņoja, vējam pastiprinoties līdz 12, 17 metriem sekundē. Snigšanas intensitāte vietām sasniedza 10 līdz 14 milimetrus divpadsmit stundās. Visvairāk sniega uzsniga Rīgā (22. martā diennakts nokrišņu summa sasniedza 17,8 mm). Rezultātā sniega sega atjaunojusies visā republikas teritorijā.[14]

Marta pēdējās dienās virs Baltijas bija robeža starp silto gaisu, kas ieplūda Krievijas Eiropas daļā un auksto gaisu, kas valdīja Rietumeiropā un Skandināvijā. Šķirtnes līnijā no dienvidiem uz ziemeļiem virzījās cikloni, kuru ietekmē Latvijā saglabājās nepastāvīgs laiks ar lietu, un mitru sniegu. Bet no aprīļa pirmajām dienām to ietekme kļuva vājāka. Baltijā ieplūda dienvidaustrumu siltās gaisa masas, no Ukrainas ienāca siltums. Kusa pēdējais sniegs.[15]

  • 31. marts — maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī pārsniedza +10 grādus un bija +10,9 °C.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — pirmo reizi 1983. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +10 grādus un bija +12,5 °C (Liepāja +12,9 °C).
  • 2. aprīlis — pirmo reizi 1983. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā un Daugavpilī pārsniedza +15 grādus un bija attiecīgi +15,5 °C un +15,4 °C.

Līdz ar aprīļa pirmajām dienām Latvijā iestājās pavasarīgi silts, pārsvarā saulains laiks. Par nedēļu ātrāk nekā parasti attīstījās pavasara procesi dabā. Daudzos rajonos, it īpaši republikas austrumos, bērziem sāka tecināt sulas, ziedeja lāzdas un pelēkie alkšņi, piebrieda pumpuri ķiršiem un ābelēm. Tas viss saistībā ar to, ka jau marta beigās un aprīļa sākumā Baltijā ieplūda dienvidu siltās gaisa masas no Turcijas un Aizkaukāza. Visas šīs dienas temperatūras režīms Latvijā, arī Rīgā bija ievērojami augstāks par parasto. Diennakts vidējā temperatūra bija par 5—9 grādiem virs normas, bet dienas stundās maksimālā temperatūra vairumā rajonu sasniedza +13, +16 grādus. Visu šo laiku virs Krievijas Eiropas daļas turējās mazkustīgs anticiklons, un tur bija vērojams sevišķi silts, sauss laiks (Maskavā pirmajās piecās aprīļa dienās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +17 grādu atzīmi). Anticiklona rietumu teritorijā no Melnās jūras pāri Rietumukrainai, Baltkrievijai un Baltijai gāja vairāki sekli cikloni, kuru ietekmē Latvijā nolija neliels lietus, tomēr tas neizjauca vispārējo labā laika iespaidu. Aprīļa pirmajā dekādē kļuva siltāks ne tikai gaiss, bet iesila arī ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī, paceldamies līdz +2, +3 grādiem, bet Latvijas upēs līdz +5, +6 grādiem.[16]

  • 9. aprīlis — gaisa temperatūra Rīgā bija tikai pāris grādi virs nulles (maksimālā +5,7 grādi), nokrišņu summa sasniedza 14,3 milimetrus.
  • 12. aprīlis — saistībā ar mazkustīgu ciklonu, daudzviet Latvijā tika novērots ilgstošs lietus. Zemgalē 12 stundās nokrišņu summa sasniedza 22 līdz 24 mm, Rīgā 16,2 milimetri.

Mēneša sākumā Latvijā vēl bija patīkams, silts laiks, bet pēkšņi ielauzās aukstums ar slapju sniegu un ledainu lietu, bet dažviet pat tika novērots sniegputenis. Dažos rajonos zemi atkal klāja 6 līdz 9 centimetrus bieza sniega sega (Rūjienā, Cēsīs un Stendē). Aukstais gaiss Baltijā ieplūda saistībā ar ciklona ziemeļu malu, kurš izveidojās virs Ziemeļjūras. iedams pāri Rietumeiropas centrālajiem rajoniem, ciklons divās diennaktīs sasniedza Baltiju, un tur, kļūdams mazkustīgs, gausi sāka pieņemties spēkā. tā ilgstošā uzturēšanās atnesa apmākušos aukstu laiku ar nokrišņiem. Visbagātīgākie nokrišņi tika reģistrēti 12. aprīlī. Saldus un Jelgavas rajonā 12 stundās sasniedzot 22 līdz 24 milimetrus, kas izraisīja ūdens uzkrāšanos uz laukiem un radīja nelabvēlīgus apstākļus augu augšanai.[17]

  • 23. aprīlis — pirmo reizi 1983. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +20 grādus un bija +22,6 °C. Arī Daugavpilī tika reģistrēti pirmie +20 grādi (+21,3 °C). Dienu iepriekš, pirmie divdesmit grādi tika reģistrēti arī Liepājā (+20,3 °C).

