Zane Dombrovska

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dombrovska)
Zane Dombrovska
Dzimusi 1984. gada 19. jūnijā (39 gadi)
Nodarbošanās Skaņu ainavu dizainere, audiovizuālās kompozīcijas māksliniece, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja un profesionāla aktrise

Zane Dombrovska ir skaņu ainavu dizainere, audiovizuālās kompozīcijas māksliniece, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja un profesionāla aktrise.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas radošās gaitas uzsāka kā dziedātāja un dziesmu autore. Mācījās mūziku Rīgas Doma kora skolā.[1] 2002. gadā pirmo reizi debitējā uz lielās skatuves sadarbības koncertā - Mūzikas un Mākslas festivālā “Bildes” (2002), kurā toreiz vēl jaunās, mazpazīstamās grupas uzstājās kopprojektos ar kādu jau Latvijā zināmu mūziķi un Zane priekšnesumam par partneri uzrunāja mūziķi un komponistu Kārli Lāci.[2] Viņš arī neilgi pēc abu iepazīšanās 2003. gadā radīja Zanes pirmo radio singlu - dziesmu “Dūnu sirds”.[3]

Savu pirmo koncertpieredzi Zane sāka uzkrāt muzicējot dāžādos klubos un koncertbāros, atskaņojot populāras džeza tēmas duetā  - balss un ģitāra, kopā ar mūziķi un producentu Kasparu Ansonu.[4] Zane arvien vairāk sāka aizrauties ar pašas dziesmu sacerēšanu un sāka veidot savu solistes karjeru. Tika uzsākta radoša sadarbība ar mūziķiem Raimonu un Oskaru Petrauskiem (klavieres un saksofons) un klausītāju sirdis sāka iekarot Zanes pirmā kompozīcija ar pašas radītiem vārdiem un mūziku - dziesma “Kā vēlētos” (2005)[5] Šajā periodā Zane iepazinās arī ar dziedātāju un producenti Mirdzu Zīveri, kas producēja Zanes pirmos studijas albumus  “-taa ES” un “es… un tu…” un ilgus gadus ir bijusi Zanes radošā un vokālā konsultante.

Lielā mērā pateicoties tieši savam dziedātājas talantam, Zane 2007. gadā atlases kārtībā ieguva galveno lomu Zigmara Liepiņa muzikālajā drāmā “Adata”, kas tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī un par kuru Zane tika nominēta “Spēlmaņu nakts” teātra gada balvai kā “Gada debija”. Tad arī iesākās Zanes attiecības ar teātra mākslu. Pēc “Adatas” skatuves panākumiem sekoja piedāvājums - turpināt sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri lomās mūziklā “Vadonis” (2009) un izrādē “Leo Kokle. Pēdējā bohēma” (2010).[6] Šie notikumi Zani pamudināja iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā Dramatiskā teātra aktiera mākslas nodaļā.

Pēc LKA absolvēšanas no 2011. līdz 2017. gadam bijusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise, bet kopš 2017. gada rudens izvēlējusies neatkarīgās mākslinieces statusu, lai vairāk pievērstos mūzikai un turpinātu sevi radoši attīstīt un pilnveidot šajā žanrā. Zane jau kā mūzikas autore un izrāžu muzikālās režijas veidotāja ir līdzdarbojusies vairākās izrādēs un pasākumos Latvijas Nacionālajā un Dailes teātrī. Paralēli veidojusies karjera popmūzikā, rakstot un izpildot savas dziesmas; izveidotas vairākas koncertprogrammas, ierakstīti trīs solo albumi, kā arī veidotas skaņu vides dažādiem vides mākslas objektiem. 2020. gada sāka studēt Audiovizualo kompozīciju “Estonian Academy Of Music And Theatre” (“Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā”). [7]

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie muzikālie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018: Mūzikas režija Ditas Lūriņas jubilejas izrādē “Tango bez asinīm” Nacionālajā teātrī

2018: Muzikālais noformējums gleznu animācijai “Annas stāsts”, projektā Staro Rīga , māksl. A. Melbārde.

