Pāriet uz saturu

Bučas slaktiņš

Vikipēdijas lapa
Bučas slaktiņš
Bučas slaktiņš
Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi
Vieta Buča, Ukraina
Datums 2022. gada marts
Bojā gājušie Vairāk nekā 300
Izraisītājs Krievijas Bruņotie spēki

Bučas slaktiņš (ukraiņu: Бучанська різанина) bija Krievijas Bruņoto spēku[1] 2022. gada martā pastrādāti kara noziegumi Ukrainas pilsētā Bučā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ukrainas varas iestādes ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 300 pilsētas iedzīvotāju.[2]

Priekšvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējie attēli
image icon Motižinas civiliedzīvotāju masu kapi, tostarp ciema vadītāja Olha Sukhenko un visa viņas ģimene. Dažiem rokas ir sasietas[3]
image icon Krievijas militārpersonu nogalināto civiliedzīvotāju līķi Bučas ielās[4]
image iconSpīdzināta un kanalizācijas lūkā iemesta cilvēka līķis[5]
image icon Seši līķi netālu no krustojuma, viens no cilvēkiem ar velosipēdu.

2022. gada iebrukuma Ukrainā ietvaros Krievijas militārpersonas devās pāri Baltkrievijas dienvidu robežām. Viens no sākotnējiem soļiem bija došanās Kijivas virzienā, un kopā ar milzīgu militāro transportlīdzekļu kolonnu Krievijas militārpersonas pārcēlās uz Ukrainu, ziemeļos no Kijivas.

2022. gada 27. februārī Krievijas bruņotie spēki pārcēlās uz Bučas pilsētu, kas kļuva par vienu no pirmajiem Kijivas piepilsētas rajoniem, kurā iegāja Krievijas spēki.[6]

Atšķirībā no citām pilsētām, mērs turpināja palikt amatā arī okupācijas laikā. Viņš netika ne nolaupīts, ne nogalināts.[7]

Marta beigās, pirms Krievijas atkāpšanās no Kijivas, Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova paziņoja, ka Ukrainas prokurori savākuši pierādījumus par 2500 gadījumiem par kara noziegumiem 2022. gada Krievijas iebrukuma laikā un identificējuši "vairākus simtus aizdomās turamo".

Krievijas spēku vispārējās atkāpšanās ietvaros uz ziemeļiem no Kijivas, kā arī Ukrainas militārpersonu uzbrukumiem Krievijas formācijām, Krievijas karaspēks Bučas apgabalā atkāpās uz ziemeļiem. Ukrainas spēki pilsētā ienāca 1. aprīlī.[8]

Ziņojumi par slaktiņu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saplacināta vieglā automašīna ar vadītāja līķi 2022. gada 2. aprīlī
Kādas Bučas ēkas pagrabā atrasti noslepkavoto iedzīvotāju līķi ar sasietām rokām, 2022. gada 3. aprīlī
Sievietes līķis.

Sākotnējais videomateriāls par to, kas tika atstāts pēc Krievijas aiziešanas, tika publicēts sociālajos medijos 2. aprīlī,[9] liecināja par masveida civiliedzīvotāju upuriem. Parādījās liecības par kara noziegumiem, ko Krievijas spēki pastrādāja, okupējot reģionu. The Times un The Washington Post, pagrabā tika atrasti astoņpadsmit sakropļoti nogalinātu vīriešu, sieviešu un bērnu ķermeņi. Ukrainas Bruņotie spēki publicēja kadrus no pagraba, kas tika izmantots kā spīdzināšanas kamera ar ķermeņiem, kuros bija redzami spīdzināšanas pierādījumi, tostarp nogrieztas ausis un izvilkti zobi.[10] Uz ceļa tika atstāti citu nogalināto civiliedzīvotāju līķi.[11]

Pilsētas iedzīvotāji un mērs stāstīja, ka upurus nogalinājuši Krievijas karaspēks. Šķiet, ka daudzi no cietušajiem ir veikuši ikdienas darbus, nēsājot iepirkumu maisiņus.[2] Kadros bija redzami civiliedzīvotāji miruši ar sasietām rokām. Citos kadros bija redzams miris vīrietis blakus velosipēdam.[12] Žurnālisti, kas iebrauca pilsētā, paši atklāja vairāk nekā duci cilvēku līķus civilā apģērbā.[13] CNN,[14] BBC,[15] un AFP[16] ir izlaiduši video dokumentāciju ar daudziem civiliedzīvotāju līķiem Bučas ielās un pagalmos, daži no tiem ar sasietām rokām vai kājām.

