Inese Vaidere

Inese Vaidere
Inese Vaidere 2024. gadā
Eiropas Parlamenta deputāte
Amata sākums 2004. gada 13. jūnijs
Dzimšanas dati	1952. gada 3. septembrī Jelgava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latviete
Politiskā partija	PSKP (1977—1988) LNNK (1993—1998) TB/LNNK (1998—2008) Pilsoniskā savienība (2008—2011) Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e)	Arturs Vaiders
Profesija	ekonomiste politiķe
Augstskola	Latvijas Universitāte

Inese Vaidere (dzimusi 1952. gada 3. septembrī Jelgavā) ir latviešu ekonomiste, politiķe, starptautiskās tirdzniecības un ārlietu eksperte. No 2004. gada — Eiropas Parlamenta deputāte. Pārstāv partiju "Vienotība", kopš 2012. gada partijas valdes locekle (līdz 2008. gada februārim bija "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" biedre). Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore.

Dzīvesgājums

Dzimusi Jelgavā, Lizetes un Jāņa Miķelēnu ģimenē. Māte Lizete Miķelēna strādāja Jelgavas 4. vidusskolā par direktora vietnieci saimniecības jautājumos, tēvs Jānis Miķelēns bija skolotājs, kurš divas reizes tika izsūtīts uz Sibīriju. Pirmo reizi — 1945. gadā Staļina represiju rezultātā, otro reizi — 1952. gadā nekonkretizētu oficiālu iemeslu dēļ, visticamāk, čekas apsūdzību rezultātā. Kamēr tēvs atradās izsūtījumā, pirmos trīs dzīves gadus Inese Vaidere auga kopā ar māti un vecvecākiem. Pēc atgriešanās Latvijā Jānis Miķelēns atlikušo darba mūžu strādāja Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas bērnu nodaļā par skolotāju, jo padomju vara viņam vairs neatļāva strādāt vispārizglītojošās skolās.

Inese Vaidere absolvēja Jelgavas 4. vidusskolu, līdztekus nodarbojoties ar sportu — spēlēja basketbolu, kļuva par Jelgavas pilsētas čempioni, kā arī piedalījās republikas skolēnu spartakiādēs.

Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātes ekonomiskās kibernētikas specialitātē, iegūstot ekonomistes—matemātiķes kvalifikāciju. Pēc studijām sāka darbu kā docētāja un vēlāk turpināja zinātnisko darbību aspirantūrā, kur aizstāvēja disertāciju par Vācijas Federatīvās Republikas ekonomikas reģionālās struktūras regulēšanu un ieguva ekonomikas zinātņu kandidātes grādu. Strādāja kā katedras zinātniskā sekretāre. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrificēja savu grādu kā doktore ekonomikā un turpināja akadēmisko darbu Latvijas Universitātē, sākotnēji kā asociētā profesore, vēlāk kā profesore.

No 2000. līdz 2002. gadam vadīja Vācijas Tautsaimniecības pārstāvniecību Latvijā un paralēli bija arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas Padomes priekšsēdētāja vietniece (2000—2001). Līdztekus darbam Eiropas Parlamentā turpināja strādāt par Latvijas Universitātes profesori.

Zinātniski pētnieciskā darbība

• "Vācijas Federatīvās Republikas ekonomikas struktūrpolitika", zinātnieku apmaiņas programma, Pasaules tautsaimniecības institūts, Ķīles Universitāte, VFR
• "Starptautiskās finanses", Fulbraita programma, Minesotas Universitāte, ASV
• "Valsts pārvaldes institūciju nodokļu administrācijas pamatprincipi", "Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana un attīstība ", "Mazo un vidējo uzņēmumu vadība", Sakramento, Kalifornija, ASV
• "Eiropas izaicinājumi 2000. gadu sagaidot", Zalcburga, Austrija
• "Latvijas reģionālā politika — jaunu darba vietu radīšanas iespējas", Rokfellera fonda programma, Belladžio, Itālija, u. c.

Politiskā darbība

1977. gadā Inese Vaidere iestājās PSKP, no kuras izstājās 1988. gadā. Viņa nav bijusi LVU partijas sekretāre, bet gan katedras zinātniskā sekretāre.

1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta, taču netika ievēlēta. 6. Saeimas vēlēšanās kandidēja no LNNK un Latvijas Zaļās partijas saraksta, kā arī 7. Saeimas vēlēšanās no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, tomēr abās vēlēšanās neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. 8. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no tā paša saraksta, sākotnēji netika ievēlēta, bet kļuva par deputāti Roberta Zīles vietā.

1994. gadā tika iecelta par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri un šo amatu pildīja līdz 1997. gadam, kad ekonomikas ministrs bija Guntars Krasts. No 1997. līdz 1998. gadam bija Ministru prezidenta G. Krasta padomniece, bet drīz pēc tam kļuva par vides ministri Viļa Krištopana valdībā. No 1999. līdz 2000. gadam pildīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieces pienākumus. 2001.—2002. gadā darbojās Rīgas domē kā deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece.

2004. gadā, kandidējot no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, pirmo reizi tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. 2009. gadā ievēlēta atkārtoti, kandidējot no partijas "Pilsoniskā savienība" saraksta.

2011. gadā, apvienojoties partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai", kļuva par partijas "Vienotība" biedri, bet 2013. gadā partijas kongresā tika ievēlēta par valdes locekli.

