Abavas pagasts

Abavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Sabile
Kopējā platība:	159,6 km2
• Sauszeme:	157,2 km2
• Ūdens:	2,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	992
Blīvums (2024):	6,3 iedz./km2
Mājaslapa:	www.sabile.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Walgalen
krievu:	Вальгаленская
	Abavas pagasts Vikikrātuvē

Abavas pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Pagasta teritorija no visām pusēm iekļauj Sabiles pilsētu. Pagasta pārvaldes centrs atrodas Sabilē un ir kopīgs ar Sabiles pilsētu.

Robežojas arī ar Talsu novada Stendes pilsētu, Ģibuļu, Lībagu, Virbu pagastiem, Tukuma novada Kandavas un Matkules pagastiem un Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastiem.

Daba

Pagasta teritorijā Austrumkursas augstiene lēzeni pāriet Ventas-Usmas ieplakā. Pār apkārtni paceļas Vārbiķu augstumi (93 m vjl). Ziemeļu daļā senlejā tek Abavas upe.^[4]

Reljefs

Reljefa formas

Greiļu pakalne, Jāņkalns, Zīdikas pakalne

Hidrogrāfija

Vēsture

Tiek lēsts, ka aizvēsturē novada centrs atradās Valgales pilskalnā.

Mūsdienu Abavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Briņķpedvāles muiža (Gut Brinken-Pedwahlen, Briņķi), Firkspedvāles muiža (Gut Fircks-Pedwahlen, Pedvāle), Lielvirbu muiža (Gut Groß-Wirben, Lielvirbi), Mazvirbu muiža (Gut Klein-Wirben, Mazvirbi), Rinkules muiža (Gut Rinkuln, Rinkule), Valgales muiža (Gut Walgalen, Valgale), Veģu muiža (Gut Weggen, Veģi).

Pie Glāzniekiem 17.-18. gadsimtā darbojies stikla ceplis. 1906. gada 13. martā pie Kalneniekiem notika kauja ar soda ekspedīciju.^[4]

1935. gadā Valgales pagasta platība bija 61 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Abavas un Valgales ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Abavas ciemam 1951. gadā pievienoja Valgales ciemu, 1954. gadā - daļu Zīles ciema. 1971. gadā daļu Abavas ciema teritorijas pievienoja Sabiles pilsētai, bet 1974. gadā daļu Sabiles teritorijas pievienoja Abavas ciemam. 1975. gadā Abavas pagastā iekļāva daļu Rendas ciema teritorijas, bet nelielas Abavas ciema teritorijas iekļāva Ģibuļu un Rendas ciemos. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Abavas pagasts iekļāvās Sabiles novadā.^[5] 2009. gadā Sabiles novadu iekļaujot Talsu novadā, Abavas pagasts tika izdalīts atsevišķā administratīvajā teritorijā.

No 2000. gada līdz 2009. gadam bija Sabiles novada sastāvā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1967	2 312	—
1979	2 098	−9.3%

Gads	Iedz.	±%
1989	1 984	−5.4%
2000	1 956	−1.4%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 544	−21.1%
2021	1 010	−34.6%

Nacionālais sastāvs

Abavas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[6]

Latvieši (903)			90.2%
Krievi (54)			5.4%
Cita un neizvēlēta (44)			4.4%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas: Valgale, Lielvirbi, Rinkule.

Ievērojamas personības

Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892—1982), vācbaltiešu rakstniece
Oto fon Firkss (Otto von Fircks, 1912—1989), vācu politiķis
Žanis Karlsons (1899—1976), vēsturnieks
Arveds fon Šulcs (Arved von Schultz, 1883—1967), vācu ģeogrāfs

Saimniecība

Bez zemnieku saimniecībām pagastā darbojas uzņēmuma Latvijas Valsts meži Mazsilu kokaudzēta, bet Tojātos atrodas SIA ABAVAS DĀRZI (ražo Abavas vīnus) vīnogu dārzs (pati vīna darītava atrodas Slampes pagastā).

Pagasta teritoriju šķērso valsts reģionālie autoceļi P120 (Talsi — Stende — Kuldīga) un P130 (Līgas — Kandava — Veģi). Pagastā nav aktīvas pasta nodaļas. Pasta indekss ir LV - 3294 (Sabile).

Izglītība un kultūra

No izglītības iestādēm Abavas pagastā (Valgalē) atrodas Upesgrīvas internātpamatskolas struktūrvienība "Valgales skola". Pagastā atrodas Abavas bibliotēka (Valgalē). Ir vairāki muzeji - Mākslas dārzs-muzejs Nekurienes vidū (Rumbciemā), Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs (Pedvālē) un Sabiles novada muzejs (Valgalē). Veģos atrodas Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" filiāle "Veģi".

Ievērojamas apskates vietas

Arheoloģijas pieminekļi

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ ^4,0 ^4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 14. lpp.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 27.01.2023.

[wikidata-3012e31b590567a0bce197f51308c9fccb8f6374-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[LME-4] 4,0 ^4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 14. lpp.

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 27.01.2023.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]