Savas radošās gaitas uzsāka kā dziedātāja un dziesmu autore. Mācījās mūziku Rīgas Doma kora skolā. 2002. gadā pirmo reizi debitējā uz lielās skatuves sadarbības koncertā - Mūzikas un Mākslas festivālā “Bildes” (2002), kurā toreiz vēl jaunās, mazpazīstamās grupas uzstājās kopprojektos ar kādu jau Latvijā zināmu mūziķi, un Zane priekšnesumam par partneri uzrunāja mūziķi un komponistu Kārli Lāci. Viņš arī neilgi pēc abu iepazīšanās 2003. gadā radīja Zanes pirmo radio singlu - dziesmu “Dūnu sirds”.
Savu pirmo koncertpieredzi Zane sāka uzkrāt, muzicējot dāžādos klubos un koncertbāros, atskaņojot populāras džeza tēmas duetā - balss un ģitāra, kopā ar muziķi un producentu Kasparu Ansonu. Zane arvien vairāk sāka aizrauties ar pašas dziesmu sacerēšanu un sāka veidot savu solistes karjeru. Tika uzsākta radoša sadarbība ar mūziķiem Raimonu un Oskaru Petrauskiem (klavieres un saksofons), un klausītāju sirdis sāka iekarot Zanes pirmā kompozīcija ar pašas radītiem vārdiem un mūziku - dziesma “Kā vēlētos” (2005). Šajā periodā Zane iepazinās arī ar dziedātāju un producenti Mirdzu Zīveri, kas producēja Zanes pirmos studijas albumus “-taa ES” un “es… un tu…” un ilgus gadus ir bijusi Zanes radošā un vokālā konsultante.
Lielā mērā pateicoties tieši savam dziedātājas talantam, Zane 2007. gadā atlases kārtībā ieguva galveno lomu Zigmara Liepiņa muzikālajā drāmā “Adata”[1], kas tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī un par kuru Zane tika nominēta “Spēlmaņu nakts” teātra gada balvai kā “Gada debija”. Tad arī sākās Zanes attiecības ar teātra mākslu. Pēc “Adatas” skatuves panākumiem sekoja piedāvājums - turpināt sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri lomās mūziklā “Vadonis”[2] (2009) un izrādē “Leo. Pēdējā bohēma”[3] (2010), un šie notikumi Zani pamudināja iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā, Dramatiskā teātra aktiera mākslas nodaļā. Pēc LKA absolvēšanas no 2011. līdz 2017. gadam bijusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise, bet kopš 2017. gada rudens izvēlējusies neatkarīgās mākslinieces statusu, lai vairāk pievērstos mūzikai un turpinātu sevi radoši attīstīt un pilnveidot šajā žanrā. Zane kā mūzikas autore un izrāžu muzikālās režijas veidotāja ir līdzdarbojusies vairākās izrādēs un pasākumos Latvijas Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī. Paralēli veidojusies karjera popmūzikā, rakstot un izpildot savas dziesmas; izveidotas vairākas koncertprogrammas, ierakstīti trīs solo albumi, kā arī veidotas skaņu vides dažādiem vides mākslas objektiem. 2020. gada sāka studēt Audiovizuālo kompozīciju “Estonian Academy Of Music And Theatre” (“Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā”).
2013: Koncerts - performance albumam “7 DIENAS”, kas tika eksponēts kā oriģināls vizuālais noformējums albuma dziesmām septiņās lielformāta grafikās uz plandošiem audumiem. Diz. A. Melbārde.
2014: Skaņu ainava pilsētvides dizaina objektam “Ieziemots* Siguldā” projektā “Nature. Urban. Future”. Gadā, kad Sigulda tika pasludināta par “Rīga – kultūras galvaspilsēta” filiāli. Sadarbībā ar māksl. A. Melbārdi.[4]
2014: Skaņu ainava lielizmēra vides objektiem “krās_ĒD_iens”, sadarbībā ar māksl. A. Melbārdi.
2018: Muzikālais noformējums gleznu animācijai “Annas stāsts”, projektā Staro Rīga, māksl. A. Melbārde.[5]
Nospēlējusi vairākas lomas muzikālās izrādēs, kurās izmantots aktrises vokāla potenciāls. Regulāra radošā sadarbība izveidojusies ar režisori Ināru Slucku dramatiskā teātra iestudējumos.
2011: Annija. Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
2011: Beta. Astrīda Lindgrēne, Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Režisors Mārtiņš Eihe. Latvijas Nacionālais teātris.
2012: lomas. Valters Sīlis, Jānis Skutelis "100 grami Žurkas". Režisors Valters Sīlis. Latvijas Nacionālais teātris.
2012: Agnese. Ēriks Vilsons, Ināra Slucka "Zudušo laiku citējot". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
2012: Esmeralda. Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters "Parīzes Dievmātes katedrāle". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
2013: lomas. Jānis Balodis, Jānis Skutelis, Mārtiņš Egliens "Žurka [ne]būs". Latvijas Nacionālais teātris.
2013: Helēna, Freiberga kundzes meita. "..bagātā kundze.." (pēc Andreja Upīša darbu motīviem). Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
2013: lomas. Gadu mijas koncerts "Ielūdz Nacionālā teātra aktieri". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
2014: lomas. Jānis Peters, Raimonds Pauls "Teātra dienas koncerts "Satikšanās"". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
2014: Vija. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Režisors Mihails Kublinskis. Latvijas Nacionālais teātris.
2014: Rahele. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
2014: Krista. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Režisore Inese Mičule. Latvijas Nacionālais teātris.
2014: lomas. Austeja Lunkstīte-Jildiza (Lunskyte-Yildiz) "Eiro Vīzija". Režisors Vids Bareikis (Vidas Bareikis). Latvijas Nacionālais teātris.
2015: Elīza. Valdis Zilveris, Juris Hiršs "Bāskervilu leģenda" (pēc Artura Konana Doila stāsta motīviem). Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
2015: Krula auklīte Ženevjēva, Roza, Zazā. Tomass Manns "Avantūrista grēksūdze". Režisors Mihails Gruzdovs. Latvijas Nacionālais teātris.
2015: Edmunda sieva. Džakomo Pučini “Manona Lesko”. Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālā opera un balets.
2016: Zāra. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (2010. gada iestudējums). Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
2016: Lomas. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona darba). Režisors Kārlis Krūmiņš. Latvijas Nacionālais teātris.
2016: Girl 22. Johans Volfgangs Gēte "Klavigo". Režisors Folkers Šmits (Volker Schmidt). Latvijas Nacionālais teātris.
2016: Laura. Florians Zellers (Florian Zeller) “Ak, tētīt... “. Režisors Intars Rešetins. Latvijas Nacionālais teātris.
2017: Marta. Eduards Liniņš “Valka. Latvija. Brīvība”. Režisors Gundars Silakaktiņš. Latvijas Nacionālais teātris, Valkas novada dome.[6]
2018: Vidaga. Pēteris Pētersons, Raimonds Pauls "Man 30 gadu". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
2019: Aleksandra Beļcova. Inga Ābele “Meistars un Aleksandra”. Režisore Ināra Slucka. Mūzikas un mākslas atbalsta fonds “Kultūrmarka”.
