1996. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1996. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +5,0 °C +5,6 °C
Minimālā - −27,8 °C
Maksimālā - +29,1 °C
Nokrišņi
Gadā Rīgā: 650,2 mm
Sniega sega Latvija: 76 cm (25. februāris)
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1996. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — valdīja spēcīgs sals. Gaisa temperatūra no rīta valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz −21, −26 grādiem, pat dienas vidū vietām saglabājās sals ap −20 grādiem.[1]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris bija ļoti auksts un ļoti sniegots. No 7.11. februārim minimālā gaisa temperatūra austrumu rajonos un Jelgavas apkārtnē noslīdēja līdz −31, −33 grādiem, un vidējā diennakts temperatūra bija 10—15 grādus zemāka par normu, bet visa mēneša vidējā temperatūra 3—5 grādus zemāka pār normu. Arī Rīgā minimālā gaisa temperatūra 5 dienas pēc kārtas noslīdēja stipri zem −20 grādiem. Daudzviet Latvijā tika uzstādīti sniega segas biezuma rekordi.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −20,9 °C.[2]
  • 18. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −17,5 °C.
  • 19. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,6 °C.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izņemot 11. aprīli, 23 dienas — laika posmā no 3. līdz 25. aprīlim ieskaitot netika novēroti nokrišņi.

  • 22. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,7 °C.
  • 23. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,5 °C.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. maijs — vakarā Latvijas dienvidaustrumu pierobežu skāra negaiss.
  • 2. maijs — ap pusdienlaiku Kurzemes dienvidos izveidojās negaiss, kas virzījās pāri Kurzemes austrumiem un šķērsojot Rīgas Jūras līci, skāra Vidzemes ziemeļrietumus. Vēlāk Kurzemes centrālajā daļā veidojās vēl viens negaiss. Toties vakarā spēcīgs negaiss no Polijas virzījās ziemeļu virzienā un nakts sākumā plašā reģionā, skāra valsts centālo un rietumu daļu, arī Vidzemes rietumus.
  • 3. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,2 °C.
  • 9. maijs — pievakarē Latviju sasniedza un uz vietas veidojās vairāki pērkona negaisi. Pirmais negaiss ap plkst. 19:30 sasniedza Latgales dienvidus, tostarp Daugavpili. Tas gāja pāri plašām teritorijām Latgalē. Otrs negaiss tajā pat laikā izveidojās Bauskas apkārtnē un virzoties ziemeļ—ziemeļ austrumu virzienā, pagāja garām Rīgai un skāra teritorijas Vidzemē — tostarp neilgi pirms pusnakts Valmieru un Valku. Trešais negaiss no Polijas, ap plkst. 23:00 no dienvidiem sasniedzot Kurzemes rietumu daļu un tā atzars, neilgi pirms pusnakts, sasniedza galvaspilsētu.
  • 10. maijs — pievakarē valsts vidieni skāra pērkona negaiss.
  • 11. maijs — pēc saulainas dienas, vakarā valsts vidieni no dienvidaustrumiem sasniedza pērkona negaiss.
  • 12. maijs — vakarā Kurzemes dienvidrietumus sasniedza pērkona negaiss.
  • 13. maijs:
    • Agrā rītā, Baltkrievijas pierobežu sasniedza pērkona negaiss.
    • Vakarā no dienvidiem Latgali un Vidzemes austrumus sasniedza plašs pērkona negaiss.
  • 14. maijs — naktī Zemgales un Vidzemes austrums skāra jauns negaiss. Savukārt no rīta vairāki — mazāki negaisi izveidojās Latgalē.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. jūnijs — vakarā virs Kurzemes — Rīgas Jūras līča piekrastes izveidojās negaiss, kas virzījās pāri Rīgas līcim, pēc plkst. 22:00 sasniedza Vidzemi un nakts laikā virzījās pāri Vidzmes ziemeļu daļai, tostarp Valmierai.
  • 23. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +3,5 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1983. gadā, bija +3,7 °C.
  • 28. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,5 °C.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika posmā no 15. jūlija līdz 5. septembrim (53 dienas) valdīja sauss laiks un nokrišņi netika novēroti. Izņēmums ir 31. jūlijs un 23. augusts, kad uzlija lietus un nokrišņu summa sastādīja attiecīgi 2,5 un 14,0 mm. 2. un 3. augustā tika novērots neliels lietus, tomēr nokrišņu summa sasniedza tikai 0,6 mm, savukārt 15. un 16. augustā Rīgas apkārtnē bija lietus, bet meteoroloģiskajā novērojumu stacijā tas netika fiksēts.