Aprīļa otrajā pusē atmosfēras procesi virs Krievijas Eiropas rietumu daļas bija ļoti nenoteikti. Gaisa plūsmas uz Latviju atnesa te siltu un sausu dienvīdu gaisu, te vēsu un mitru — no Atlantijas. Tāda krasa laika maiņa Baltijas pavasarim ir raksturīga. Otrās dekādes beigās virs Latvijas pārvietojās trīs cikloni. Neliels lietus nolija visā valsts teritorijā. Apmākušos laiku nomainīja saulains. Krasi mainījās gaisa temperatūra: atsevišķās naktīs bija vērojamas salnas līdz mīnus vienam, diviem grādiem, bet saulainās dienās gaiss sasila līdz +16, +18 grādiem. Kaut gan laiks bija svārstīgs, ar īslaicīgu aukstuma atgriešanos, turpinājās attīstība augu valstī. Pavasaris dabā pieņēmās spēkā.[18]

  • 23.26. aprīlis — četras dienas Daugavpilī maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +21 grādu, maksimumu sasniedzot 25. aprīlī, kad gaiss iesila līdz +22,7 grādiem.
  • 24. aprīlis — maksimālā gaisa termperatūra Rīgā sasniedza +23,3 grādus.

23., 24. un 25. aprīlī laiks bija vasarīgi silts. Koki ietinās zaļā dūmakā, gaiss bija piesātināts ar ziedošo pļavu un bērzu smalko smaržu, atdzīvojās lauki un dārzi. Virs Rietumeiropas un Centrālās Eiropas nostabilizējies plašs zema spiediena apgabals. Pa tā austrumu perifēriju Baltijā ieplūda siltas gaisa masas, kas bija veidojušās virs Melnās jūras rajoniem. Gaisa temperatūra Latvijā cēlās līdz +18, +23 grādiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā 23. aprīlī sasniedza +15,8 grādus, kas ir par 9,4 grādiem virs normas. Frontālajās gaisa šķirtnēs, kas ierobežoja šo silto gaisu, republikā bija vērojams lietus un pērkona negaiss. Dekādes vidū pārsvarā sāka pūst rietumu vēji un iestājās aprīlim raksturīgāks — vēsāks laiks.[19]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās 1967. gadam, 1983. gada maijs bija siltāks par jūniju un līdzās 1958. un 1995. gadam, bija siltākais maijs Latvijā.

1983. gada maijs bija neparasti silts un saulains. Temperatūras režīms visu mēnesi bija ievērojami virs vidējās, daudzos gados novērotās. Lietus pārsvarā bija īsu lietusgāžu veidā un ar pērkonu — pērkona negaisi virs republikas dārdēja 17 dienas.[20] Sakarā ar to nokrišņu daudzums republikas teritorijā nebija vienmērīgs, dažos rajonos to bija divas trīs reizes vairāk nekā parasti Trešās dekādes vidū, pēc atsevišķu hidrometeostaciju ziņojumiem, lietusgāzes pēc savas intensivitātes bija gluži kā vasarā. 16. maijā, apsteidzot parasto grafiku vairāk nekā par divām nedēļām, Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara.[21] Latvijas austrumu daļā meteoroloģiskā vasara iestājās vēl par pāris dienam agrāk — Daugavpilī 13. maijā.

Maija pirmajā dekādē laiks bija nepastāvīgs. Un tomēr saule sasildīja zemi, ar katru dienu vairāk auga zaļā zāle, parādījās daudz ziedu. Dekādes sākumā un vidū nolija neliels lietus, vietām ar pērkona negaisu, ko izraisīja atmosfēras frontes pārvietošanās virs Baltijas. Gaisa temperatūra dienā bija plus +8, +13 grādi. Pārējās dienās pārsvarā bija skaidrs, sauss laiks ar miglu rīta stundās. Gaisa temperatūra palika tajās pašās robežās, jo laiku noteica aukstajā Arktikas gaisā izveidojies anticiklons. Gaisa temperatūra naktī bija +2, +7 grādi. Skaidrā laikā augsnes virskārtā tika reģistrētas arī salnas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās bija tuvu normai, bet atsevišķās dienās par 1—2 grādiem zemāka par to.[22]

