2004. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. |
Notikumi pasaulē: | 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. |
Šeit apkopoti 2004. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2004. gadā pirmajā lidojumā devās nesējraķetes: Ariane 5G+, Delta IV Heavy, Sojuz-2.1a (pirmais starts suborbitāls). Pēdējo lidojumu veica: Ariane 5G+, Atlas IIAS, Atlas IIIA, Atlas V 521.
Avāriju piedzīvoja Izraēlas nesējraķete Shavit-1. Daļēju neveiksmi piedzīvoja Ukrainas nesējraķetes Zenit-3SL un Ciklon-3, kā arī ASV Delta IV Heavy.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvārī NASA zonde Stardust pietuvojās Vilda 2 komētai, ievācot putekļu paraugus no komētas astes. Janvārī NASA mobiļi Spirit un Opportunity nolaidās uz Marsa virsmas.
Martā EKA palaida komētas zondi Rosetta ar nolaižamo aparātu Philae.
Jūlijā zonde Cassini-Huygens iegāja Saturna orbītā.
Augustā NASA palaida Merkura zonde MESSENGER.
Septembrī zondes Genesis kapsula veica nolaišanos uz Zemes.
Novembrī EKA zonde SMART-1 iegāja Mēness orbītā. Novembrī NASA palaida orbitālo observatoriju Swift.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūnijā notika suborbitālā lidaparāta SpaceShipOne pirmais pilotējamais lidojums augstumā virs 100 km.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — zonde Stardust veica Vilda 2 komētas pārlidojumu, ievācot putekļu paraugus no komētas astes.
- 4. janvāris — mobilis Spirit nolaidās uz Marsa virsmas.
- 11. janvāris — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Estrela do Sul 1 (Telstar 14), bet tam neatvērās viens saules bateriju panelis, tādējādi saīsinot darba mūžu.
- 24. janvāris — mobilis Opportunity nolaidās uz Marsa virsmas.
- 29. janvāris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M1-11.
- 31. janvāris — kravas kuģis Progress M1-11 saslēdzās ar SKS.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — zonde Ulysses veica Jupitera 2. pārlidojumu
- 5. februāris — ar nesējraķeti Atlas IIAS palaists sakaru pavadonis AMC-10.
- 14. februāris — ar nesējraķeti Titan IVB / IUS palaists militārais pavadonis USA-176 (DSP-22).
- 18. februāris — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-1T 100L.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — ar nesējraķeti Ariane 5G+ palaista komētas zonde Rosetta un komētas nolaižamais aparāts Philae.
- 13. marts — ar nesējraķeti Atlas IIIA palaists sakaru pavadonis MBSat.
- 15. marts — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis Eutelsat W3A
- 20. marts — ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA-177 (GPS IIR-11).
- 27. marts — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaists militārais sakaru pavadonis Raduga-1 7 (Globus 17L).
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas IIAS palaists sakaru pavadonis Superbird 6.
- 18. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Tansuo 1 (Shiyan 1) un Naxing 1.
- 19. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-4, apkalpe: Genādijs Padalka, Maikls Finks, Andrejs Keiperss.
- 20. aprīlis — ar nesējraķeti Delta 7920 palaists zinātniskais pavadonis Gravity Probe B.
- 21. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz TMA-4 saslēdzās ar SKS.
- 26. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaists sakaru pavadonis Ekspress AM11.
- 29. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz TMA-3 atvienojās no SKS, apkalpe: Aleksandrs Kaleri, Maikls Fols, Andrejs Keiperss.
- 30. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz TMA-3 nolaidās uz zemes.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis DirecTV-7S.
- 19. maijs — ar nesējraķeti Atlas IIAS palaists sakaru pavadonis AMC-11.
- 20. maijs — ar nesējraķeti Taurus 3120 palaists Zemes tālizpētes pavadonis FORMOSAT-2 (ROCSAT-2).
- 25. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-49.
- 24. maijs — kravas kuģis Progress M1-11 atvienojās no SKS.
- 27. maijs — kravas kuģis Progress M-49 saslēdzās ar SKS.
- 28. maijs — ar nesējraķeti Ciklon-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-2405 (US-PM № 12).
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — kravas kuģi Progress M1-11 novadīja no orbītas un tas sadega atmosfērā.
- 10. jūnijs — ar nesējraķeti Zenit-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-2406 (Celina-2 № 22).
- 16. jūnijs — ar nesējraķeti Proton-K / Briz-M palaists sakaru pavadonis Intelsat 10-02.
- 21. jūnijs — suborbitālā lidaparāta SpaceShipOne pirmais lidojums augstumā virs 100 km; pilots Maiks Melvills.
- 23. jūnijs — ar nesējraķeti Delta 7925 palaists navigācijas pavadonis USA-178 (GPS IIR-12).
