1980. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1980. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,8 °C +5,3 °C
Minimālā −33,5 °C −27,3 °C
Maksimālā +29,6 °C +28,7 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~745 mm
Rīga: 669,6 mm
Mēnesī Rīga: 118,9 mm (augusts)
Dekādē Rīga: 67,1 mm (jūnijs)
Diennaktī Rīga: 40,9 mm (24. jūnijs)
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1980. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1979./1980. gada ziema meteoroloģisko novērojumu vēsturē iezīmējās kā viena no aukstākajām.[1]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunais 1980. gads Baltijā atnāca ar stipru sniegu. Visu pirmo nedēļu Latvijā nepārtraukti sniga, ietinot zemi pūkainā segā. Sniega segas biezums republikas austrumu rajonos sasniedza 27 līdz 30 centimetri, rietumos 17 līdz 23 centimetri. Šoreiz sniegu atnesa dienvidu ciklons. Jau Jaunā gada priekšvakarā tas ieradās virs Bulgārijas. Ciklona pārvietošanās trajektorija gāja pāri Moldāvijai uz Baltkrieviju un Baltiju. Savā ceļā sastapdams aukstu gaisu, ciklons strauji atdzisa un ar to saistīto lietus zonu pamazām nomainīja sniegputeņi. Pēdējā laika kartē ceļā uz Baltkrieviju un Baltiju bija vēl viens dienvidu ciklons.[2]

Gada otrās nedēļas sākums iepriecināja slēpotājus ar bagātīgu sniegu. Meži un parki ietērpās baltās ziemas drānās, ar stingru ledu pārvilkās upes un ezeri. Sniega segas biezums bija 14 līdz 22 centimetri, Gaiziņkalna 32, bet Ērgļos 30 centimetri. Par šādu dāsnu snigšanu jāpateicas ciklonam, kura centrs atradās virs Rietumeiropas. Sakarā ar silta, mitra Atlantijas okeāna gaisa noplūdi uz ciklona ziemeļu perifēriju izveidojās plaša sniega josla. Taču nedēļas otrajā pusē atmosfērā notika bāriskā lauka kardināla pārkārtošanās. Virs Skandināvijas un Baltijas izveidojās plašs, salts anticiklons. Sniegs sāka snigt tālāk dienvidos. Gaisa temperatūra krasi kritās naktī un rīta stundās.[3]

  • 17. janvāris — naktī gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz mīnus 13 un pat līdz mīnus 18 grādiem, atsevišķos rajonos pat līdz –20, –24 grādiem.[4] Rīgā diennakts minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16,3 °C, tomēr jau nākamajā dienā strauji iestājas atkusnis, dienā gaiss iesila līdz +1,9 °C.

Pēc diezgan ilga pārtraukuma Baltija no jauna nonāca ciklona ietekmē. Cits pēc cita pār Padomju Savienības Eiropas daļas teritorijas ziemeļu rajoniem slīdēja cikloni, kas veidojas virs Atlantijas okeāna plašumiem. To dienvidu perifērijā no rietumiem plūda siltais jūras gaiss. Sals Latvijā mazinājās. Republikas rietumu daļā sākās atkusnis. Visvairāk jūras siltais gaiss bija jūtams piekrastē, kur dienā gaisa temperatūra pacēlās no +2 līdz +3 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija tuvu nullei — četri līdz pieci grādi virs normas. Taču, tikko ciklona ietekme kļuva vājāka, sals uzreiz pieņēmās spēkā.[5]

Janvāra trešās dekādes sākumā laiku Baltijā noteica augsta spiediena apgabala rietumu daļa, kas atradās virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Gaisa temperatūra naktī bija –8, –13 grādi, vietām –18 grādi, dienā –4, –9 grādi. Šā augsta spiediena apgabala perifērijā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās cikloni, kas Latvijā izraisīja nelielu sniegputeni. Dekādes vidū sāka jūtami pastiprināties un pārvietoties uz dienvidiem anticiklons virs Skandināvijas, kas izveidojās ļoti aukstā arktiskā gaisa masā.[6]

  • 29. janvāris — skaidra un auksta nakts Latvijā. Skrīveros gaiss atdzisa līdz −30 grādiem.[7] Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,3 °C.