Pēdējā pavasara mēneša pirmā puse Latvijā bija bez krasām temperatūras svārstībām. Pat bezvēja naktīs, kad debesis bija skaidras, laiks nekļuva ievērojami vēsāks. Lielākajā republikas teritorijas daļā temperatūra naktī palika virs nulles, tikai atsevišķos rajonos 6. un 7. maijā bija vērojamas nelielas salnas. Bet dienā spilgtā saule gaisu sasildīja līdz +15, +20 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija par 2—3 grādiem virs normas. Maija otrās dekādes sākumā Baltijā izplatījās mitrs Atlantijas gaiss. Vējš sāka pūst no dienvidiem, tika novēroti pirmie pērkona negaisi un nolija lietus.[23]

  • 16. maijs — Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +15 grādiem un, apsteidzot parasto grafiku vairāk nekā par divām nedēļām, iestājās meteoroloģiskā vasara.[24]
  • 17. maijs:
    • Rūjienā tika uzstādīts jauns Latvijas mēneša absolūtais temperatūras maksimums, +34,4 °C.
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,0 °C (+28,6 °C). Šī bija arī karstākā 1983. gada diena Rīgā.

Otrās dekādes beigās laiks Latvijā bija neparasti silts, dažās dienās pat karsts. 17. un 18. maijā termometra dzīvsudraba stabiņš gandrīz visur noturējās pie +25, +30 grādu atzīmes. Rīgā 17. maijā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +29 grādus, kas bija par vienu grādu virs absolūtā maksimuma pēdējo 77 gadu novērojumos, bet diennakts vidējā temperatūra bija 10 grādus virs normas. Dienvidu ciklonu sērija, kas radās virs Vidusjūras, virzījās pāri Centrālajai Eiropai uz Baltiju un Skandināviju. Tie nesa līdzi ļoti siltu un mitru gaisu. Latvijā it visur nolija lietus, vietām ievērojams. Ļoti siltais laiks veicināja intensīvu augu valsts attīstību. Gandrīz par divām nedēļām agrāk nekā parasti sāka ziedēt ābeles, ķirši, pīlādži un ceriņi.[25]

  • 24. maijsVidzemes augstienē divarpus stundās nolija 52 milimetri nokrišņu.
  • 25. maijs — Aizputes apkaimē mazāk nekā desmit stundās nolija 58 milimetri.
  • 27. maijs:
  • Naktī Jelgavas rajonā piecās stundās nolija 66 milimetri.[26]
  • Naktī Rīgā un tās apkaimē plosījās pērkona ne gaiss. Divās stundās nolija tik bagātīgi nokrišņi, ka tika applūdināti vairāk nekā 200 pagrabu, pāri par 40 maģistrālo ielu iecirkņu, daži dzīvokļi, kas atrodas pirmajos stāvos. Rendas ielā izskaloja dzīvojamā nama pamatus. Bija apdraudēta pilsētas transporta normāla funkcionēšana, piemēram. Vienības gatvē ūdens līmenis sasniedza 30—40 un pat vairāk centimetru. Dažviet cilvēki nevarēja iziet no mājām, pa Piena ielu nebija iespējams izbraukt pat ar kravas mašīnu.[27] Nokrišņu daudzums Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā sasniedza 28,2 mm.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc siltā, brīžiem pat karstā maija kalendāra vasara Latvijā sākās ar vēsu laiku. Diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas (vidējā daudzos gados novērotā lieluma) par 1 līdz 2 grādiem. Jūnija pirmajā dekādē Latvijā tika prognozēta salna. Par laimi spirgtais vējš, kas veicināja gaisa pārvietošanos un temperatūras izlīdzināšanos, kā arī nelielais lietus, kas nolija vairumā republikas rajonu un samitrināja zemi, pasargāja laukus no salnām. Vāja salna augsnes virskārtā bija tikai naktī no 6. uz 7. jūniju Talsu un Jēkabpils rajonos. Lai gan maijs bija ļoti silts, ūdens temperatūra republikas ūdenskrātuvēs līdzinās vidējam daudzu gadu lielumam: upēs, izņemot Gauju, +15 līdz +17 grādi, Gaujā līdz +14 grādi. Rīgas jūras līcī ūdens temperatūra bija no +10 līdz +13 grādiem, Jūrmalas rajonā seklā ūdenī +13 līdz +14 grādu.[28]

  • 16. jūnijs — diennakts nokrišņu summa Rūjienā sasniedza 39,2 mm.

