Inese Vaidere

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Inese Vaidere
Vaidere, Inese-1516.jpg
Eiropas Parlamenta deputāte

Dzimšanas dati 1952. gada 3. septembrī (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Vienotība
Dzīvesbiedrs(-e) Arturs Vaiders
Profesija ekonomiste
politiķe
Augstskola Latvijas Universitāte

Inese Vaidere (dzimusi 1952. gada 3. septembrī Jelgavā) ir latviešu ekonomiste, zinātniece, politiķe, starptautiskās tirdzniecības un ārlietu eksperte. Kopš 2004. gada — Eiropas Parlamenta deputāte. Pārstāv partiju "Vienotība", kopš 2012. gada partijas valdes locekle (līdz 2008. gada februārim — TB/LNNK). Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Absolvējusi Jelgavas 4.vidusskolu. 1970. — 1975. gadā studējusi Latvijas Universitātē, Ekonomikas fakultātes ekonomiskās kibernētikas specialitātē, iegūstot ekonomistes matemātiķes kvalifikāciju. 1978. — 1982. gadā studējusi Latvijas Universitātes aspirantūrā, iegūstot ekonomikas zinātņu kandidātes grādu specialitātē "Ārvalstu ekonomika". 1983. gadā ieguva ekonomikas zinātņu kandidātes grādu (disertācija par tēmu "VFR ekonomikas reģionālās struktūras valsts monopolistiskā regulēšana"). 1992. gadā ieguvusi doktores grādu ekonomikā.

Zinātniski pētnieciskā darbība ārvalstīs:

  • "Vācijas Federatīvās Republikas ekonomikas struktūrpolitika", zinātnieku apmaiņas programma, Pasaules tautsaimniecības institūts, Ķīles Universitāte, VFR
  • "Starptautiskās finanses", Fulbraita programma, Minesotas Universitāte, ASV
  • "Valsts pārvaldes institūciju nodokļu administrācijas pamatprincipi", "Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana un attīstība ", "Mazo un vidējo uzņēmumu vadība", Sakramento, Kalifornija, ASV
  • "Eiropas izaicinājumi 2000. gadu sagaidot", Zalcburga, Austrija
  • "Latvijas reģionālā politika — jaunu darba vietu radīšanas iespējas", Rokfellera fonda programma, Belladžio, Itālija, u. c.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004.gadā kandidējot no partijas TB/LNNK tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti. 2009.gada jūnijā kandidējot no partijas „Pilsoniskā savienība” Eiropas Parlamentā tika ievēlēta atkārtoti. Eiropas Parlamentā Inese Vaidere darbojas Eiropas Tautas Partijas jeb kristīgo demokrātu politiskajā grupā. I.Vaidere strādā Ārlietu komitejā un Cilvēktiesību apakškomitejā, kur ir ETP grupas koordinatore, un Starptautiskās tirdzniecības komitejā kā aizstājēja. I.Vaidere darbojas arī ES un Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Mongolijas delegācijā, ES un Ukrainas delegācijā, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā un EURONEST - parlamentārā dimensija Austrumu partnerībā (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina). No 2002.līdz 2004.gadam bijusi 8. Saeimas deputāte (TB/LNNK) un Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētāja. Paralēli tam vadījusi Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (HELCOM). 2001. - 2002.gadam bijusi Rīgas Domes deputāte, Domes priekšsēdētāja vietniece (2001); 2000. - 2002.gadam vadījusi Vācijas Tautsaimniecības pārstāvniecību Latvijā un paralēli, arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas Padomes priekšsēdētāja vietniece no 2000. līdz 2001.gadam. No 1999. Līdz 2000.gadam bijusi Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas padomniece. 1998. gadā iecelta par Latvijas Republikas Vides ministri Guntara Krasta valdībā. No 1997.līdz 1998.gadam bijusi Latvijas republikas Ministru prezidenta Guntara Krasta padomniece, bet pirms tam no 1996.līdz 1997.gadam, kad par Ekonomikas ministru apstiprināja Guntaru Krastu, bijusi Ekonomikas ministrijas Parlamentārā sekretāre. Kopš 1975.gada Inese Vaidere ir Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes pasniedzēja, un šobrīd, paralēli darbam Eiropas Parlamentā ir Latvijas Universitātes profesore. Bija PSKP biedre no 1977. līdz 1989. gadam. 2011.gadā, apvienojoties partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" kļuva par partijas "Vienotība" biedri. 2013.gadā partijas "Vienotība" kongresā tika ievēlēta par partijas valdes locekli.

