Zane Dombrovska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zane Dombrovska
Dzimusi 1984. gada 19. jūnijā (37 gadi) , Aucē,Latvijā
Nodarbošanās skaņu ainavu dizains, audiovizuālā kompozīcija, komponiste, aranžētāja, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja un profesionāla aktrise

PROFILS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņu ainavu dizains, audiovizuālā kompozīcija, komponiste, aranžētāja, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja un profesionāla aktrise.

IZGLĪTĪBA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2020-... Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija (Estonian Academy of Music and Theatre)
  • 2007-2011 Latvijas Kultūras akadēmija. Dramatiskā teātra aktiera māksla.
  • 2006-2007 Latvijas Kultūras koledža. Mūzikas menedžments.
  • 2002-2004 Rīgas Doma kora skola. Mūzikas institūciju pārvaldība.
  • 1999-2002 Dobeles 2. vidusskola
  • 1998-2002 Rīgas Doma kora skola
  • 1992-1998 Auces Mūzikas skola
  • 1994-1998 Auces vidusskola
  • 1990-1994 Vecauces pamatskola

    BIOGRĀFIJA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Savas radošās gaitas uzsāka kā dziedātāja un dziesmu autore. Mācījās mūziku Rīgas Doma kora skolā. 2002. gadā pirmo reizi debitējā uz lielās skatuves sadarbības koncertā - Mūzikas un Mākslas festivālā “Bildes” (2002), kurā toreiz vēl jaunās, mazpazīstamās grupas uzstājās kopprojektos ar kādu jau Latvijā zināmu mūziķi, un Zane priekšnesumam par partneri uzrunāja mūziķi un komponistu Kārli Lāci. Viņš arī neilgi pēc abu iepazīšanās 2003. gadā radīja Zanes pirmo radio singlu - dziesmu “Dūnu sirds”.

    Savu pirmo koncertpieredzi Zane sāka uzkrāt, muzicējot dāžādos klubos un koncertbāros, atskaņojot populāras džeza tēmas duetā - balss un ģitāra, kopā ar muziķi un producentu Kasparu Ansonu. Zane arvien vairāk sāka aizrauties ar pašas dziesmu sacerēšanu un sāka veidot savu solistes karjeru. Tika uzsākta radoša sadarbība ar mūziķiem Raimonu un Oskaru Petrauskiem (klavieres un saksofons), un klausītāju sirdis sāka iekarot Zanes pirmā kompozīcija ar pašas radītiem vārdiem un mūziku - dziesma “Kā vēlētos” (2005). Šajā periodā Zane iepazinās arī ar dziedātāju un producenti Mirdzu Zīveri, kas producēja Zanes pirmos studijas albumus “-taa ES” un “es… un tu…” un ilgus gadus ir bijusi Zanes radošā un vokālā konsultante.

    Lielā mērā pateicoties tieši savam dziedātājas talantam, Zane 2007. gadā atlases kārtībā ieguva galveno lomu Zigmara Liepiņa muzikālajā drāmā “Adata”[1], kas tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī un par kuru Zane tika nominēta “Spēlmaņu nakts” teātra gada balvai kā “Gada debija”. Tad arī sākās Zanes attiecības ar teātra mākslu. Pēc “Adatas” skatuves panākumiem sekoja piedāvājums - turpināt sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri lomās mūziklā “Vadonis”[2] (2009) un izrādē “Leo. Pēdējā bohēma”[3] (2010), un šie notikumi Zani pamudināja iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā, Dramatiskā teātra aktiera mākslas nodaļā. Pēc LKA absolvēšanas no 2011. līdz 2017. gadam bijusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise, bet kopš 2017. gada rudens izvēlējusies neatkarīgās mākslinieces statusu, lai vairāk pievērstos mūzikai un turpinātu sevi radoši attīstīt un pilnveidot šajā žanrā. Zane kā mūzikas autore un izrāžu muzikālās režijas veidotāja ir līdzdarbojusies vairākās izrādēs un pasākumos Latvijas Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī. Paralēli veidojusies karjera popmūzikā, rakstot un izpildot savas dziesmas; izveidotas vairākas koncertprogrammas, ierakstīti trīs solo albumi, kā arī veidotas skaņu vides dažādiem vides mākslas objektiem. 2020. gada sāka studēt Audiovizuālo kompozīciju “Estonian Academy Of Music And Theatre” (“Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā”).