Civiliedzīvotāji norādīja, ka daudzi izdzīvojušie no krieviem ir slēpušies pagrabos un ir bijuši pārāk nobijušies, lai nāktu ārā. Dažiem no viņiem nedēļām ilgi nebija gaismas vai elektrības, izmantojot sveces ūdens sildīšanai un ēdiena gatavošanai. Viņi iznāca no savām slēptuvēm tikai tad, kad bija skaidrs, ka krievi ir aizgājuši, sveicot Ukrainas karaspēka ierašanos.[2]

Šķietami pierādījumi liecina, ka krievi bija izraudzījušies ukraiņu civiliedzīvotājus un nogalinājuši tos organizētā veidā, jo īpaši daudzu viņu līķu atrasti ar sasietām rokām aiz muguras.[8] 2. aprīlī aģentūras AFP reportieris paziņoja, ka ir redzējis Bučas ielās guļam vismaz divdesmit civiliedzīvotāju līķus, un diviem no līķiem bija sasietas rokas, kas liecina par nāvessoda izpildi.[7] Bučas mērs Anatolijs Fedoruks sacīja, ka visas šīs personas tika sašautas pakausī.[13] Human Rights Watch pārstāvis sacīja, ka tā ir dokumentējusi vismaz vienu "nepārprotamu gadījumu", kad Krievijas karavīri 4. martā izpildīja nāvessodu.[17]

The Kyiv Independent publicētajā ziņojumā bija arī fotogrāfija un informācija par vienu vīrieti un divām vai trim kailām sievietēm zem segas, kuru līķus krievu karavīri mēģināja sadedzināt ceļa malā pirms bēgšanas;[8] Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sievietes tikušas izvarotas un līķi sadedzināti.[18] The Guardian atsaucās uz aculiecinieku stāstiem, kuros apgalvots, ka Krievijas spēki savos transportlīdzekļos novietojuši ukraiņu bērnus, kamēr viņi pārvietojās, un izmantojuši tos kā cilvēku vairogus.[19] 5. martā ap pulksten 7.15 automašīnu pāri, kuros atradās divas ģimenes, kas mēģināja aizbēgt, pamanīja krievu karavīri, kad automašīnas nogriezās uz Čkalova ielu. Krievijas spēki atklāja uguni uz konvoju, nogalinot vīrieti, kurš atradās otrajā transportlīdzeklī. Priekšējo automašīnu skāra ložmetēja uguns, nogalinot divus bērnus un viņu māti.[20]

Iedzīvotāji, sarunājoties ar Human Rights Watch pēc Krievijas spēku atkāpšanās, aprakstīja attieksmi pret cilvēkiem pilsētā īsajā okupācijas laikā: krievu karavīri gāja no durvīm līdz durvīm, iztaujājot cilvēkus, iznīcinot viņu īpašumus un izlaupīja viņu drēbes, lai paši tās valkātu.[1] Civiliedzīvotāji tika apšaudīti, kad viņi atstāja savas mājas pēc pārtikas un ūdens, un Krievijas karaspēks viņiem lika atgriezties mājās, neskatoties uz to, ka vietējās infrastruktūras iznīcināšanas dēļ trūka pirmās nepieciešamības preču, piemēram, ūdens un siltuma. Krievijas bruņotie spēkrati patvaļīgi apšaudīja ēkas pilsētā. Krievijas karaspēks atteicās sniegt medicīnisko palīdzību ievainotajiem civiliedzīvotājiem. Vietējiem upuriem tika izrakts masu kaps, un karaspēks veica ārpustiesas nāvessodus.

4. martā Krievijas spēki nogalināja trīs neapbruņotus Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri piegādāja suņu barību suņu patversmei.[21]

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Ukrainas pilsētā Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.[22]

7. aprīlī Bučas mērs Anatolijs Fedoruks intervijā raidsabiedrībai Deutsche Welle pastāstīja, ka Bučā atrod arvien vairāk nogalināto. Vairumā gadījumu upuri bija miruši no lodēm, nevis no artilērijas šrapneļiem. Tātad var secināt, ka Krievijas karavīri apzināti nošāvuši civiliedzīvotājus.[23]

Izmeklēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Nacionālā policija sāka izmeklēšanu par notikumiem Bučā, plašo teritoriju uzskatot par nozieguma vietu.[24]

Starptautiskā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Ārlietu ministrija pieprasīja Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanai Ukrainā nosūtīt izmeklētājus uz Buču un citām Kijivas apgabala atbrīvotajām teritorijām. Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja arī citas starptautiskās grupas vākt pierādījumus.