Maija otrā dekāde pilnīgi atbilda jūnija pirmās puses klimatiskajam raksturojumam. Sājā nedēļā sinoptiskā situācijā virs Latvijas mainījās divas reizes. Sākumā atmosfērā virs Baltijas pārsvarā bija anticikloniska gaisa cirkulācija. Anticiklona centrs atradās virs Baltkrievijas un ietekmēja laiku Latvijā, pirmajās nedēļas dienās bija sauss un silts laiks ar nelielu mākoņu daudzumu. Nedēļas otrajā pusē to nomainīja pērkona lietus. Anticiklona vietu ieņēma ciklons, kas izveidojās virs Eiropas dienvidu rajoniem. Ar šo ciklonu saistīta mazkustīga atmosfēras fronte, kas stiepās no Balkānu pussalas pāri Polijai un Baltijai uz Kolas pussalu un bija robeža starp ļoti silto gaisa masu virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas un auksto gaisu virs Skandināvijas, noteica nepastāvīgu laiku ar īslaicīgu lietu un negaisiem.[29]

  • 22. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,6 °C.
  • 23. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +3,7 °C. 1996. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +3,5 °C.

Jūnijā vasara skopojās ar siltumu. Bieži pūta vēsi ziemeļu un ziemeļrietumu vēji, kas veicināja aukstā Arktikas gaisa ieplūšanu. Trešās dekādes sākumā Latvijā jūtami pazeminājās gaisa temperatūra, it īpaši naktīs. Naktī no 22. uz 23. jūniju, otro reizi jūnijā, radās salnas draudi. Temperatūra noslīdēja līdz +1, +6 grādiem, bet Rucavā līdz 0. Augsnes virskārtā Jelgavas un Jēkabpils rajonos bija salna līdz –1 grādam. Par laimi, dienā bija lijis lietus, un salna lielu ļaunumu nenodarīja. Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš naktī uz 22. jūniju noslīdēja līdz +2,6 grādiem. Tik zema temperatūra jūnija tiešajā dekādē Rīgā tika atzīmēta pirmo reizi visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1881. gada, tas ir, vairāk nekā simt gadu laikā. Dekādes sākumā virs Norvēģu jūras ziemeļu rajoniem izveidojās anticiklons, kas arī noteica vasarai tik nelabvēlīgo laiku ne tikai Baltijā, bet arī PSRS Eiropas daļas ziemeļu un centrālajos rajonos.[30]

  • 28. jūnijs — valsts austrumos bija vērojamas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss. Diennakts nokrišņu summa Griškānos (Rēzeknes rajons) sasniedza 29,7 mm, Daugavpilī 25,8 mm, Rēzeknē 21,3 mm, Zosēnos 18,5 mm, bet Lubānas novērojumu stacijā 13,2 mm.

Pēdējās jūnija dienās aktivizējusies clkloniskā darbība virs Atlantijas. Cikloni, kas tur izveidojās, virzījās uz Skandināviju un ietekmēja laiku Baltijā. Atmosfēras fronte, kas gāja pāri Latvijai, nesa līdzi mitrumu, un tāpēc it visur nolija īslaicīgs lietus, bet 28. jūnijā republikas austrumos bija vērojamas stipras lietusgāzes ar negaisu. Gaisa temperatūra naktī bija +10, +15 grādu, dienā +16, +20 grādu, vietām līdz +23 grādiem. Naktī uz 30. jūniju Baltiju sāka ietekmēt augsta spiediena gaisa masas no dienvidiem, sakarā ar to laiks skaidrojās, gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz +6, +11 grādiem, mitējās lietus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +14, +16 grādu, kas bija par 1—3 grādiem zem normas. Diemžēl gaisa masas ietekme, kas noteica sausu, mēreni siltu laiku, bija īslaicīga.[31]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā 1983. gada jūlijs bija sauss un karsts. Gandrīz pusi mēneša diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18, +20 grādu un vairāk, maksimālā pacēlās līdz +28, +30 grādiem. Tādu laika apstākļu raksturu noteica Ilgstoša anticiklona ietekme uz Skandināvijas un Baltijas rajoniem. Aukstais anticikloniskais gaiss, sasilstot skaidrā laikā līdz +25, +30 grādiem, kļuva aizvien sausāks un veicināja augsnes izžūšanu. Spēju atvieglojumu pēc ilgstoša karstuma trešās dekādes sākumā atnesa ciklons, kas no Islandes rajoniem pārvietojās dienvidaustrumu virzienā. Ar to bija saistītas lietusgāzes, negaisi, kā arī gaisa temperatūras pazemināšanās. Mēneša beigās virs Skandināvijas ziemeļiem atradās anticiklons, kura ietekmē gaisa temperatūra no jauna paaugstināja![32]

  • 2. jūlijs — Diennakts nokrišņu summa Pāvilostas meteoroloģisko novērojumu stacijā sasniedza 34,9 mm, Ventspilī 22,5 mm, bet Skrīveros 20,0 mm.

