XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Padomju Latvijas (IX) Dziesmu un (VIII) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā jeb XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1980. gada 5. – 13. jūlijā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē. Vienlaicīgi „Daugavas” stadionā notika Deju svētki.

Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Kopkorī bija 17 425 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī ap 2000 muzikantu. Svētkos piedalījās arī profesionālie mūziķi, tautas mūzikas ansambļi, viesu kori un deju kolektīvi. Deju svētkos piedalījās ap 5000 dejotāju. Kopā bija ap 24 000 dalībnieku.

Virsdiriģenti bija Imants Cepītis, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Daumants Gailis, Gido Kokars, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Haralds Mednis, Edgars Račevskis. Goda virsdiriģenti Jānis Ozoliņš un Leonīds Vīgners. Deju virsvadītāji: Aleksandrs Lembergs, Imants Magone, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Alfrēds Spura, Harijs Sūna, Osvalds Štrauss, Uldis Šteins, Uldis Žagata.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopkoris uzstājās divos koncertos. Netālu Mežaparkā bija ierīkots Padomju armijas slēpnis ar apmēram 20 smagajām mašīnām iespējamai pretpadomju nemieru apspiešanai.[nepieciešama atsauce]