- 29. jūnijs:
- ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Telstar 18, bet raķetes kļūmes dēļ ievadīts nepiemērotā orbītā; vēlāk pavadonim ar saviem dzinējiem izdevās sasniegt vajadzīgo orbītu, bet tā plānotais darbības laiks samazinājās.
- ar nesējraķeti Dnepr palaisti pavadoņi LatinSat D (AprizeSat 2), LatinSat C (AprizeSat 1), Demeter, SaudiComsat 1, SaudiComsat 2, SaudiSat 2, Unisat 3, Amsat Echo.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — zonde Cassini-Huygens iegāja Saturna orbītā.
- 15. jūlijs — ar nesējraķeti Delta 7920-10L palaists Zemes atmosfēras un klimata pētniecības pavadonis Aura.
- 18. jūlijs — ar nesējraķeti Ariane 5G+ palaists sakaru pavadonis Anik F2.
- 22. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-2407 (Parus № 95).
- 25. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists magnetosfēras pētniecības pavadonis Tan Ce 2.
- 30. jūlijs — kravas kuģis Progress M1-49 atvienojās no SKS, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — ar nesējraķeti Delta 7925H palaista Merkura zonde MESSENGER.
- 4. augusts — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis Amazonas.
- 11. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-50.
- 14. augusts — kravas kuģis Progress M-50 saslēdzās ar SKS.
- 29. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C Zemes tālizpētes pavadonis FSW-19 (FSW-4 1).
- 31. augusts — nesējraķetes Atlas IIAS pēdējā startā palaists militārais pavadonis USA-179 (NROL 1, Quasar 15, SDS-3 3)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. septembris — nesējraķetes Shavit-1 avārijā zaudēts militārais pavadonis Ofeq-6.
- 8. septembris:
- zondes Genesis kapsula veica nolaišanos uz Zemes, bet kļūmes dēļ tai neatvērās izpletnis; vēlāk gan izdevās atgūt saules vēja paraugus.
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi Shijian 6-01A, Shijian 6-01B.
- 20. septembris — ar nesējraķeti GSLV palaists sakaru pavadonis EDUSAT (GSAT-3).
- 23. septembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-2408 (Strela-3 № 135) un Kosmos-2409 (Strela-3 № 136).
- 24. septembris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists militārais pavadonis Kosmos-2410 (Jantar-4K2M № 1, Kobalt-M № 1).
- 27. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists militārais pavadonis FSW-20 (FSW-3 2).
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. oktobris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-5, apkalpe: Saližans Šaripovs, Lerojs Čiao, Jurijs Šargins;
- ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis AMC-15.
- 16. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-5 saslēdzās ar SKS.
- 19. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists meteoroloģiskais pavadonis Feng Yun 2C (FSW-3).
- 23. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-4 atvienojās no SKS, apkalpe: Genādijs Padalka, Maikls Finks, Jurijs Šargins.
- 24. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-4 nolaidās uz zemes.
- 29. oktobris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaists sakaru pavadonis Ekspress AM-1.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Zi Yuan 2C (ZY-2 03).
- ar nesējraķeti Delta 7925 palaists navigācijas pavadonis USA-180 (GPS IIR-13).
- 8. novembris — nesējraķete Sojuz-2.1a pirmajā startā veica suborbitālu lidojumu, derīgā krava — pavadonis Zenit-8 (Oblik).
- 15. novembris — zonde SMART-1 iegāja Mēness orbītā.
- 18. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Shiyan 2.
- 20. novembris — ar nesējraķeti Delta 7320 palaista orbitālā observatorija Swift.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. decembris — ar nesējraķeti Atlas V 521 palaists sakaru pavadonis AMC-16.
- 18. decembris — nesējraķetes Ariane 5G+ pēdējā startā palaisti pavadoņi Helios 2A, Nanosat 01, 4 × Essaim, Parasol.
- 21. decembris — nesējraķete Delta IV Heavy veica pirmo lidojumu, otrās pakāpes kļūmes dēļ pavadoņi DemoSat, Sparkie (3CSat1), Ralphie (3CSat2) nesasniedza plānoto orbītu.
- 22. decembris — kravas kuģis Progress M1-50 atvienojās no SKS, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 23. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-51.
- 24. decembris — nesējraķetes Ciklon-3 trešās pakāpes kļūmes dēļ Zemes tālizpētes pavadoņi Sich-1M, MK-1TS ievadīti nepareizā orbītā.
- 25. decembris — Titāna nolaižamais aparāts Huygens atdalījās no zondes Cassini.
- 26. decembris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaisti GLONASS navigācijas pavadoņi Kosmos-2411, Kosmos-2412, Kosmos-2413.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūlijs — Andrijans Nikolajevs (Андриян Григорьевич Николаев), PSRS čuvašu kosmonauts, lidotājs (dzimis 1929. gadā)
- 4. oktobris — Gordons Kūpers (Gordon Cooper), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1927. gadā)
|