Jūlijs sākās ar karstu laiku, lietusgāzēm un negaisu. 1. un 2. jūlijā Latvija it visur termometra stabiņš turējās pie +24 līdz +26 grādu atzīmes, bet nokrišņu daudzums dažos rajonos sasniedza 30 līdz 35 milimetrus (Ventspils. Pāvilosta, Skrīveri). Bet jūlija trešajā dienā kļuva jūtami vēsāks, temperatūra kritās līdz +16, +21 grādam. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra no 3. līdz 7. jūlijam nepārsniedza +13 +15 grādu atzīmi, kas ir 2 līdz 3 grādus zemāka par normu šajās dienās. Vasarā vispastāvīgākais temperatūras režīms ir ūdenskrātuvēs — Daugavā un Lielupē ūdens temperatūra stabili turējās +18 līdz +20 grādu robežās. Rīgas jūras līcī ūdens sasilst līdz +15, +17 grādiem, bet dienā seklās vietās līdz +18, +19 grādiem. Jūlija pirmās dekādes otrajā daļā laiku Baltijā noteica anticiklons. Radies virs Rietumeiropas, tas ietekmēja laiku Latvijā tikai ar savu ziemeļu perifēriju. Pēc tam pastiprinādamies, tas ātri aizvirzījās uz ziemeļiem un savai ietekmei pakļāva visu Skandināviju, Karēiiju un Baltiju.[33]

Jūlija sauso un karsto laiku otrās dekādes beigās nomainīja dziļš ciklons, kas no Norvēģu jūras šķērsoja Skandināviju un Baltiju, izspiežot silto gaisu uz PSRS Eiropas daļas austrumu rajoniem. Dienvidu vējus nomainīja ziemeļrietumu, kas, virzoties ziemeļu virzienā, atnesa mitru un vēsu gaisu. Visā Latvijā nolija lieti, vietām ar pērkona negaisu un krusu. Gaisa temperatūra, kas bija pārsniegusi normu par 2—3 grādiem, pazeminājās zem normas par 3—5 grādiem. Auksta gaisa ieplūšana jūlija trešajā dekādē ir reta parādība. Pēc klimatiskajiem datiem periodā no 20. līdz 25. jūlijam ir viskarstākās vasaras dienas.[34]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gada augusts bija mainīgs mēnesis. Brīžam svelmaini karsts, brīžam auksts. Lieli bija kontrasti temperatūras režīmā dienā un naktī. Maksimālajai temperatūrai dienā sasniedzot +23, +28 grādus, nakts stundās dzīvsudraba stabiņš nokritās līdz +3, +8, bet vietām arī līdz +1 grādam. Pretēji savam klimatiskajam raksturojumam 1983. gada augusts bija pastāvīgi sauss un saulains. Visā mēnesī periodā republikā tika novērotas tikai sešas lietainas dienas, bet parasti augustā ar nokrišņiem bagātas dienas nemēdz būt mazāk par 13—16. Šādu laiku visu mēnesi noteica anticiklonu cirkulēšana atmosfērā virs Baltijas.[35]

  • 1.6. augusts — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā turējās virs +25 grādiem.
  • 5. augusts — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28,0 °C.
  • 5.7. augusts — trīs dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija virs +27 grādiem, turklāt 4. 5. un 6. augusta diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs +21 grāda.
  • 6. augusts — gada siltākā nakts galvaspilsētā (+19,2 °C).