    NOZĪMĪGĀKIE MUZIKĀLIE PROJEKTI[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2018: Mūzikas režija Ditas Lūriņas jubilejas izrādē “Tango bez asinīm” Nacionālajā teātrī.
  • 2018: Muzikālais noformējums gleznu animācijai “Annas stāsts” projektā Staro Rīga , māksl. A. Melbārde.
  • 2019: Muzikālā koncepta izstrāde “Nacionālā teātra simtgades koncertam”, rež. E. Seņkovs.
  • 2019: Skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei “Zem diviem karogiem”, rež. V. Sīlis.
  • 2019: Kompozīcijas un skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei “Katls” rež. I. Slucka.
  • 2020: Skaņas noformējums Dailes teātra izrādei “Blokmājas Dons Kihots”, rež. G. Silakaktiņš.
  • 2021: Kompozīcijas un muzikālais noformējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādei “ParaDIZZY”, rež. I. Krasovska.[4]
  • 2021: Kompozīcijas un mūzikas režija Nacionālā teātra izrādei “Ferdinands un Luīze”, rež. D. Lūriņa.[5]

    ALBUMI[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2006: mūzikas albums “-taa ES”, izdevējs RADIO SWH ieraksti.
  • 2010: mūzikas albums “es… un tu…”, izdevējs RADIO SWH ieraksti.
  • 2013: mūzikas albums “7 dienas”, izdevējs Zane Dombrovska.

    AUDIOVIZUĀLI DARBI[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2013: Koncerts - performance albumam “7 DIENAS”, kas tika eksponēts kā oriģināls vizuālais noformējums albuma dziesmām septiņās lielformāta grafikās uz plandošiem audumiem. Diz. A. Melbārde.
  • 2014: Skaņu ainava pilsētvides dizaina objektam “Ieziemots* Siguldā” projektā “Nature. Urban. Future”. Gadā, kad Sigulda tika pasludināta par “Rīga – kultūras galvaspilsēta” filiāli. Sadarbībā ar māksl. A. Melbārdi.[6]
  • 2014: Skaņu ainava lielizmēra vides objektiem “krās_ĒD_iens”, sadarbībā ar māksl. A. Melbārdi.
  • 2018: Muzikālais noformējums gleznu animācijai “Annas stāsts”, projektā Staro Rīga, māksl. A. Melbārde.[7]
  • 2021:Audiovizuāla instalācija virtuālās izstādes formā “Thin Black Line” sadarbībā ar māksliniekiem Matteo Lubian (IT), Edgar Pacheca Ruiz (SP), Anna Vtípilová (CZ), Alireza Farajianhamedani (IR), Natalia Wójcik (PL). Commute festivāls, Tallinna, Igaunija.[8]
  • 2021:Vizuāļi un skatuves koncepta ideja Agitas Reķes elektroakustiskajai kompozīcijai "Does Everybody Dream?" Commute festivāls, Tallina, Igaunija.[9]

    TEĀTRIS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Latvijas Nacionālā teātra aktrise.

    Nospēlējusi vairākas lomas muzikālās izrādēs, kurās izmantots aktrises vokāla potenciāls. Regulāra radošā sadarbība izveidojusies ar režisori Ināru Slucku dramatiskā teātra iestudējumos.