Janvāris beidzās ar aukstu laiku. Anticiklona noturīgā ietekme bija jūtama visā republikā. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša pēdējā nedēļā bija par 6 līdz 10, bet 29. janvārī par 15 grādiem zem normas. Sājā skaidrajā naktī Rīgā termometrs rādīja −27, kas ir par 5 grādiem zemāka temperatūra par daudzos gados novēroto minimālo temperatūru. Dažos republikas rajonos bija vēl aukstāks. Piemēram, Skrīveros naktī temperatūra noslīdēja līdz −30 grādiem.[8]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. februāris — Latvijā tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Gaisa temperatūra dienā bija no –13 grādiem Rūjienā, līdz +3 grādiem Daugavpilī, tostarp Rīgā gaisa temperatūra bija robežās no –16,1 °C naktī, līdz –9,6 grādiem dienā.[9]

Februāra sākumā sals atkāpās. Atmosfēras procesu maiņu izraisīja mākoņu daudzuma palielināšanās. Sāka snigt un putināt. Šādu laika maiņu noteica ciklons. Diennaktī tas nogāja apmēram 1000 kilometru no Ziemeļjūras līdz Baltijai, zemi dāsni ietīdams sniega segā. Sniega sega pieauga un bija no 20 līdz 30 centimetru bieza, Gaiziņkalnā līdz 42 centimetriem. Republikā ciklons ilgi neuzkavējās un aizvirzījās uz Maskavas pusi, bet ar to cikloniskā ietekme nebeidzās. Virs Ziemeļjūras izveidojās jauns ciklons, kas pa iepriekšējā ciklona trajektoriju pārvietojās uz Baltijas dienvidiem.[10]

Februāra pirmajās dienās stipri sniga. Sniega segas biezums Latvijā nedēļas laikā palielinājās par desmit centimetriem un bija 30 līdz 40 centimetri. Vidzemes augstienē sniega segas biezums pieauga līdz 45 centimetriem, bet Rīgā līdz 37 centimetriem, kas par 23 centimetriem pārsniedza normu. Pār Baltiju vērpās vesela sērija ciklonisku virpuļu. Atsevišķās dienās krasi varēja novilkt robežlīniju starp siltā un aukstā gaisa cikloniem. Gaisa temperatūras kontrasti republikas ziemeļos un dienvidos sasniedza 10 līdz 15 grādus. Piemēram, 1. februārī Rūjienā bija –13 grādi, bet Daugavpilī tajā pašā laikā +3 grādi. Pamazām ciklonu aktivitāte atslāba, temperatūras kontrasti izlīdzinājās, lielā snigšana izbeidzās. Skandināvijas ziemeļu rajonā izveidojies anticiklons. 10. februārī laikapstākļus Latvijā noteica anticiklona dienvidu un dienvidaustrumu perifērija.[11]

  • 10.13. februāris — četras diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija zem –15 grādiem, tostarp 10. un 13. februārī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem — attiecīgi –23,2 un –21,2 grādi.
  • 15. februāris — gaisa temperatūra Rīgā pietuvojās nulle grādiem un turpmākās divas dienas bija pāris grāda desmitdaļas zem tās.

Veselu nedēļu Latvijā laiku noteica anticiklons. Radies aukstā, sausā arktiskajā gaisā virs Norvēģijas ziemeļu rajoniem, tas ļoti lēni pārvietojās uz dienvidiem, uz Somiju, bet pēc tam uz Baltiju un Baltkrieviju. Anticiklons Latvijā atnesa skaidru, saulainu laiku. Pamazām pieņēmās un naktī uz 13. februāri lielākajā daļā republikas rajonu termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –25, –28 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā turējās ap –16 grādiem, kas ir par 11 līdz 12 grādiem zemāk par normu. Noturīgais aukstais laiks 1979./1980. gadu ziemā veicināja biezas ledus segas veidošanos upēs, ezeros un Rīgas jūras līcī. Ledus biezums Daugavā un Gaujā sasniedza 30 līdz 45 centimetrus, Rīgas jūras līcī apmēram 25 centimetrus. Otrās dekādes vidū virs Skandināvijas un Baltijas pārsvarā pūta rietumu vēji. Siltais mitrais gaiss no Atlantijas okeāna izplatījās arī Latvijā, kā rezultātā paaugstinājās gaisa temperatūra un parādījās nokrišņi.[12]

