Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Saeimā pārstāvētās partijas izvirza savus prezidenta amata kandidātus. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, par viņu jānobalso vismaz 51 no 100 Saeimas deputātiem. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis vajadzīgo balsu skaitu, tad notiek atkārtota balsošana. Ja arī pēc otrās reizes netiek noskaidrots uzvarētājs, ar katru nākamo kārtu no vēlēšanām tiek izslēgts kandidāts, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja arī pēdējā kārtā, kurā palikuši 2 kandidāti, neviens no viņiem nesaņem vismaz 51 balsi, notiek jaunas vēlēšanas, kurās tiek izvirzīti jauni vai arī jau bijušie kandidāti.
Ap vēlēšanu norisi notika skandāls sakarā ar to, ka viens no izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem - Alfrēds Rubiks - tobrīd atradās ieslodzījumā cietumā, līdz ar to iepriekšējās Saeimas sēdēs pirms prezidenta vēlēšanām par šo jautājumu noritēja aktīvas debates. Tāpat bija pieņemts lēmums pagarināt prezidenta pilnvaras no trīs gadiem līdz četriem gadiem, taču tikai skaitot no nākamajām prezidenta vēlēšanām.
Jau balsojuma pirmajā kārtā viens no kandidātiem - līdzšinējais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis savāca nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu atkārtoti ievēlēts par Latvijas prezidentu.[1]
.png)