Tiesu ekspertīzes rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 8. augustā tika paziņoti pēc Bučas atbrīvošanas atrasto 458 līķu (366 vīriešu, 86 sieviešu, 9 nepilngadīgo) tiesu ekspertīzes rezultāti. Izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka 419 cilvēki bija nošauti, spīdzināti un nosisti, bet 39 bija miruši citu iemeslu dēļ. Tikai daļa mirušo bija aprakti kapsētā, citi bija atstāti uz ielām, iemesti akās vai paslēpti mežā. 50 nogalināto personības vēl nebija noskaidrotas, gandrīz visi mirušie bija civilpersonas.[25]

Sekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ukrainas Valsts policijas īpašā vienība veicam Bučas pilsētas sakopšanu

ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Vašingtonā profesors Deivids DesRošs, runājot ar Al Jazeera par šo notikumu un citiem, ir norādījis, ka apzināta civiliedzīvotāju nogalināšana, piemēram, šajā gadījumā, tiek uzskatīta par kara noziegumu.[20][26]

Kijivas mērs Vitālijs Kličko intervijā laikrakstam Bild sacīja, ka "Bučā un citās Kijivas priekšpilsētās notikušo var raksturot tikai kā genocīdu", un apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kara noziegumos.[27]

Krievijas Aizsardzības ministrijas kanāls Telegram pārpublicēja ziņojumu, noliedzot, ka Krievijas spēki kaujas laikā būtu uzbrukuši civiliedzīvotājiem. Paziņojumā tika apgalvots, ka Krievijas militārpersonas nevarēja labi noslēpt slaktiņu un ka masu kaps pilsētā patiesībā bija piepildīts ar Ukrainas gaisa triecienu upuriem. Ministrija analizēja noteiktu video, kurā bija redzami mirušo civiliedzīvotāju ķermeņi Bučā, un norādīja, ka nofilmētie līķi, šķiet, kustas. Šo prasību izmeklēja BBC Maskavas departaments, kas secināja, ka nav pierādījumu, ka videoklips būtu inscenēts.[28]

Reakcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ukrainas kara, tostarp Bučas slaktiņa upuriem, veltīts klusuma brīdis Eiropas Parlamenta 2022. gada 4. aprīļa plenārsēdē
  • Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
    • ES Padomes prezidents Šarls Mišels sacīja, ka ir "šokēts par Krievijas armijas Kijivā pastrādātajām zvērībām", un solīja, ka ES palīdzēs Ukrainai un cilvēktiesību grupām vākt pierādījumus izmantošanai starptautiskajās tiesās.[29]
    • Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena: “Šokēta par ziņojumiem par neizsakāmām šausmām apgabalos, no kuriem Krievija atkāpjas. Steidzami nepieciešama neatkarīga izmeklēšana. Kara noziegumu veicēji tiks saukti pie atbildības."[30]
    • Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta prezidente: “Šokēta par Krievijas armijas zvērībām Bučā un citās atbrīvotajās teritorijās. Tā ir Putina kara noziegumu aukstā realitāte. Pasaulei ir jāapzinās, kas notiek. Ir jāpiemēro bargākas sankcijas. Vainīgie un viņu komandieri ir jāsauc pie atbildības."
    • Žuzeps Borels, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos: "Es apsveicu Ukrainu ar Kijivas reģiona lielākās daļas atbrīvošanu. Šokēts par ziņām par Krievijas spēku pastrādātajām zvērībām. ES palīdz Ukrainai dokumentēt kara noziegumus. Visas lietas ir jāizskata, proti, Starptautiskajā tiesā. ES turpinās stingru atbalstu Ukrainai. Слава Україні!"
  • Karogs: NATO NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā telekanālam CNN sacīja: "Tas ir šausminoši un ir absolūti nepieņemami, ka civiliedzīvotāji kļūst par mērķiem un tiek nogalināti."[31]
  • Karogs: Apvienoto Nāciju Organizācija Apvienoto Nāciju Organizācija — Ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs paziņoja, ka "esmu dziļi šokēts par attēliem, kuros redzami Bučā, Ukrainā, nogalinātie civiliedzīvotāji. Ir svarīgi, lai neatkarīga izmeklēšana novestu pie efektīvas atbildības".

Valstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Karogs: Austrālija Austrālija — Austrālijas ārlietu ministre Marise Peina tviterī paziņoja par šoku un aicināja saukt Krieviju pie atbildības.
  • Karogs: Kanāda Kanāda — Premjerministrs Džastins Trudo paziņoja: "Mēs stingri nosodām civiliedzīvotāju slepkavības Ukrainā, joprojām esam apņēmušies saukt pie atbildības Krievijas režīmu un turpināsim darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainas tautu," tviterī paziņoja premjerministrs Dž. Trudo. Tie, kas ir atbildīgi par šiem briesmīgajiem un šausminošajiem uzbrukumiem, tiks saukti pie atbildības." Ārlietu ministre Melānija Džolija Krievijas rīcību nodēvēja par "šokējošu" un "bezjēdzīgu nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavību", sakot, ka "Kanāda netaupīs pūles, tostarp kara noziegumu izmeklēšanu, lai nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības".[32]
  • Karogs: Igaunija Igaunija — Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa sacīja, ka attēli no Bučas atgādina Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas pastrādātās masu slepkavības, un aicināja apkopot detaļas un saukt vainīgos tiesā. "Tas nav kaujas lauks, bet gan nozieguma vieta," viņa piebilda.[33]
  • Karogs: Somija Somija — Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina sacīja, ka ir jāizmeklē kara noziegumi Ukrainā, atsaucoties uz zvērībām Bučā.[34]
  • Karogs: Francija Francija — Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka attēli no Bučas ir "nepanesami" un viņam ir līdzjūtība pret upuriem un solidaritāte ar ukraiņiem. Viņš arī sacīja, ka "Krievijas varas iestādēm būs jāatbild par šiem noziegumiem".
  • Karogs: Gruzija Gruzija — Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili tviterī paziņoja, ka Buča parāda "noziegumu pret cilvēci", kas "nekad netiks aizmirsts".
  • Karogs: Vācija Vācija — Vācijas vicekanclers Roberts Habeks notikumus Bučā raksturoja kā "neattaisnojamus" un "šausmīgu kara noziegumu".[29]
  • Karogs: Izraēla Izraēla — Izraēlas vēstnieks Ukrainā to nosauca par kara noziegumu. Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids asi nosodīja slaktiņu un pirmo reizi Ukrainas kara kontekstā lietoja terminu "kara noziegums".[35]
  • Karogs: Itālija Itālija — Itālijas premjerministrs Mario Dragi sacīja, ka attēli no Bučas ir "pārsteidzoši" un ka "Krievijas varas iestādes ir jāsauc pie atbildības par notikušo". Viņš arī pauda Itālijas pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās pilsoņiem.[36]
  • Karogs: Japāna Japāna — Japānas premjerministrs Fumio Kišida 4. aprīlī žurnālistiem sacīja, ka Japāna stingri nosoda "starptautisko tiesību pārkāpumus" un paziņoja, ka valsts apsvērs iespēju pret Krieviju ieviest papildu sankcijas.[37]
  • Karogs: Moldova Moldova — Moldovas prezidente Maja Sandu pasākumu nosauca par "noziegumiem pret cilvēci" un pasludināja 2022. gada 4. aprīli par nacionālo sēru dienu visu Krievijas un Ukrainas karā bojāgājušo ukraiņu piemiņai.[38][39]
  • Karogs: Nīderlande Nīderlande — Nīderlandes premjerministrs Marks Rute rakstīja, ka viņu "šokēja" ziņas par "briesmīgiem noziegumiem" apgabalos, no kuriem Krievija ir atkāpusies. Viņš piebilda, ka tas ir "jāizmeklē" un ka Nīderlande un tās partneri "nerimsies", kamēr "kara noziegumu veicēji" netiks saukti pie atbildības.[40]
  • Karogs: Polija Polija — Polijas ārlietu ministrs aicināja starptautisko sabiedrību palīdzēt Ukrainai izmeklēt Krievijas armijas darbības Kijivas apkārtnē, jo pieauga sašutums par mirušo līķu atrašanu Bučas pilsētā. "Kijivas reģiona atbrīvošana atklāj Krievijas bruņoto spēku pastrādātās barbariskās zvērības," tviterī sacīja Zbigņevs Rau, kurš ir arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) šī gada priekšsēdētājs.[41]
  • Karogs: Portugāle Portugāle — "Attēlu brutalitāte, kas mūs sasniedz no Bučas, ir šokējoša. Mēs stingri nosodām šīs zvērības pret civiliedzīvotājiem. Nepieņemama barbaritāte, kas stingri jāsoda starptautiskajai tiesai," savā oficiālajā Twitter kontā raksta premjerministrs Antoniu Košta.[42]
  • Karogs: Rumānija Rumānija — Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Auresku nosodīja Bučā pastrādātās zvērības, sakot, ka visi vainīgie par noziegumiem ir jāsauc pie atbildības.