Augusta pirmajā nedēļā Baltijā bija neparasti noturīgs laiks. Saulainās dienas iepriecināja rīdziniekus un pilsētas viesus. Siltais un karstais laiks Latvijā šajās dienās neatpalika no laika Francijas Vidusjūras kūrortos. Gaisa temperatūra dienā bija +25, +29 grādi. Nakts stundās tā sasniedza +20 grādus. 4. augustā Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +22,5 grādi, kas ir par 5,5 grādiem virs normas. Dienu vēlāk jau +23,5 grādi. Ūdens Rīgas jūrmalā sasila no +18 līdz +20 grādiem. Tādu laiku nodrošināja plašs anticiklons, kura centrs atradās virs PSRS Eiropas daļas teritorijas. Uz Kaļiņingradas apgabalu pārvietojās ciklons. Pa tā austrumu un dienvidaustrumu perifēriju Baltijā nokļuva ļoti silta un sausa gaisa masas.[36]

Kopš augusta pirmajām dienām Baltijā iestājies sauss, karsts laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Tikai laika posmā no 5. līdz 7. augustam dažviet nolija īss pērkona lietus. Šādi laika apstākļi Latvijā izveidojās Azoru anticiklona ietekmē. Tas ir viens no tā dēvētajiem pastāvīgajiem atmosfēras darbības centriem. Tas atrodas pie ziemeļu platuma 35. paralēles netālu no Azoru salām, šis anticiklons pāri Anglijai pārvietojās uz Baltiju un tālāk uz Dienvidurāliem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3 līdz 5 grādi virs normas. Maksimālā gaisa temperatūra dienā pacēlās līdz +29, +31 grādam. Augusta pirmajā pusē bija arī labi apstākļi labības kultūru novākšanai, tomēr sakarā ar karsto un sauso laiku palielinājās ugunsgrēku izcelšanās bīstamība mežos.[37]

Trešās dekādes vidū laiku Latvijā noteica divi anticikloni. Viens no tiem bija izvietojies virs Baltkrievijas, un dienvidu vēji veicināja siltā gaisa ieplūšanu no Eiropas centrālās daļas mūsu rajonos. Temperatūra dienā pacēlās līdz +22, +27 grādiem. Tad no Norvēģu jūras uz Baltijas jūru pārvietojās jauns anticiklons. Dienvidu vējus nomainīja ziemeļrietumu, un aukstais gaiss no Skandināvijas ātri izplatījās Ļeņingradas apgabalā un Baltijā, izraisot temperatūras pazemināšanos.[38]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 108,4 mm.

  • 3. septembris — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +27,7 grādus.

Septembra sākumā vēl bija vasarīgi karsts un sauss laiks, dienā temperatūra sasniedza +30 grādus. Pa plaša anticiklona rietumu perifēriju Baltijā iekļuva ļoti silts un sauss gaiss. Naktī, kad debesis bija skaidras, tas atdzisa līdz +10, +15 grādiem, dienā temperatūra sasniedza +20, +25 grādus.[39] Pirmās dekādes turpinājumā bija nepastāvīgs laiks. Debesis bieži aizvilka pelēki mākoņi, lija lietus. Parādījušās zeltainas lapas bērziem, oranžsarkanas apsēm. Neparasti krāšņas kļūst kļavas. Visu nedēļu virs Baltijas jūras valdīja ciklons, kas pārvietojās no Atlantijas. Nedēļas sākumā gaisa temperatūra bija augsta — naktī +10, +14 grādi, dienā līdz +18, +21 grādam. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 5. septembrī bija par 3,3 grādiem virs normas. Nedēļas beigās gaisa temperatūra manāmi pazeminājās: naktī līdz +3, +8 grādiem, dienā līdz +12, +17 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā laikā bija par 1,2 grādiem zem normas. Ciklons, radies Atlantijā, atnesa līdzi ļoti daudz mitruma. Gandrīz visur nolija lietus, vietām stiprs. Retumis bija negaiss. Ciklons, zaudējot savu spēku, aizvirzās uz austrumiem.[40]

Pirmās dekādes beigās kļuva vēsāks, sākās lietus periods. Īslaicīgs siltums kā aizvadītās vasaras atbalss bija vērojams tikai 11. septembrī, kad temperatūra atkal pacēlās līdz +25 grādiem. Septembrī krasi mainījās sinoptiskā situācija. Vasarā virs Rietumeiropas un Baltijas laiku noteica anticiklons. Cikloni no Atlantijas pa Skandināvijas ziemeļiem pārvietojās uz Balto un Barenca jūru. Cikloni izraisīja lietu visā republikā. No 12. līdz 14. septembrim nolija stiprs lietus ar negaisu. Nokrišņu daudzums dažos rajonos sasniedza 46 milimetrus (13. septembrī Rīgā nokrišņu summa sasniedza 27,1 mm). To izraisīja no Vidusjūras rajoniem pārvietojušies jauni dienvidu cikloni.[41]