Vairāk nekā divas nedēļas virs Baltijas dominēja anticiklons. Temperatūras režīmā šis plašais augsta spiediena apgabals atšķīrās no saviem priekšgājējiem ziemā. Minimālā gaisa temperatūra nakti un rīta stundās bija no –3 līdz –8 grādiem (salīdzinājumā ar mēneša sākumu, kad dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –20, –25 grādiem, bet republikas austrumos pat līdz –28 grādiem). Tad anticiklona ziemeļu perifērijā ieplūda Atlantijas okeāna mitrais gaiss. Vairākas dienas pār Latviju nogūla bieza migla. Miglas pilieniņi sasala un sakrita koku zaros un uz vadiem, veidojot sarmu. Atsevišķos rajonos sarma bija 26 līdz 53 milimetrus biezas. Sniega sega vēl saglabājās. Republikas rietumu rajonos tā bija 15 līdz 25 centimetrus, bet Vidzemes augstienē 39 līdz 53 centimetrus bieza, taču mēneša pēdējās dienās bija jūtamas atmosfēras procesu būtiskas pārmaiņas. Anticiklons saira un tagad pār Skandināvijas ziemeļdaļu cits aiz cita pāri sāka virzīties cikloni, kuri marta pašā sākumā sāka noteikt laikapstākļus arī Latvijā.[13]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 23. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,4 °C.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aukstākais maijs Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +8,0 °C.

  • 3.5. maijs — diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās par 7 līdz 9 grādiem bija zem normas, nokrišņu daudzums 15 līdz 28 milimetri. Dažos republikas rajonos atkal izveidojās sniega sega. Tas biezums Madonā bija 9 centimetri. Viļakā 11. Skrīveros 14 centimetri. Tik strauju aukstumu atnesa dienvidu ciklons. Vidusjūras siltais gaiss šā ciklona priekšējā daļā pagāja garām. Baltijā ieplūda Arktikas baseina aukstie ziemeļaustrumu vēji. Pirmās dekādes beigās sniegs nokusa.[14]
  • 4.5. maijāMadonā, kā ļoti reta dabas parādība maijā, tika novērots slapja sniega apledojums — tā diametrs ap vadiem sasniedza 72 mm.[15]
  • 23. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,1 °C.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 27. jūnijs — maksimālā gaisa temperatūra valstī +17, +19 °C. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī +15, +17 °C.[16]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. jūlijsLīvānos, pulksten 18 milzīgu negaisa mākoņu priekšdaļā sacēlās spēcīgs virpuļviesulis. Tas norāva jumtus vairākām mājam, 15 metrus uz priekšu panesa pirti, parāva gaisā telēnu, nopostīja pusotra hektāra meža, izrāva ar saknēm vairākus augļu kokus.[17]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 132,8 mm.

  • Augusta vidus raksturīgs pārsvarā ar aukstu nepastāvīgu laiku, biežu lietu. Tikai atsevišķās dienās augsta spiediena apgabals izplātās Baltijā tūlīt aiz kārtējā promejošā ciklona, uz pāris dienām atnesot saulainu un siltu laiku.[18]
  • 8. augusts:
    • Tika reģistrēts augusta vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijas austrumu daļā. Valmieras rajona Jeru pagasta Oleros tas bija 121 mm.
    • Mazsalacā, naktī uz 8. augustu, bija lietusgāze ar rekordlielu nokrišņu daudzumu 105 milimetri. Salīdzinājumam, nokrišņu mēneša norma augustā ir 60 līdz 100 milimetri. Spēcīgie nokrišņi bija saistīti ar ciklons, kas gausi pārvietojās no Britu salām uz Somiju. Pa tā dienvidu perifēriju Baltijā ieplūda ar mitrumu piesātināts gaiss no Atlantijas. Tā ietekmē Latvijā it visur nolija lietus, kura Intensitāte dažos rajonos sasniedza sevišķi bīstamu lielumu. Īpaši spēcīgs lietus nolija Latvijas ziemeļaustrumos. Tur nokrišņu daudzums sasniedza 60 milimetrus.[19]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās 1905. gada oktobrim Liepājā, tika reģistrēts otrs vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos. Aizputē mēneša nokrišņu summa bija 206 mm.

