Andrejs Mamikins
| Andrejs Mamikins | |
|---|---|
 Andrejs Mamikins 2016. gadā | |
| Eiropas Parlamenta deputāts | |
|
Amata sākums 2014. gada 1. jūlijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1976. gada 11. martā Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Andrejs Mamikins (krievu: Андрей Владимирович Мамыкин; dzimis 1976. gada 11. martā[1] Ļeņingradā)[2] ir krievu tautības Latvijas politiķis, bijušais žurnālists. Bija Eiropas Parlamenta deputāts no 2014. līdz 2019. gadam, ievēlēts no partijas "Saskaņa", no kuras izstājies.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vispārīgo izglītību ieguvis Rīgas 88. vidusskolā, absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti krievu valodas un literatūras specialitātē.[2] 1996. gadā uzsācis darba gaitas avīzē SM kā žurnālists, pēc tam strādājis laikrakstā Čas, Subbota.[2] 2002. gadā sāka strādāt TV5, kur vadījis raidījumu "Bez cenzūras",[2] kas 2013. gadā viņam uzteica darbu.[3] Laikā no 2006. līdz 2008. gadam bijis Radio SWH+ ziņu dienesta darbinieks, no 2009. līdz 2010. gadam bijis Krievijas hitu radio ziņu dienesta vadītājs.[4] 2013. gadā viņš uzsāka vadīt raidījumu "Bez cenzūras" Ren TV Baltija televīzijas kanālā.[3]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gadā kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas "Saskaņa" saraksta. Viņš ieguva vienu no astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem Eiropas Parlamentā.[5]
2016. gada decembrī kopā ar Krievijas Federācijas un vēl diviem citiem Eiropas Parlamenta deputātiem apmeklējis Sīriju, kur ticies ar valsts galvu Bašāru al Asadu un apmeklējis Krievijas militāro bāzi.[6]
2018. gada aprīlī paziņoja par izstāšanos no partijas "Saskaņa". Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta, nebūdams tās biedrs, taču partija neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēta parlamentā. Tāpat pārstāvēja LKS arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
2020. gadā A. Mamikins kļuva par Eiropas Parlamenta deputātes no Igaunijas Janas Tomas palīgu. 2021. gadā viņš uzsāka darbu Valsts darba inspekcijā kā stratēģiskās komunikācijas vadītājs,[7] tomēr pārbaudes laikā darbs tika uzteikts.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Andrejs Mamikins». Imhoclub.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. maijā. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Latvieši, mīliet mūs, ar arābiem jums būs grūtāk». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 «Mamikins: kaut rīt esmu gatavs atgriezties TV5». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 26. maijā. Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Mamikins ar raidījumu "Bez cenzūras" pāriet pie Krievijas holdinga». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ ««Saskaņas» sarakstā Mamikins saņēmis visvairāk plusu un vismazāk svītrojumu». Tvnet.lv. 2014. gada 26. maijā. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ «Mamikins kopā ar Eiroparlamenta un Krievijas deputātiem Sīrijā ticies ar Asadu» (latviešu). Skatīts: 2017-12-19.
- ↑ nra.lv. «Bijušais eirparlamentārietis Mamikins darbu atradis Valsts darba inspekcijā».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||