Miroslavs Mitrofanovs
| Miroslavs Mitrofanovs | |
|---|---|
 Miroslavs Mitrofanovs 2004. gadā | |
| Eiropas Parlamenta deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 5. marts — 2019. gada 1. jūlijs | |
| 9. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | |
| 7. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1966. gada 18. decembrī Daugavpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | krievs |
| Politiskā partija | Latvijas Krievu savienība |
| Profesija | biologs |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Miroslavs Mitrofanovs (krievu: Мирослав Борисович Митрофанов, dzimis 1966. gada 18. decembrī) ir Latvijas krievu politiķis un žurnālists, bijis 7. un 9. Saeimas deputāts, šobrīd Rīgas domes deputāts. PCTVL, vēlāk Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs. No 2018. gada marta līdz 2019. gada jūlijam bija Eiropas Parlamenta deputāts.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1966. gada 18. decembrī Daugavpilī. 1984. gadā viņš absolvēja Daugavpils 9. vidusskolu un uzsāka studijas Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pēc dienesta Padomju armijā (1985—1987) atsāka studijas, 1988. gadā izslēgts no komjaunatnes. Strādāja Daugavpils gaļas kombinātā par ķīmijas laboratorijas laborantu (1989—1991), no 1990. gada publicējās presē. 1991. gadā beidza studijas Bioloģijas fakultātē.
No 1991. gada strādāja Daugavpils laikrakstā Krasnoje znamja, ko vēlāk pārdēvēja par Dinaburg, bija politikas nodaļas vadītājs, pēc tam – galvenā redaktora vietnieks (1991—1994), SIA "LAUMA-D" direktora vietnieks (1995—1998).
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā M. Mitrofanovs kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Kustības par sociālo progresu un līdztiesību" (vēlākās "Līdztiesības") saraksta. 1994. gadā kopā ar domubiedriem – Daugavpils krievu inteliģences pārstāvjiem – viņš izveidoja diskusiju klubu «Аз Есмь» ("Es Esmu"), bet pēc tam Daugavpils patriotisko partiju "Nadežda" ("Cerība"). 1994. gadā kandidēja Daugavpils domes vēlēšanās no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta, taču netika ievēlēts. Netika ievēlēts arī 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Daugavpils domes vēlēšanās. 1997. gadā M. Mitrofanovs kļuva par vienu no partijas "Līdztiesība" dibinātājiem. Turpmāko 20 gadu laikā viņš bijis šīs partijas Daugavpils nodaļas vadītājs, valdes, biroja loceklis, pēc tam – arī partijas līdzpriekšsēdētājs.
1998. gadā M. Mitrofanovs tika ievēlēts 7. Saeimā no PCTVL saraksta. Šajā laikā bija arī partijas "Līdztiesība" priekšsēdētāja vietnieks (2000—2007). 2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās vēlētāju atbalstu neguva un no 2002. līdz 2004. gadam bija PCTVL Saeimas frakcijas konsultants. Kandidēja 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kuru rezultātā Tatjana Ždanoka tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti, bet M. Mitrofanovs kļuva par viņas pārstāvētās Zaļo/EBA frakcijas darbinieku.
2005. gada pavasarī ievēlēts par Daugavpils domes deputātu, taču pēc KNAB prasības bija spiests atstāt šo amatu, jo likums aizliedz apvienot amatus Eiropas Parlamentā un Latvijas pašvaldībā. Atteicies no deputāta mandāta, turpinot darbu Eiropas Parlamentā. Kopš jūnija bija Eiropas Krievu alianses priekšsēdētājs.
2006. gadā M. Mitrofanovs tika ievēlēts 9. Saeimā no PCTVL saraksta. Nesekmīgi kandidēja 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī 10. Saeimas vēlēšanās gadu vēlāk. Šajā laikā Eiropas Parlamentā darbojās kā T. Ždanokas palīgs un deputātes Rīgas biroja vadītājs.
No 2011. gada PCTVL līdzpriekšsēdētājs (ieņēma Jura Sokolovska vietu), taču tajā pašā gadā notikušajās 11. Saeimas vēlēšanās M. Mitrofanova pārstāvētais saraksts atkal nesaņēma vēlētāju atbalstu. Kad 2014. gadā PCTVL kļuva par Latvijas Krievu savienību (LKS) M. Mitrofanovs saglabāja partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Nesekmīgi kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī 12. Saeimas vēlēšanās tajā pašā gadā.
2017. gada sākumā klajā nāca M. Mitrofanova ar Tatjanu Ždanoku kā līdzautori uzrakstītā grāmata "Latvijas krievi gadsimtu lūzumā. No PSRS norieta līdz ES krīzei". No 2018. gada M. Mitrofanovs bija Eiropas Parlamenta deputāts, ieņemot T. Ždanokas vietu (politiķe nolika mandātu, lai gatavotos nākamajām Saeimas vēlēšanām), darbojās EP Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā un EP Lūgumrakstu komitejā, bija ievēlēts par delegācijas sakariem ar Centrālāzijas valstīm un Mongoliju priekšsēdētāja vietnieku.
M. Mitrofanovs kandidēja no LKS saraksta arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
2020. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Krievu savienības kā saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts[1] un tika ievēlēts pašvaldībā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču LKS saraksts nepārvarēja 5% barjeru.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eirodeputāta mājaslapa
- CV LKS mājaslapā
- Raksts Būt par kreiso nav negods
- Runa PCTVL III kongresā
- Personas dati Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūta portālā russkije.lv
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|