Kopš 18. septembra diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 12—14 grādu. Bija vērojamas raksturīgās rudens pazīmes atmosfēras procesos. Ievērojami uz dienvidiem pārvietojušās atlantisko ciklonu trajektorijas. Otrās dekādes beigās un trešās sākumā laika apstākļus Baltijā cits pēc cita ietekmēja cikloni. īpaši agresīvs izrādījās ciklons, kas šķērsoja Latviju 23. septembrī. Tas izraisīja astoņas līdz deviņas balles spēcīgu vētru Baltijas jūrā un Rīgas Jūras līci. Ciklona aizmugurē republikas teritorijā un Rīgā ziemeļrietumu vēja maksimālais ātrums sasniedza 20—22 metrus sekundē. Nolija lietus.[42]

Septembra trešajā dekādē laiku noteica cikloni. Aizsākušies virs Atlantijas, tie virzījās uz Skandināvijas krastiem un, pārvietodamies uz austrumiem, ietekmēja laiku Baltijā. 28. septembrī no Skandināvijas uz Ļeņingradas apgabalu, pēc tam arī uz Volgogradas apgabalu pārvietojās dziļš ciklons. Baltijā tas atnesa ziemeļu un ziemeļrietumu viesuļvējus, kuru brāzmas sasniedza 20—22 metrus sekundē. Latvijā nolija īslaicīgs lietus, vietām ar pērkonu un krusu. Rīgā, kad pāri gāja aukstā atmosfēras fronte, vējš pastiprinājās līdz 20 metriem sekundē. Sakarā ar auksto gaisa masu ieplūšanu no Arktikas, jūtami pazeminājusies gaisa temperatūra. Nedēļas sākumā naktī temperatūra bija +8, +13 grādi, bet septembra pēdējās nedēļas beigās gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 1 grādam. Augsnes virskārtā vietām bija salna līdz mīnus 4 grādiem. Gaisa temperatūra dienā pazeminājās līdz +9, +13 grādiem. 30. septembrī ciklons aizvirzījās uz Ziemeļurāliem. Tā aizmugurē virs Baltijas jūras laiku sāka noteikt anticiklons, kas atrodas virs Islandes. Pa tā dienvidaustrumu perifēriju ar ziemeļu vējiem Baltijā sāka ieplūst aukstais arktiskais gaiss.[43]

