277. Siguldas policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942-1943 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Partizānu apkarošana Latvijā |
| Komandieri | |
| Komandieri | Juris Taube |
277. Siguldas policijas bataljons (vācu: 277. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 11. augustā ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā I bataljons.[1]
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]277. Siguldas policijas bataljonu 1942. gada 7. decembrī Rīgā no 20. Rīgas rezerves bataljona vīriem un Rīgas policijas iecirkņu darbiniekiem saformēja pulkvežleitnants Juris Taube. Izveidojot bataljonam izsniedza vācu policijas formas tērpus ar Latvijas armijas zīmotnēm, tajā bija 8 virsnieki, 114 instruktori un 345 kareivji un tā vadošais sastāvs bija šāds:
Bataljona komandieris — kapteinis Juris Taube
- 1. rotas komandieris — virsleitnants Emīls Bensons
- 2. rotas komandieris — kapteinis Bērtulis Eduards Pabērzs
- 3. rotas komandieris — virsleitnants Kārlis Priedītis.[1]
Dienesta gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau 1942. gada 11. decembrī bataljonam tika pavēlēts būt gatavam izbraukšanai novietojumā uz Ilūksti, taču maršruts tika mainīts uz Krāslavu, tur bataljons palika dažas dienas līdz 16. decembrī tika nozīmēts robežapsardzības uzdevumos. Šo uzdevumu bataljons pildīja līdz 1943. gada 14. februārim. Krāslavā 6. janvārī tika saformēta arī 4. rota ar komandieri kapteini Erihu Ezernieku, šajā laikā notika arī regulāras sadursmes ar sarkanajiem partizāniem pierobežā.
10. februārī bataljons saņēma pavēli gatavoties darbībai partizānu apkarošanas akcijā "Winterzauber" un 16. februāra rītā bataljons pārgāja robežu un iegāja Baltkrievijas teritorijā, cīņās ar partizāniem bataljons pavadīja sešas nedēļas, tostarp no 13. līdz 15. martam pie Dobropļesu sādžas kopā ar SD vienībām, kuru pienākums bija sādžu iznīcināšana un iespējamo partizānu likvidācija.[2] 31. martā bataljons atgriezās Latvijas teritorijā un tika novietots atpūtā Mērdzenes apvidū. 7. aprīlī bataljons sasniedza Indru, kur nodarbojās ar partizānu apkarošanu un sardžu pienākumiem. 15. jūlijā bataljonā iekļāva 282. Ventas bataljona vīrus un jau 11. augustā bataljonu kā I bataljonu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.[1]