Byssacanthus dilatatus

Byssacanthus dilatatus
B. dilatatus rekonstrukcija
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Bruņuzivis (Placodermi)
Apakšklase	Antiarhi (Antiarchi)
Kārta	Asterolepjveidīgie (Asterolepiformis)
Dzimta	Asterolepidīdi (Asterolepididae)
Ģints	Bisakanti (Byssacanthus)
Suga	Byssacanthus dilatatus

Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā. Sugai nosaukumu 1844. gadā deva vācbaltiešu dabas pētnieks Kārlis Eihvalds kā Onchus dilatatus. B. dilatatus ir vienīgais savas ģints pārstāvis.

Apraksts

Galvas vairogs

Galvas vairogs trapecveidīgs, pēc formas līdzīgs Pterichthyodes un Asterolepis galvas vairogiem. Acu dobums ir samērā liels, orbitālais atvērums ir vienāds vai mazāks par suborbitālo atvērumu. Praemediale ir plata, ar nedaudz izliektu priekšējo malu. Uz iekšējās virsmas ir attīstīts šķērseniskais ķīlis, kas priekšpusē norobežo endokrānija preorbitālo izaugumu. Aizpineālais kauls (Pp) ir plats, īss un ar savām sānu malām, līdzīgi kā asterolepjiem, robežojas ar sānu kauliem (La). Pakauša kauls (Nu) pēc formas un uzbūves atgādina asterolepju pakauša kaulu. Šķērseniskā virsdeniņu vaga ir dziļa. Ductus endolymphatici atveres ir nelielas un atrodas tuvu viena otrai (ārpusē). Attālums starp d.end. Iekšējām atverēm ir samērā liels. Sānu kaulam nodalījums aiz orbītām ir īss un samērā šaurs. Vidusdaļas platums ir diezgan liels, bet priekšējā daļa ir gara.

Otiko-okcipitālās iedobes priekšējie sānu zari uz iekšējās virsmas aiziet līdz acu dobuma centrālās daļas līmenim un ir samērā šauri. B. dilatatus pakaļējie malas kauli (Pmg) pēc formas ir līdzīgi Gerdalepis rhenana kauliem. Priekšējā mala šaura. Platākā aizmugurējā mala savienojuma vietā ar ķermeņa bruņu uzguļ uz ADL kaula, taču nestiepjas tik tālu uz aizmuguri, kā, piemēram, Asterolepis ornata.

Žaunu vāks (Op) ir salīdzinoši liels, ar taisnu mediālo malu un noapaļotu, nedaudz izliektu, ventrālo malu. Pēc formas tā ir līdzīga A. ornata žaunu vākam. Vāka ārējā virsma klāta ar ļoti sīkām ribiņām, kas radiāli atiet no mediālās malas centrālās daļas. Byssacanthus dilatatus viscerālā skeleta daļas nav zināmas.

Ķermeņa bruņas

B. dilatatus ķermeņa bruņu kārba ir augsta un īsa. Tās muguras daļā atrodas muguras dzelksnis. Dzelkšņa līmenī leņķis starp muguras-sānu sieniņām ir 70°-75°. Sānu ribas, kas nodala muguras-sānu sieniņas no sānu sieniņām, atrodas zem sānu līnijas kanāla. Vēdera sieniņa ir pilnīgi plakana, ar garu subcefālo daļu. Subanālais nodalījums ir vidēji garš.

AMD kauls pēc formas ir tuvs ovālam, un tā priekšējās malas platums tikai ļoti nedaudz mazāks par aizmugurējās malas platumu. Sānu stūri atrodas kaulam pa vidu, vai arī nedaudz tuvāk aizmugurējai malai. Attiecīgi, kaula priekšējā daļa ir vienāda vai lielāka par aizmugurējo daļu. Muguras dzelksnis izvietots kaula aizmugurējā daļā. Tas pie pamatnes ir samērā plats, un atiet slīpi 70°-50° leņķī uz augšu un aizmuguri, pakāpeniski sašaurinoties. AMD biezajā, centrālajā daļā atrodas garenisks kanāls, kas, iespējams, sākas PMD kaulā, bet pēc tam pāriet uz AMD un turpinās zem tā dzelkšņa. Kanāla horizontālais atzars strupi nobeidzas dzelkšņa pamatnes priekšējā daļā, bet augšupejošais atzars ieiet dzelksnī un turpinās līdz tā pašam galam. Kanāls, domājams, aizvadīja asinsvadus, kas baroja dzelkšņa kaulu šūnas. Kaula izliekums priekšpusē nav liels, taču strauji pieaug dzelkšņa apgabalā un aiz dzelkšņa. Aizmugurējās sānu malas ir tādas pašas, kā remigolepidīdām vai arī dažiem Gerdalepis rhenana pārstāvjiem, t.i. AMD malas priekšējā daļa uzguļ uz MxL, bet aizmugurējā daļa paiet apakšā zem MxL.

PMD kauls ir velvjveidīgs, ar labi izteiktu mediālo ribu. Aizmugurēja ventrālā dzelkšņa uz iekšējās virsmas, tāpat, kā G. rhenana sugai, nav. ADL kauls ir ļoti plats un īss.