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 675 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 681,0 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[44][45][46]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−7,8 °C
24. janvāris
+8,8 °C
7. janvāris
+1,5 °C
+5,0
Februāris
−16,7 °C
15. februāris
+5,0 °C
25. februāris
−4,4 °C
−1,0
Marts
−14.6 °C
2. marts
+9,7 °C
31. marts
−0,4 °C
−0,5
Aprīlis
−3,1 °C
17. aprīlis
+23,3 °C
24. aprīlis
+7,3 °C
+2,3
Maijs
+2,1 °C
4. maijs
+29,0 °C
17. maijs
+13,7 °C
+2,1
Jūnijs
+2,6 °C
22. jūnijs
+23,5 °C
9. jūnijs
+14,6 °C
−0,7
Jūlijs
+7,7 °C
18. jūlijs
+26,7 °C
12. jūlijs
+17,7 °C
+0,5
Augusts
+5,4 °C
26. augusts
+28,0 °C
5. augusts
+17,3 °C
+0,8
Septembris
+2,6 °C
30. septembris
+27,7 °C
3. septembris
+13,5 °C
+1,7
Oktobris
−0,9 °C
30. oktobris
+16,6 °C
5. oktobris
+8,1 °C
+1,0
Novembris
−7,4 °C
23. novembris
+10,7 °C
2. novembris
+2,0 °C
−0,3
Decembris
−10,1 °C
14., 15. decembris
+6,1 °C
5., 6. decembris
−0,8 °C
+0,7
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
54,0 mm
17,8
16,0
20,2
5,6 mm
18. janvāris
13,8 mm
11,1
2,7
0,0
6,7 mm
2. februāris
75,4 mm
28,6
4,2
42,6
17,8 mm
22. marts
50,6 mm
21,0
21,2
8,4
16,2 mm
12. aprīlis
78,5 mm
4,9
8,1
62,5
28,2 mm
27. maijs
27,4 mm
21,2
5,1
11,1
10,6 mm
3. jūnijs
79,3 mm
3,0
7,3
69,0
30,3 mm
21. jūlijs
32,6 mm
0,4
32,2
0,0
23,4 mm
13. augusts
108,4 mm
32,7
49,5
26,2
27,1 mm
13. septembris
44,8 mm
27,6
6,4
10,8
7,7 mm
10. oktobris
74,7 mm
1,9
22,3
50,5
14,2 mm
24. novembris
41,5 mm
13,6
14,9
13,0
5,9 mm
10. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[46]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sinoptiķa komentārs | Ziemai pēdējā iespēja, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, 05.02.1983.
  2. Sinoptiķa komentārs | Kur tu esi, Salatēti?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, 08.01.1983.
  3. Sinoptiķa komentārs | Janvāra lietus, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, 15.01.1983.
  4. Sinoptiķa komentārs | Arktikas elpa, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, 22.01.1983.
  5. Sinoptiķa komentārs | Un atkal uzbruks ciklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, 29.01.1983.
  6. Sinoptiķa komentārs | Februāra beigās, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 47, 26.02.1983.
  7. Sinoptiķa komentārs | Ziemai pēdējā iespēja, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, 05.02.1983.
  8. Sinoptiķa komentārs | Sveicināta, ziema!, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, 12.02.1983.
  9. Februāris, meteo.lv
  10. Sinoptiķa komentārs | Ziema atkāpjas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 41, 19.02.1983.
  11. Sinoptiķa komentārs | Februāra beigās, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 47, 26.02.1983.
  12. Sinoptiķa komentārs | Marta kaprīzes, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 58, 12.03.1983.
  13. Sinoptiķa komentārs | Baltijā atnācis pavasaris, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 64, 19.03.1983.
  14. Sinoptiķa komentārs | Pavasara un ziemas cīņa, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 70, 26.03.1983.
  15. Sinoptiķa komentārs | Pavasara elpa, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 76, 02.04.1983.
  16. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris un saule, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 82, 09.04.1983.
  17. Sinoptiķa komentārs | Un atkal triumfēs pavasaris, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 88, 16.04.1983.
  18. Sinoptiķa komentārs | Pavasara svārstīgais raksturs, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 93, 23.04.1983.
  19. Sinoptiķa komentārs | Gaidāms sauss laiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 99, 30.04.1983.
  20. Vasara zenītā, Laikraksts "Dzimtene" (Kuldīga) Nr. 79, 05.07.1983.
  21. Sinoptiķa komentārs | Maija "plāns" pārsniegts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 121, 28.05.1983.
  22. Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 104, 07.05.1983.
  23. Sinoptiķa komentārs | Pirmie pērkona negaisi, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 109, 14.05.1983.
  24. Sinoptiķa komentārs | Maija "plāns" pārsniegts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 121, 28.05.1983.
  25. Sinoptiķa komentārs | Zied ābeles, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 115, 21.05.1983.
  26. Sinoptiķa komentārs | Maija "plāns" pārsniegts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 121, 28.05.1983.
  27. Lietus gāze sākās naktī..., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 124, 01.06.1983.
  28. Sinoptiķa komentārs | Vasaras untumi, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 133, 11.06.1983.
  29. Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 139, 18.06.1983.
  30. Sinoptiķa komentārs | Vasaras pārsteigumi, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 145, 27.06.1983.
  31. Sinoptiķa komentārs | Būs mākoņains laiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, 09.07.1983.
  32. Sinoptiķa komentārs | Jūlija izskaņa, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 173, 30.07.1983.
  33. Sinoptiķa komentārs | Vasaras pilnbrieds, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, 09.07.1983.
  34. Sinoptiķa komentārs | Jūlija nelaiks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 167, 23.07.1983.
  35. Sinoptiķa komentārs | Vasaras nogalē, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 196, 27.08.1983.
  36. Sinoptiķa komentārs | Augusta karstās dienas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 179, 06.08.1983.
  37. Sinoptiķa komentārs | Karstumu nosaka Azoru anticiklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 185, 13.08.1983.
  38. Sinoptiķa komentārs | Vasaras nogalē, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 196, 27.08.1983.
  39. Sinoptiķa komentārs | Atnācis rudens, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 202, 03.09.1983.
  40. Sinoptiķa komentārs | Zelta rudens, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 208, 14.06.1983.
  41. Sinoptiķa komentārs | Baltijā atnācis rudens, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, 16.09.1983.
  42. Sinoptiķa komentārs | Startē kārtējais ciklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 219, 24.09.1983.
  43. Sinoptiķa komentārs | Finišējis septembris, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, 01.10.1983.
  44. Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv
  45. Historical Weather: Riga, Latvia (1983), tutiempo.net (angliski)
  46. 46,0 46,1 Clima en Riga durante el año 1983, tutiempo.net (spāniski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]