2014., 2019. un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās I. Vaidere kandidēja no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, paliekot pirmā starp neievēlētajiem kandidātiem, taču tā kā pēc katrām no šīm vēlēšanām saraksta līderis Valdis Dombrovskis tika apstiprināts par Eiropas komisāru un Eiropas Komisijas viceprezidentu, I. Vaidere stājās viņa vietā un turpināja darbu Eiropas Parlamentā.

Eiropas Parlamentā darbojas Eiropas Tautas partijas (ETP) politiskajā grupā, strādājusi Ārlietu komitejā un Cilvēktiesību apakškomitejā, kur bijusi ETP grupas koordinatore, kā arī bijusi aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Piedalījusies vairākās ES un citu valstu delegācijās, tostarp ES un Ukrainas delegācijā, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā un EURONEST parlamentārajā dimensijā Austrumu partnerībā (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina).

Darbība Eiropas Parlamentā

Pārstāvot Latvijas intereses, Inese Vaidere ir aktīvi iestājusies par ES fondu pieejamību Latvijai, vienotu Eiropas vēstures izpratni un stingru nostāju pret Krieviju, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanu, patērētāju tiesību uzlabošanu un vides aizsardzību. Veiksmīgi izstrādājusi virkni pilotprojektu, lai risinātu Latvijai nozīmīgas problēmas. Piemēram, panāca vairākus miljonus eiro cīņai pret Krievijas viltus ziņām, kā arī, lai pētītu un novērstu divējādo produktu kvalitāti Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgos, risinātu labas pārtikas nonākšanas atkritumos problēmu. Piedalījusies ES ekonomikas Atveseļošanas fonda noteikumu izstrādē, tostarp panākot plašākas iespējas līdzekļus izmantot, lai mazinātu slogu uz Latvijas valsts budžetu grūtību laikā. Aktīvi ES skaidrojusi, cik svarīgas ir spēcīgas sankcijas pret Krieviju, panākot EP atbalstu rezolūcijai, kurā EP pieprasīja pilnīgu energoresursu importa aizliegumu. EP darbojas “Vienoti Ukrainai” atbalsta grupā. Izstrādājusi četrus pilotprojektus vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā, kas atbalstīs iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus, pētīs ēku radītās emisijas un veidos programmas Jaunais Eiropas Bauhaus zināšanu platformu..

Organizējusi vairākas konferences, izstādes, filmu prezentācijas Eiropas Parlamentā, piemēram, „Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā”, „Okupācija pēc atbrīvošanas: — Austrumeiropa”, „Dāvids un Goliāts: mazās tautas totalitāro režīmu jūgā”, “Jaunatnes nodarbinātība: iespēja Eiropai”, „Russia in the WTO — One Year of Experience“. Izstādes „Totalitārisms Eiropā”, “Jūgendstila Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta”, filmas „Sapņu komanda 1935”, „Zib mūža rats”. Atbalstījusi Edvīna Šnores dokumentālās filmas "The Soviet Story" tapšanu. 2022. gada 14. jūnijā organizējusi Gunāra Astras grāmatas "Gunārs Astra. Pēdējais vārds" atvēršanu, piedaloties arī Eiropas Parlamenta viceprezidentei Robertai Metsolai.

Piedalījusies vairāku rakstisko deklarāciju izstrādē: „par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”; „par to, lai tiktu nodrošināta pilnīga ES kritēriju ievērošana attiecībā uz ieroču un kaujas tehnikas eksportu uz trešām valstīm”; „par iecerēto atomelektrostacijas būvniecību Grodņas apgabalā, Baltkrievijā”. Kā ziņotāja izstrādājusi vairākus likumdošanas aktus: par finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz cilvēktiesībām; par nolīgumu starp ES un Krievijas Federāciju par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām; par nolīgumu starp ES un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas uz ES; par paredzēto pakalpojumu tirdzniecības saistību saglabāšanu starp ES un Krieviju.

Nozīmīgākie apbalvojumi

• 2013. gads — Gruzijas Valsts apbalvojums — Svētās karalienes Tamāras ordenis
• 2013. gads — Ukrainas prezidenta ordenis “Par nopelniem”

Darbi

• Vaidere, I. Misija Latvijai. Epizodes. Rīga: Zinātne, 2023. -134 lpp. ISBN 978-9934-599-52-1
• Vaidere I. Misija Latvijai. Rīga: Latvijas Universitāte, 2014.-134 lpp. (Autobiogrāfiska grāmata par I. Vaideres bērnību, jaunību un karjeru ceļā uz darbu Eiropas Parlamentā)
• Vaidere I., Vanags E., Vanags I., Vilka I. Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2006.-295 lpp. (Fundamentāls pētījums, kas ietver ieskatu reģionālās attīstības un pašvaldību teorijā, reģionālās politikas un pašvaldību attīstībā ES, atsevišķās tās dalībvalstīs un Latvijā, apskata dažādus pašvaldību sistēmas modeļus, kā arī iztirzā mehānismus, kādi tiek izmantoti reģionu attīstības veicināšanai.)
• Vaidere I. Banku sistēmas attīstība Latvijā, 1988 — 1997. Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2006.-99 lpp. (Grāmatā aprakstīta banku sistēmas izveide 10 gadu posmā, apskatot Latvijas finanšu sistēmas dinamiskāko attīstības laiku. Atainoti notikumi un valdības lēmumi, kas nostiprināja un ietekmēja finanšu sistēmas attīstību.)
• Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara laikā — Latvijas Centrālā padome un kurelieši. Konferences materiāli. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. Rīga: 2010. 109 lpp.
• Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Konferences materiāli. Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, 2012: Zelta rudens. — 260 lpp.