2019: Muzikālā koncepta izstrāde “Nacionālā teātra simtgades koncertam”, rež. E. Seņkovs

2019:  Skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei “Zem diviem karogiem” rež. V. Sīlis

2019: Kompozīcijas un skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei “Katls” rež. I. Slucka

2020: Skaņas noformējums Dailes teātra izrādei “Blokmājas Dons Kihots”, rež. G. Silakaktiņš

Albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006: mūzikas albums “-taa ES”, izdevējs RADIO SWH ieraksti

2010: mūzikas albums “es… un tu…”, izdevējs RADIO SWH ieraksti

2013: mūzikas albums “7 dienas”, izdevējs Zane Dombrovska

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādās koncertprogrammās, uzvedumos un mūzikas ierakstos sadarbojusies ar mūziķiem Kasparu Ansonu, Raimondu un Oskaru Petrauskiem, Jāni Zvirgzdiņu, Niku Matvejevu, Ingu Ulmani, Ivaru Pētersonu, Zigmaru Liepiņu, Aigaru Voitišķi, Raimmondu Macatu un citiem.

Kopš 2016. gada dalībniece un dziesmu aranžiju autore aktrišu muzikālajā apvienībā “Trio Saldais” (sadarbībā ar Ditu Lūriņu, Ēriku Egliju un Leldi Dreimani).

Videsmākslas projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013: Koncerts - performance albumam “7 DIENAS”, kas tika eksponēts kā oriģināls vizuālais noformējums albuma dziesmām septiņās lielformāta grafikās uz plandošiem audumiem. Diz. A. Melbārde.

2014: Skaņu ainava pilsētvides dizaina objektam “Ieziemots* Siguldā” projektā “Nature. Urban. Future”. Gadā, kad Sigulda tika pasludināta par “Rīga – kultūras galvaspilsēta” filiāli. Sadarbībā ar māksl. A. Melbārdi.

2014: Skaņu ainava lielizmēra vides objektiem “krās_ĒD_iens”, sadarbībā ar māksl. A. Melbārdi.

2018: Muzikālais noformējums gleznu animācijai Annas stāsts”, projektā Staro Rīga, māksl. A. Melbārde.

Teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019: Aleksandra Beļcova. Inga Ābele “Meistars un Aleksandra”. Režisore Ināra Slucka. Mūzikas un mākslas atbalsta fonds “Kultūrmarka”.

2018: Vidaga. Pēteris Pētersons, Raimonds Pauls "Man 30 gadu". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.

2017: Marta. Eduards Liniņš “Valka. Latvija. Brīvība”. Režisors Gundars Silakaktiņš. Latvijas Nacionālais teātris, Valkas novada dome.

2016: Laura. Florians Zellers (Florian Zeller) “Ak, tētīt... “. Režisors Intars Rešetins. Latvijas Nacionālais teātris.

2016: Girl 22. Johans Volfgangs Gēte "Klavigo". Režisors Folkers Šmits (Volker Schmidt). Latvijas Nacionālais teātris.

2016: Lomas. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona darba). Režisors Kārlis Krūmiņš. Latvijas Nacionālais teātris.

2016: Zāra. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (2010. gada iestudējums). Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.

2015: Edmunda sieva. Džakomo Pučini “Manona Lesko”. Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālā opera un balets.

2015: Krula auklīte Ženevjēva, Roza, Zazā. Tomass Manns "Avantūrista grēksūdze". Režisors Mihails Gruzdovs. Latvijas Nacionālais teātris.

2015: Elīza. Valdis Zilveris, Juris Hiršs "Bāskervilu leģenda" (pēc Artura Konana Doila stāsta motīviem). Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.

2014: lomas. Austeja Lunkstīte-Jildiza (Lunskyte-Yildiz) "Eiro Vīzija". Režisors Vids Bareikis (Vidas Bareikis). Latvijas Nacionālais teātris.

2014: Krista. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Režisore Inese Mičule. Latvijas Nacionālais teātris.

2014: Rahele. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.

2014: Vija. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Režisors Mihails Kublinskis. Latvijas Nacionālais teātris.

2014: lomas. Jānis Peters, Raimonds Pauls "Teātra dienas koncerts "Satikšanās"". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.

2013: lomas. Gadu mijas koncerts "Ielūdz Nacionālā teātra aktieri". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.

2013: Helēna, Freiberga kundzes meita. "..bagātā kundze.." (pēc Andreja Upīša darbu motīviem). Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.

2013: lomas. Jānis Balodis, Jānis Skutelis, Mārtiņš Egliens "Žurka [ne]būs". Latvijas Nacionālais teātris.

2012: Esmeralda. Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters "Parīzes Dievmātes katedrāle". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.

2012: Agnese. Ēriks Vilsons, Ināra Slucka "Zudušo laiku citējot". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.

