Pāriet uz saturu

Adventisms

Vikipēdijas lapa

Adventisms ir kristietības kustība, kuras izcelsme meklējama 19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs. Tās galvenā pazīme ir uzskats par Kristus otro atnākšanu, kas, pēc viņu ticības, drīz notiks. Termins "adventists" ir cēlies no latīņu vārda "adventus," kas nozīmē "atnākšana."

Viljams Millers (1782—1849)

Adventisma saknes meklējamas Millera kustībā, ko 19. gadsimta 30. un 40. gados vadīja Viljams Millers. Pēc vairākām neveiksmīgām Jēzus Kristus atnākšanas paredzēm, daļa Millera sekotāju turpināja attīstīt šo kustību, izveidojot Septītās dienas adventistu baznīcu, kas šodien ir vispazīstamākā adventistu grupa.

Galvenās iezīmes un ticības pamati

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Kristus otrā atnākšana: Adventisti tic, ka Jēzus Kristus drīz atgriezīsies uz Zemes, lai izveidotu savu Valstību.
  2. Sestdiena kā sabats: Lielākā daļa adventistu svin sabatu sestdienā, jo uzskata, ka tā ir nedēļas septītā diena, kuru Dievs noteicis par atpūtas dienu.
  3. Veselības principi: Adventisti uzsver veselīgu dzīvesveidu, kas ietver veģetārismu un atturēšanos no alkohola, tabakas un narkotikām.
  4. Bībele kā vienīgais ticības pamats: Adventisti uzskata, ka Bībele ir augstākā autoritāte visos ticības un dzīves jautājumos.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]