  • 6. oktobris — vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 16 m/s.
  • 7.8. oktobris — Islandes ciklona, ar centru virs Norvēģu jūras, austrumu perifērija Baltijas jūrā atnesa vētru un spēcīgu lietu Latvijas teritorijai.
  • 9. oktobris — pāri Baltijai gāja Vidusjūras ciklons, kura ietekmē republikas austrumos diennaktī nolija 20 līdz 30 milimetri nokrišņu, gandrīz puse mēneša normas.[20]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,7 °C.
  • 5. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,8 °C.
  • 6. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −7,0 °C.
  • 18. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,4 °C.
  • 24. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. decembris — tika reģistrēta decembra biezākā sniega sega Baltijas jūras piekrastē — Ventspilī tās biezums bija 48 cm.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 745 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 669,6 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[21] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−27,3 °C
29. janvāris
+1,9 °C
18. janvāris −6,7 °C
−3,2
Februāris
−23,2 °C
10. februāris
−0,2 °C
15., 17. februāris −6,8 °C
−3,4
Marts
−19,5 °C
22. marts
+7,4 °C
29. marts −3,6 °C
−3,7
Aprīlis
−3,2 °C
6. aprīlis
+22,0 °C
24. aprīlis +5,3 °C
+0,3
Maijs
−2,3 °C
6. maijs
+24,5 °C
29. maijs +8,0 °C
−3,6
Jūnijs
+5,0 °C
14. jūnijs
+28,7 °C
10. jūnijs +16,9 °C
+1,6
Jūlijs
+8,3 °C
7. jūlijs
+26,6 °C
30. jūlijs +17,0 °C
−0,2
Augusts
+3,9 °C
28. augusts
+25,4 °C
1. augusts +15,3 °C
−1,2
Septembris
−0,2 °C
29. septembris
+23,3 °C
9. septembris +12,1 °C
+0,3
Oktobris
−2,1 °C
22., 31. oktobris
+20 °C
11. oktobris +7,1 °C
0,0
Novembris
−9,5 °C
30. novembris
+10,4 °C
18. novembris +0,1 °C
−2,2
Decembris
−14,1 °C
7. decembris
+6,9 °C
30., 31. decembris −0,7 °C
+0,8
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
37,7 mm
13,6
6,5
17,9
7,9 mm
31. janvāris
25,4 mm
24,6
1,3
1,0
11,9 mm
1. februāris
14,6 mm
10,7
2,0
11,2
7,9 mm
24. marts
32,4 mm
9,2
9,5
14,1
5,1 mm
28. aprīlis
56,3 mm
24,2
0,0
27,7
14,0 mm
5. maijs
80,9 mm
8,1
5,1
67,1
40,9 mm
24. jūnijs
78,9 mm
38,4
34,6
5,1
26,4 mm
10. jūlijs
132,8 mm
41,7
15,3
61,9
26,9 mm
7. augusts
26,6 mm
10,1
5,5
11,1
7,1 mm
3. septembris
95,4 mm
16,7
35,5
37,3
18,0 mm
29. oktobris
32,6 mm
6,1
17,6
9,1
7,9 mm
11. novembris
55,5 mm
19,8
19,8
23,6
8,9 mm
24. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[22]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sinoptiķa komentārs, Ziema tuvojas finišam, Laikraksts "Rīgas balss" Nr. 46, 23.02.1980.
  2. Sinoptiķa komentārs | Uzsnidzis sengaidītais sniegs, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, 05.01.1980.
  3. Sinoptiķa komentārs | Sals pieturēsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 10, 12.01.1980.
  4. Sinoptiķa komentārs | Republikā atkusnis, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, 19.01.1980.
  5. Sinoptiķa komentārs | Republikā atkusnis, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, 19.01.1980.
  6. Sinoptiķa komentārs | Februāra gaidās, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 22, 26.01.1980.
  7. Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, 02.02.1980.
  8. Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, 02.02.1980.
  9. Sinoptiķa komentārs | Anticiklona ietekmē, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, 09.02.1980.
  10. Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, 02.02.1980.
  11. Sinoptiķa komentārs | Anticiklona ietekmē, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, 09.02.1980.
  12. Sinoptiķa komentārs | Valda anticiklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, 16.02.1980.
  13. Sinoptiķa komentārs | Anticiklons atkāpjas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, 01.03.1980.
  14. Sinoptiķa komentārs, Untumainais maijs, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 107, 10.05.1980.
  15. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā / Latvijas klimatiskie raksturojumi / Maijs Archived 2012. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  16. Sinoptiķa prognoze, Laikraksts "Jūrmala" Nr. 65
  17. virpuļus virpuļiem|issueType:P Sinoptiķa komentārs, "Nelūgtais viesis" Līvānos, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, 19.07.1980.
  18. Sinoptiķa komentārs, Valda cikloni, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 194, 23.08.1980.
  19. Sinoptiķa komentārs. Ciklons atnesis sliktu laiku, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, 09.08.1980.
  20. Sinoptiķa komentārs, Ciklonu "uzbrukums", Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 235, 11.10.1980.
  21. Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  22. Clima en Riga durante el año 1980, tutiempo.net (spāniski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]