Sānu jauktais kauls (MxL) sastāv no diviem, reizēm gandrīz patstāvīgiem PDL un PL kauliem. Malai, kas robežojas ar AMD, ir raksturīga remigolepju malas uzbūve. Priekšejā mala ir ļoti plata. Gar PL kaulu, attiecīgi, zemāk par sānu līnijas kanālu, iet riba, kas nodala ķermeņa bruņas sānu sieniņu no muguras-sānu sieniņas. Uz iekšējās virsmas no malas, kas robežojas ar AMD, uz leju un atpakaļ aties slīpa riba. Līdzīga riba ir raksturīga Asterolepis estonica sugai, taču pēdējai tā turpinās arī uz AMD kaula. AVL kaula vēdera sieniņas platums tikai nedaudz pārsniedz sānu sieniņas platumu (augstumu). Sānu sieniņas dorsālās malas priekšējā daļā ir attīstīts dorsālais izaugums, kas uzguļ uz ADL kaulu. Krūšu spuras piestiprināšanās vieta pie kaula ir nedaudz īpatnēja. Margo limitans ir ļoti krasa, centrālā piltuve uz pars condyloides ir diagonāli izstiepta, bet sānos no tās atrodas izteikti padziļinājumi. Aiz aksiālās atveres atrodas attīstīta plata un salīdzinoši dziļa postaksiālā vaga. Uz subcefālā nodalījuma iekšējās virsmas ap rostro-kaudālo kanālu ir attīstītas kaula starpsieniņas. PVL kaulu veido salīdzinoši augsta sānu sieniņa un diezgan šaura vēdera sieniņa. Subanalā daļa ir vidēji gara. MV kauls ir salīdzinoši liels un gandrīz apaļš.

Krūšu spuras

B. dilatatus krūšu spuru uzbūve un forma ir tāda pati, kā citiem asterolepidīdiem — tās ir platas un īsas. Spuras proksimalajā daļā ir krasi izteikta gareniska ventro-mediāla riba. Pavisam maziem eksemplāriem tās ir stipri šaurākas. Uz Mm₁ kaula ir attīstīts šķērseniskais izcilnis. Kad spura tika piespiesta pie ķermeņa, izcilnis iegāja AVL postaksiālajā vagā. Šādā stāvoklī spura varēja kustēties vertikālā plaknē. Postaksiālā vaga tādējādi, iespējams, norādīja uz spuras noliekšanās pakāpi uz augšu un uz leju. Spuras distālais segments ir maz pētīts. Terminālā kaula (terminale) uzbūve ir līdzīga kā Pterichthyodes milleri, t.i. kaula mediālā mala ir stipri izstiepta proksimālā virzienā, bet īsā sānu mala liecina par media laterale esamību.

Jutīgo kanālu sistēma

Uz antiarhu bruņu kauliem ir konstatējamas divu veidu jutīgo kanālu vagu veidi — dziļie un seklie. B. dilatatus sugai ir šādas dziļas, kaulā slīpi ieejošas vagas: augšējā zemacu kanāla (labā un kreisā) (ifc₁), galvenās sānu līnijas īsie galvas nozarojumi (ptc) un galvenās sānu līnijas ķermeņa nozarojumi (lcg), kas stiepjas gar ADL un MxL. Uz galvas vairoga seklajām vagām attiecināmas: vidējā bedrīšu (mpg), īsā aizmugurējā bedrīšu (pp), virsdeniņu (stc) un nelielās semicirkulārās (cir) vagas, kas zināmas arī botriolepidīdiem. Pa ķermeņa bruņas kauliem iet priekšējās slīpās bedrīšu vagas (dlg₁), kas zināmas tikai juvenilajām formām. Par šķērsenisko vēdera bedrīšu vagu nekas nav zināms. Vēl skaidri nosakāma bedrīšu līnija iet gar krūšu spuru mediālo sieniņu.

Kaulu ornamentējums

B. dilatatus bruņu kauli klāti ar salīdzinoši sīkiem, kupolveidīgiem, reizēm pamatnē zvaigžņveidīgiem pauguriņiem. Tie saguļ ļoti cieši cits pie cita, reizēm saplūstot izteiktās rindās, kas ir paralēlas vai biežāk perpendikulāras kaulu malām. Krasi izteiktas radiālas rindas vienmēr atīstās pie muguras dzelkšņa pamatnes. Pats dzelksnis klāts ar izteiktām gareniskām ribiņām, kuru skaits pakāpeniski samazinās virzienā uz dzelkšņa smaili. Uz galvas sānu kaula pie orbitālās malas izceļas trīsstūrveida apgabals, kurš klāts ar tieviem, paralēli malai orientētiem valnīšiem.

Zvīņas

Zvīņām ir rombiska forma ar noapaļotu priekšējo malu, un ar šauru pārklāšanās virsmu. Zvīņas ārējo ornamentējumu veido tievas, līkumainas ribiņas, kas veido tīklotu ornamentu, un izstiepti pauguriņi. Uz ornamentētās daļas atrodas īss, mediāls ķīlis, kas atrodas zvīņas priekšējā daļā. Ķermeņa zvīņotās daļas priekšpusē zvīņas ir izometriskākas, bet tuvāk astes spurai tās kļūst gareniski izstieptas un ar smailu priekšējo malu.

Izplatība

Suga izplatīta Igaunijā, Ziemeļlatvijā (Burtnieku ezers), Ļeņingradas apgabalā (Luga un Ļemovža), pie Marjinas ciema (Slavjanka). Ārpus Galvenā devona lauka B. dilatatus sastopami tikai Donbasā (Mokraja Volnovaha). Sugas ģeoloģiskā izplatība aptver vidusdevona pērnavas, narvas, arukilas un burtnieku svītas, kā arī Donbasā "Baltā devona" nogulumus.