  • 1. jūlijs — bija apmācies un lietains laiks, tādēļ dienas vidū daudzviet bija vēsāks par +15 grādiem.
  • 9. jūlijs — pēc plkst. 15:00 Vidzemē un Latgalē sāka veidoties negaisi. Viens negaiss izveidojās uz dienvidiem no Valmieras un virzities ziemeļu virzienā atnesa stipras lietusgāzes Vidzemes ziemeļiem. Nedaudz vēlāk vairāki negaisi izveidojās Latgalē. Latgalē tika novērots virpuļviesulis. Tika nopostīti Balvu rajona Bērzpils zemnieku lauki.[3][4]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17.23. augusts — veselu nedēļu pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija virs +27 grādiem (maksimumu sasniedzot 21. augustā, +29,2 °C)
  • 21. augusts — saule daudzviet sakarsēja gaisu līdz +27, +29 grādiem. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais .temperatūras maksimums, +27,9 °C.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. septembris — Latgalē termometra stabiņš pakāpās līdz +28 grādiem.
  • 3. septembris — Latgalē gaiss sakarsa līdz +27 grādiem.
  • 18. septembris — rītā valsts lielākajā daļā bija neliels sals: 0, −4 grādi.
  • 21. septembris:
    • Kurzemē un Zemgalē no rīta bija neliels sals, Jelgavas novērojumu stacijā tas pārsniedza četrus grādus.
    • No rīta daudzviet valdīja neliels sals, Zemgalē un starptautiskajā lidostā "Rīga" gaiss atdzisa līdz −4 grādiem. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,1 °C.
  • 22. septembris — Kurzemē un Zemgalē no rīta bija neliels sals, Jelgavas novērojumu stacijā tas pārsniedza četrus grādus.
  • 24. septembris — no rīta lielākajā Latvijas daļā valdīja sals, vietām Vidzemē un Zemgalē līdz −4, −6 grādiem (rekords –6,1 °C).

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,9 °C.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tika novērota ļoti auksta decembra 3. dekāde. Tā tika atzīmēta kā viena no aukstākajām 20. gadsimtā, jo vidējā gaisa temperatūra bija 8—12 grādus zemāka par normu.

Gaiziņkalnā tika novērots visilgākais apledojuma periods Latvijā — 41 diena. Tas iesākās 1996. gada 4. decembrī un ilga līdz 1997. gada 13. janvārim.

  • 23.27. decembris — 5 dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja zem −20 grādiem.
  • 25. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −20,4 °C.
  • 26. decembris:
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,8 °C.
    • Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā nepakāpās augstāk par −19,5 °C. Latgalē un Vidzemes ziemeļos tā nepakāpās virs −23 grādiem. Daugavpilī gaiss atdzisa līdz −29,2 °C.[4]
  • 27. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −22,1 °C.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 650,2 mm.

Sniegs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[5]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−20,3 °C
1. janvāris
+1,3 °C
14. janvāris
−6,4 °C
−2,9
Februāris
−26,7 °C
9. februāris
+1,5 °C
27. februāris
−8,9 °C
−5,5
Marts
−20,9 °C
4. marts
+6,8 °C
19. marts
−3,0 °C
−3,1
Aprīlis
−6,4 °C
4. aprīlis
+26,5 °C
23. aprīlis
+6,1 °C
+1,1
Maijs
−2,6 °C
8. maijs
+26,6 °C
12. maijs
+12,0 °C
+0,4
Jūnijs
+3,5 °C
23. jūnijs
+29,1 °C
9. jūnijs
+14,4 °C
−0,9
Jūlijs
+6,9 °C
8. jūlijs
+27,9 °C
6. jūlijs
+15,8 °C
−1,4
Augusts
+9,0 °C
20. augusts
+27,9 °C
21. augusts
+19,2 °C
+2,7
Septembris
−4,1 °C
21. septembris
+23,9 °C
1. septembris
+10,3 °C
−1,5
Oktobris
+0,4 °C
25. oktobris
+16,0 °C
9. oktobris
+8,4 °C
+1,3
Novembris
−3,0 °C
16. novembris
+13,9 °C
5. novembris
+4,6 °C
+2,3
Decembris
−27,8 °C
26. decembris
+3,3 °C
7. decembris
−5,0 °C
−3,5
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
31,7 mm
25,8
2,0
3,9
11,9 mm
3. janvāris
44,5 mm
3,0
23,7
17,8
6,6 mm
25. februāris
15,9 mm
1,5
9,1
5,3
8,1 mm
15. marts
17,9 mm
7,7
3,1
7,1
4,6 mm
2. aprīlis
168,7 mm
9,1
14,4
145,2
114,1 mm
21. maijs
40,4 mm
1,5
25,2
13,7
9,9 mm
12. jūnijs
89,7 mm
74,8
12,4
2,5
37,1 mm
6. jūlijs
14,6 mm
0,6
0,0
14,0
14,0 mm
23. augusts
21,5 mm
3,5
9,1
8,9
8,9 mm
30. septembris
97,3 mm
25,4
22,6
49,3
17,0 mm
30. oktobris
59,1 mm
20,1
9,4
29,6
9,9 mm
21. novembris
48,9 mm
5,1
13,7
30,1
7,1 mm
15. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Šī diena vēsturē | 1. janvāris, lsm.lv
  2. Šī diena vēsturē | 4. marts, lsm.lv
  3. European Severe Weather Database, essl.org (angliski)
  4. 4,0 4,1 Latgales XX gs. hronikas Arhivēts 2008. gada 31. jūlijā, Wayback Machine vietnē., dau.lv
  5. Clima en Riga Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tutiempo.net (spāņu)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]