Pāriet uz saturu

Konektikuta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Connecticut)
Konektikuta
Connecticut
—  ASV štats
iestājās 1788. gada 9. janvārī (5. ASV pavalsts)
  —
Konektikutas štata Kapitolijs
Konektikutas štata Kapitolijs
Konektikutas štata Kapitolijs
Flag of Konektikuta
Karogs
Official seal of Konektikuta
Emblēma
Neformālais nosaukums: The Constitution State
Devīze: Qui transtulit sustinet
Konektikutas atrašanās vieta ASVKonektikutas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Hārtforda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Administrācija
 - Gubernators Neds Lemonts (Ned Lamont)
Platība 
 - Kopējā 13 023 km²
 - Sauszeme 12 559 km²
 - Ūdens 1 809 km²  12.6%
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 3 605 944
 - Blīvums 276,9/km²
 - Rasu sastāvs baltie 66,6%
latino 17,3%
afroamerikāņi 11,4%
aziāti 5,5%
 - Reliģijas protestanti 35%
katoļi 33%
nereliģiozi 28%
Laika josla EST (UTC-5)
 - Vasaras laiks (DST) EDT (UTC-4)
Mājaslapa: portal.ct.gov
Konektikuta Vikikrātuvē

Konektikuta ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā. Konektikutas galvaspilsēta ir Hārtforda.

Konektikuta robežojas ar Masačūsetsas, Ņujorkas un Rodailendas štatiem, kā arī ar Longailendas līci.

Pirms eiropiešu ierašanās Konektikutas upes baseinā dzīvoja vairākas algonkinu tautas. Pirmais eiropietis, kurš izpētīja štata piekrasti, bija nīderlandietis Adriēns Bloks (Adriaen Block). Nīderlandieši nodibināja apmetni netālu no mūsdienu Hārtfordas un nodarbojās ar kažokādu tirdzniecību. 1633. gadā teritorijā ieradās angļi un nodibināja vairākas citas apmetnes. 1636. gadā nodibinājās angļu Konektikutas kolonija. 1637. gadā izcēlās t. s. Pekotu karš starp kolonistiem un to sabiedrotajiem un indiāņu pekotu tautu. Pekoti tika smagi sakauti. 18. gadsimta beigās robežu disputs Konektikutu noveda pie kara ar Pensilvāniju.

Konektikuta bija viena no britu Trīspadsmit kolonijām, kas 1776. gadā pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas Karalistes. ASV neatkarības kara laikā Konektikutā lielas cīņas nenotika, jo jau pirms tam kolonijā bija nodibināta pašpārvalde. 1788. gadā tā kļuva par 5. ASV pavalsti.

19. un 20. gadsimtā Konektikutā strauji attīstījās rūpniecība. Līdz pat 1930. gadiem štatā bija vislielākais izdoto patentu skaits uz iedzīvotāju visā valstī. Pasaules kari deva spēcīgu impulsu štata militārajai rūpniecībai. 20. gadsimta beigās indiāņu rezervātiem atļāva savās teritorijās atklāt kazino, rezultātā ievērojami palielinājās indiāņu rezervātu ieņēmumi.

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2020. gadā štatā bija 3 605 944 iedzīvotāji.

Lielākās pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[1]
1 Bridžporta 148 654
2 Stemforda 135 470
3 Ņūheivena 134 023
4 Hārtforda 121 054
5 Voterberija 114 403
6 Norvolka 91 184
7 Danberi 86 518
8 Ņūbriteina 74 135
9 Vesthārtforda 64 083
10 Greniča 63 518
  1. «Connecticut Cities by Population». www.connecticut-demographics.com. Skatīts: 2022-03-16.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]