  • Karogs: Slovākija Slovākija — Slovākijas premjerministrs Eduards Hēgers salīdzināja slaktiņu ar "kara apokalipsi bijušajā Dienvidslāvijā", sakot, ka "krievu karavīru barbaru uzdzīve ir šokējoša un starptautiskā sabiedrība to sodīs".[43]
  • Karogs: Spānija Spānija — Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pauda "šausmas, sāpes un sašutumu" par "briesmīgajiem attēliem", kas izskanēja no Bučas, nosaucot tos par kara noziegumiem un norādot, ka vainīgie nevar palikt nesodīti. Sančess atkārtoti apliecināja savu atbalstu un solidaritāti Ukrainas tautai.[44]
  • Karogs: Zviedrija Zviedrija — Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone nāca klajā ar paziņojumu Twitter, norādot, ka attēli no Bučas "atgādina tumšākās ainas no Eiropas vēstures", un apsolīja finansiālu un personāla atbalstu Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanai.
  • Karogs: Ukraina Ukraina — Ukrainas valdība nosodīja situāciju kā nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu, norādot, ka visi bojāgājušie bija civilā apģērbā un neapbruņoti. Ukrainas valdība paziņoja, ka vāc pierādījumus par kara noziegumiem un iekļaus pierādījumus par Bučas slaktiņu.[45]
  • Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste — ārlietu ministre Liza Trasa sacīja, ka viņu "biedē zvērības Bučā un citās Ukrainas pilsētās" un, ka "ziņojumi par Krievijas spēkiem, kas vērsti pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem, ir riebīgi". Viņa arī sacīja, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības.[45]
  • Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV — ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja, ka pieaugošie pierādījumi par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā ir "sitiens pa vēderu", solot, ka ASV pievienosies saviem sabiedrotajiem zvērību dokumentēšanā, lai vainīgos sauktu pie atbildības.[46]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Devastation and Loss in Bucha, Uhan: Life for Civilians in a Town Encircled by Russian Forces». Human Rights Watch. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Simon Gardner. «Russian retreat leaves trail of dead civilians in Bucha, a town near Kyiv». Reuters (angļu), 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-03.
  3. ↑ "'They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion".
  4. ↑ ERR, Александр Крюков | (2 April 2022). "Правительство отменило масочный режим в Эстонии с 3 апреля".
  5. ↑ "Массовые пытки, казни и изнасилования детей: российские оккупанты устроили геноцид в Буче (фото)". war.segodnya.ua.
  6. ↑ «У Бучі під Києвом тривають бої, колона ворога проривається до столиці (відео)». Konkurent (ukraiņu). 2022-02-27. Skatīts: 2022-04-03.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Almost 300 people buried in "mass grave" in Bucha, dozens of bodies found in the streets». Ukrayinska Pravda (angļu). Skatīts: 2022-04-03.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 Olga Rudenko. «Hundreds of murdered civilians discovered as Russians withdraw from towns near Kyiv (GRAPHIC IMAGES)». The Kyiv Independent (en-US), 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-03.
  9. ↑ David Stern. «Bodies and Rubble in the streets of Bucha following Russian retreat». The Washington Post, 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  10. ↑ [1]
  11. ↑ Louise Callaghan, Zabuchchya Ukraine. «Bodies of mutilated children among horrors the Russians left behind». The Times (angļu). ISSN 0140-0460. Skatīts: 2022-04-03.
  12. ↑ «Russia Accused Of Atrocities In Kyiv Suburb Of Bucha». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  13. ↑ 13,0 13,1 «War in Ukraine: Street in Bucha found strewn with dead bodies». BBC News (en-GB). 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-03.
  14. ↑ «En la ciudad ucraniana de Bucha, los cuerpos sin vida yacen en las calles». CNN (es-ES). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-03. Skatīts: 2022-04-03.
  15. ↑ «Ukraine war: Gruesome evidence points to war crimes on road outside Kyiv». BBC News. 2022. gada 1. aprīlis.
  16. ↑ Jeremy Bowen?. «War in Ukraine: Street in Bucha found strewn with dead bodies». BBC News, 2022. gada 2. aprīlis.
