Lazdonas pagasts
| Lazdonas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Centrs: | Lazdona |
| Kopējā platība:[1] | 22,3 km2 |
| • Sauszeme: | 21,1 km2 |
| • Ūdens: | 1,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 596 |
| Blīvums (2025): | 28,3 iedz./km2 |
 Lazdonas pagasts Vikikrātuvē | |
Lazdonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastiem.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, rietumu daļa — Madonas — Trepes valnī. Augstākais punkts ir Valgacu kalns (163,9 m vjl).
Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]
- Rāceņu ezers (34,9 ha)
- Lazdonas ezers (30,2 ha),
- Pelšu ezers (10,6 ha)
- Vadzols (9,1 ha),
- Lielais Klauģis (7,4 ha)
- Mazais Klauģis (3,5 ha).
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Patstāvīgs Lazdonas draudzes novads Cēsu apriņķī izveidots 18. gadsimta beigās, nodalot teritoriju no Ļaudonas draudzes novada. Tas aptvēra Lazdonas, Praulienas, Sarkaņu, Patkules, Madonas, Kujas muižas un to zemnieku sētas un daļu no Aizkujas muižas zemnieku sētām. 19. gadsimta vidū daudzi draudzes locekļi no luterticības pārgāja pareizticībā. 1897. gadā draudzes teritorijā dzīvoja 2786 luterāņi, 2317 pareizticīgie, 14 Mozus ticībai piederīgi, 7 katoļticīgie un 1 baptists.
1935. gadā Madonas apriņķa Lazdonas pagasta platība bija 70,6 km² un tajā dzīvoja 1146 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunlazdonas un Lazdonas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Lazdonas ciemam 1968. gadā pievienoja daļu Praulienas ciema padomju saimniecības «Toce» teritorijas, 1974. gadā daļu teritorijas pievienoja Praulienas ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu Aronas ciema teritorijas, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Mārcienas un Praulienas ciemiem.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lazdonas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Lazdona (pagasta centrs) un Jaunlazdona.
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]- Jānis Graudonis (1913—2005), latviešu vēsturnieks un arheologs.
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu]Cauri pagastam iet 1. šķiras autoceļi Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37), Krāslava-Preiļi-Madona (P62) un Madona-Varakļāni (P84), dzelzceļa līnija Pļaviņas - Gulbene.
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||