2012: lomas. Valters Sīlis, Jānis Skutelis "100 grami Žurkas". Režisors Valters Sīlis. Latvijas Nacionālais teātris.

2011: Beta. Astrīda Lindgrēne, Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Režisors Mārtiņš Eihe. Latvijas Nacionālais teātris.

2011: Annija. Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.

2011: Vera. Janušs Glovackis (Janusz Głowacki) “Ceturtā māsa”. Režisore Anna Eižvertiņa. Teātris “Skatuve”. Aktierkursa diplomdarbs.

2011: Auce. Rūdolfs Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”. Režisors Regnārs Vaivars. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs.

2011: Telefoniste Sandra. Bertolts Brehts “Puntila”. Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs.

2011: lomas. "Tikai tā!". Režisors Valdis Lūriņš. Latvijas Nacionālais teātris.

2010: lomas. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.

2010: Reza. Raimonds Pauls, Inga Ābele, Liāna Langa "Leo. Pēdējā bohēma". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.

2009: Marija. Zigmārs Liepiņš, Kaspars Dimiters “Vadonis”. Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.

2008: Stella. Tenesijs Viljamss “Ilgu tramvajs”. Režisore Gaļina Poliščuka. Teātra Observatorija.

2008: Laimdota. Zigmars Liepiņš, Māra Zālīte “Lāčplēsis” (koncertuzvedums). Režisore Mirdza Zīvere.

2007: Krista. Zigmars Liepiņš, Andra Manfelde “Adata”. Režisors Ramūns Kaubris (Ramūnas Kaubris). Latvijas Nacionālais teātris.

2006: Marija. Leonīds Bernsteins “ Vestsaidas stāsts”. Režisors  Ivo Ēnsalu (Ivo Eensalu) BT1.

Lomas TV un kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014: Laura. TV seriāls “Ēnu spēles”. Režisore Inta Gorodecka. TV3

2017: Annija. TV seriāls “Bitīt matos”. Režisore Inta Gorodecka.

2018: Aiga. Latviešu spēlfilma “Jaungada taksometrs”. Režisors Māris Martinsons.

2019: Aiga. Latviešu spēlfilma “Jaungada taksometrs 2”. Režisors Māris Martinsons.

2021: Renāte. TV seriāls “Nemīlētie - Svešie”. Režisors Raimunds Baņonis.

Nominācijas un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006: Nominācija par albumu -taa ES Latvijas Mūzikas Ierakstu gada balvai 2006 kategorijā “Labākais pop albums”

2007: Nominācija par Kristas lomu iestudējumā "Adata" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2007" kategorijā "Gada debija”

2011: Nominācija par dziesmu Mart Inc. & Zane Dombrovska vs. Imants Daksis “Manā pilsētā līst” kategorijā “Labāka deju mūzikas dziesma”

2013: Nominācija par Agneses lomu iestudējumā "Zudušo laiku citējot" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2013" kategorijā “Gada jaunā skatuves māksliniece”

2019: Nominācija par Aleksandras Beļcovas lomu iestudējumā “Meistars un Aleksandra” teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2019" kategorijā" Gada aktrise”


Par Zanes Dombrovskas atveidoto Agnesi iestudējumā “Zudušo laiku citējot”

“..kaut arī Zanes Dombrovskas radītā lomiņa ir uzslavas vērts pikants ķirsītis izrādē – tādu simpātiskas, atbruņojošas naivitātes un prātam neaptverama stulbuma kvintesenci jāprot stingri "saturēt" labas gaumes robežās.”[8]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas un mākslas producēšanas uzņēmuma "SIA JADARATADDARA" īpašniece un radošā direktore.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LTDS Biedri». Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  2. «Dziedātājai Zanei Dombrovskai- 30!». 2014.gada 19.jūnijs. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  3. «Komponistam un pianistam Kārlim Lācim - 40!». 2017.gada 21.septembris. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  4. «Zane Dombrovska. No dziedātājas aktrisēs». 2018.gada 3.jūlijs. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  5. «Zanes Dombrovskas trīs minūtes». 2005.gada 2.augusts. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  6. «Zane Dombrovska. Latvijas Nacionālais teātris.». Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.
  7. «Latvijā top pirmā ambisoniskās skaņas koncertzāle». 2023.gada 7.marts. Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.
  8. «Naumanis, Normunds. “Piesardzīgi. Bīstami”.». 2013.gada 17.janvāris. Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.
  9. «SIA "jadarataddara"». Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]