Darbs Eiropas Parlamentā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizējusi vairākas konferences, izstādes, filmu prezentācijas Eiropas Parlamentā, piemēram, „Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā”, „Okupācija pēc atbrīvošanas: - Austrumeiropa”, „Dāvids un Goliāts: mazās tautas totalitāro režīmu jūgā”, “Jaunatnes nodarbinātība: iespēja Eiropai”, „Russia in the WTO - One Year of Experience“. Izstādes „Totalitārisms Eiropā”, “Jūgendstila Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta”, filmas „Sapņu komanda 1935”, „Zib mūža rats”. Atbalstījusi Edvīna Šnores dokumentālās filmas "The Soviet Story" tapšanu. Piedalījusies vairāku rakstisko deklarāciju izstrādē: „par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”; „par to, lai tiktu nodrošināta pilnīga ES kritēriju ievērošana attiecībā uz ieroču un kaujas tehnikas eksportu uz trešām valstīm”; „par iecerēto atomelektrostacijas būvniecību Grodņas apgabalā, Baltkrievijā”. Kā ziņotāja izstrādājusi vairākus likumdošanas aktus: par finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz cilvēktiesībām; par nolīgumu starp ES un Krievijas Federāciju par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām; par nolīgumu starp ES un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas uz ES; par paredzēto pakalpojumu tirdzniecības saistību saglabāšanu starp ES un Krieviju.

Nozīmīgākie apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2013.gads - Gruzijas Valsts apbalvojums - Svētās karalienes Tamāras ordenis
  • 2013.gads - Ukrainas prezidenta ordenis “Par nopelniem”

I.Vaidere sarakstītās un atbalstītās grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vaidere I – Misija Latvijai (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. – R.,: Latvijas Universitāte, 2014.-134 lpp.) Autobiogrāfiska grāmata par I.Vaideres bērnību, jaunību un karjeru ceļā uz darbu Eiropas Parlamentā
  • Vaidere I., Vanags E., Vanags I., Vilka I. – Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. – R.,: Latvijas Universitāte, 2006.-295 lpp.) Fundamentāls pētījums, kas ietver ieskatu reģionālās attīstības un pašvaldību teorijā, reģionālās politikas un pašvaldību attīstībā ES, atsevišķās tās dalībvalstīs un Latvijā, apskata dažādus pašvaldību sistēmas modeļus, kā arī iztirzā mehānismus, kādi tiek izmantoti reģionu attīstības veicināšanai.
  • Vaidere I. - Banku sistēmas attīstība Latvijā, 1988 – 1997 (otrais, papildinātais izdevums) (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.-R.,: Latvijas Universitāte, 2006.-99 lpp.) Grāmatā aprakstīta banku sistēmas izveide 10 gadu posmā, apskatot Latvijas finanšu sistēmas dinamiskāko attīstības laiku. Atainoti notikumi un valdības lēmumi, kas nostiprināja un ietekmēja finanšu sistēmas attīstību.
  • Mesters R., Mesters U. – 55 idejas, kā uzsākt biznesu bez naudas (Mesters&Mesters. – R., 2010. 160 lpp.)
  • Konferences materiāli – Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā padome un kurelieši (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. – R., 2010. 109 lpp.)
  • Gordons F. – Publicistika (Latvijas Avīze. – R.,: 2011. 271 lpp)
  • Konferences materiāli – Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā (Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, 2012: Zelta rudens. – 260 lpp.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]