  17. ↑ «Human Rights Watch documents alleged war crimes by Russian forces in occupied regions of Ukraine» (angļu). 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  18. ↑ Steven Swinford. «Zelensky accuses Russia of genocide in Irpin and Bucha». The Times, 2022-04-03. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2022-04-03.
  19. ↑ Daniel Boffey. «Ukrainian children used as 'human shields' near Kyiv, say witness reports». The Guardian (angļu), 2022. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  20. ↑ 20,0 20,1 «‘It is a war crime’: two young boys among neighbours shot dead during attempted evacuation». The Guardian (angļu). 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-03.
  21. ↑ Anna Myroniuk. «Russian soldiers murder volunteers helping starving animals near Kyiv». The Kyiv Independent, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  22. ↑ «Военные преступники непосредственно участвующие в совершении военных преступлений против народа Украины в г. Буча – военнослужащие 64 отдельной мотострелковой бригады 35 ОА ВВО» (ukraiņu). gur.gov.ua. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlis.
  23. ↑ Ukrainā atrod arvien jaunas Krievijas pastrādāto kara noziegumu liecības lsm. lv 2022. gada 7. aprīlī
  24. ↑ «Evidence grows of civilian killings in Bucha». BBC News (en-GB). Skatīts: 2022-04-03.
  25. ↑ Accounting of bodies in Bucha nears completion washingtonpost.com by Liz Sly and Kostiantyn Khudov August 8, 2022
  26. ↑ «Almost 300 buried in mass grave in Bucha, near Kyiv: Mayor». aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2022-04-03.
  27. ↑ AP. «Kyiv mayor says Russian attacks in Bucha are ‘genocide’». The Times of Israel (en-US). Skatīts: 2022-04-03.
  28. ↑ «Questions over Russian Bucha denials». BBC News (en-gb). Skatīts: 2022-04-03.
  29. ↑ 29,0 29,1 «Ukraine war latest: Killings in Bucha a deliberate massacre, says Ukraine». BBC News (en-gb). 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  30. ↑ «Twitter account of Ursula von der Leyen».
  31. ↑ Ellen Ioanes. «Russian troops pull back from Kyiv, leaving horrors in their wake». Vox, 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  32. ↑ Aya Al-Hakim. «Canada condemns Russia’s attack on Bucha, will ‘do everything we can’ to help Ukraine - National | Globalnews.ca». Global News (en-US), 2022-04-03. Skatīts: 2022-04-03.
  33. ↑ «HÄIRIVAD KAADRID | Venemaa korraldas Butša linnas massimõrva». Delfi.
  34. ↑ «Sanna Marin ja Sauli Niinistö järkyttyivät: "Sotarikokset on tutkittava"» (Finnish). 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  35. ↑ «Russia's 'Bucha Massacre' in Ukraine a war crime, Lapid says». The Jerusalem Post | JPost.com (en-US). Skatīts: 2022-04-03.
  36. ↑ «Statement by the President of the Council of Ministers on the crimes in Bucha» (itāļu). 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  37. ↑ «Global outrage stirred as Ukraine says hundreds killed in Kyiv region». Kyodo News. 2022. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlis.
  38. ↑ «Maia Sandu». www.facebook.com.
  39. ↑ Maia Sandu anunță zi de doliu național în Republica Moldova după Masacrul de la Bucha.
  40. ↑ Noor Zwolsman. «Internationale gemeenschap reageert geschokt op lugubere beelden uit Boetsja». NRC Handelsblad (holandiešu), 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  41. ↑ «Polish Minister Calls for Investigation of Russian Army's Actions in Kyiv Region». US News (angļu). 2022. gada 3. aprīlis.
  42. ↑ «"Barbaridade inaceitável." António Costa condena massacre em Bucha e pede punição». TSF (portugāļu). 2022. gada 3. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlī.
  43. ↑ «Premiér: Barbarské vyčíňanie ruských vojakov na Ukrajine bude tvrdo potrestané». aktuality.sk (slovāku). 2022. gada 3. aprīlis.
  44. ↑ «Pedro Sánchez condena los "crímenes de guerra" en la ciudad ucraniana de Bucha». heraldo.es (spāņu). 2022. gada 3. aprīlis.
  45. ↑ 45,0 45,1 Lauren Fedor. «Ukraine accuses Russian soldiers of killing unarmed civilians». Financial Times, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-03.
  46. ↑ «Blinken: growing evidence of Russian atrocities in Ukraine a ‘punch to the gut’». The Guardian (angļu). 2022. gada 3. aprīlis.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bučas_slaktiņš&oldid=4160293"