    LOMAS TEĀTRA IESTUDĒJUMOS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2006: Marija. Leonīds Bernsteins “ Vestsaidas stāsts”. Režisors Ivo Ēnsalu (Ivo Eensalu) BT1.
  • 2007: Krista. Zigmars Liepiņš, Andra Manfelde “Adata”. Režisors Ramūns Kaubris (Ramūnas Kaubris). Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2008: Laimdota. Zigmars Liepiņš, Māra Zālīte “Lāčplēsis” (koncertuzvedums). Režisore Mirdza Zīvere.
  • 2008: Stella. Tenesijs Viljamss “Ilgu tramvajs”. Režisore Gaļina Poliščuka. Teātra Observatorija.
  • 2009: Marija. Zigmārs Liepiņš, Kaspars Dimiters “Vadonis”. Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2010: Reza. Raimonds Pauls, Inga Ābele, Liāna Langa "Leo. Pēdējā bohēma". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2010: lomas. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2011: lomas. "Tikai tā!". Režisors Valdis Lūriņš. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2011: Telefoniste Sandra. Bertolts Brehts “Puntila”. Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs.
  • 2011: Auce. Rūdolfs Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”. Režisors Regnārs Vaivars. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs.
  • 2011: Vera. Janušs Glovackis (Janusz Głowacki) “Ceturtā māsa”. Režisore Anna Eižvertiņa. Teātris “Skatuve”. Aktierkursa diplomdarbs.
  • 2011: Annija. Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2011: Beta. Astrīda Lindgrēne, Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Režisors Mārtiņš Eihe. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2012: lomas. Valters Sīlis, Jānis Skutelis "100 grami Žurkas". Režisors Valters Sīlis. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2012: Agnese. Ēriks Vilsons, Ināra Slucka "Zudušo laiku citējot". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2012: Esmeralda. Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters "Parīzes Dievmātes katedrāle". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2013: lomas. Jānis Balodis, Jānis Skutelis, Mārtiņš Egliens "Žurka [ne]būs". Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2013: Helēna, Freiberga kundzes meita. "..bagātā kundze.." (pēc Andreja Upīša darbu motīviem). Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2013: lomas. Gadu mijas koncerts "Ielūdz Nacionālā teātra aktieri". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014: lomas. Jānis Peters, Raimonds Pauls "Teātra dienas koncerts "Satikšanās"". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014: Vija. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Režisors Mihails Kublinskis. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014: Rahele. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014: Krista. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Režisore Inese Mičule. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014: lomas. Austeja Lunkstīte-Jildiza (Lunskyte-Yildiz) "Eiro Vīzija". Režisors Vids Bareikis (Vidas Bareikis). Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2015: Elīza. Valdis Zilveris, Juris Hiršs "Bāskervilu leģenda" (pēc Artura Konana Doila stāsta motīviem). Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2015: Krula auklīte Ženevjēva, Roza, Zazā. Tomass Manns "Avantūrista grēksūdze". Režisors Mihails Gruzdovs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2015: Edmunda sieva. Džakomo Pučini “Manona Lesko”. Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālā opera un balets.
  • 2016: Zāra. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (2010. gada iestudējums). Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2016: Lomas. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona darba). Režisors Kārlis Krūmiņš. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2016: Girl 22. Johans Volfgangs Gēte "Klavigo". Režisors Folkers Šmits (Volker Schmidt). Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2016: Laura. Florians Zellers (Florian Zeller) “Ak, tētīt... “. Režisors Intars Rešetins. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2017: Marta. Eduards Liniņš “Valka. Latvija. Brīvība”. Režisors Gundars Silakaktiņš. Latvijas Nacionālais teātris, Valkas novada dome.[10]
  • 2018: Vidaga. Pēteris Pētersons, Raimonds Pauls "Man 30 gadu". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2019: Aleksandra Beļcova. Inga Ābele “Meistars un Aleksandra”. Režisore Ināra Slucka. Mūzikas un mākslas atbalsta fonds “Kultūrmarka”.
  • 2021: Anima. “ParaDIZZY”. Režisore Inga Krasovska. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.

    LOMAS TV UN KINO[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2012: loma. “Baltās Nakts filma”, Rež. Linda Olte.[11]
  • 2014: Laura. TV seriāls “Ēnu spēles”. Režisore Inta Gorodecka. TV3.
  • 2017: Annija. TV seriāls “Bitīt matos”. Režisore Inta Gorodecka.
  • 2018: Madara. TV seriāls "Viņas melo labāk". Režisors Sigitas Račkis (Lietuva). TV3.
  • 2018: Aiga. Latviešu spēlfilma “Jaungada taksometrs”. Režisors Māris Martinsons.
  • 2019: Aiga. Latviešu spēlfilma “Jaungada taksometrs 2”. Režisors Māris Martinsons.
  • 2021: Renāte. TV seriāls "Nemīlētie: Svešie" Režisors Raimunds Baņonis (Lietuva). TV3.

    NOZĪMĪGĀKĀS MULTFILMU DUBLĀŽAS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2010: "Princese un Varde"- Princese Tiāna, LV (Walt Disney Animations)[12]
  • 2011: "Sapinušies"- Salātlapiņa, LV (Walt Disney Animations)[13]
  • 2014: "Zelta zirgs"- Saulcerīte (Filmu studija "Rija")

    NOMINĀCIJAS UN APBALVOJUMI[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2004: Nominācija par dziesmu "Dūnu sirds" Muzikālajā Bankā kategorijā "Gada vērtīgākā dziesma".
  • 2006: Nominācija par albumu "taa ES" Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai 2006 kategorijā “Labākais pop albums”.
  • 2007: Nominācija par dziesmu Borova MC feat Zane Dombrovska "Puseite" Muzikālajā Bankā kategorijā "Gada vērtīgākā dziesma".
  • 2007: Nominācija par Kristas lomu iestudējumā "Adata" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2007" kategorijā "Gada debija”.
  • 2011: Nominācija par dziesmu Mart Inc. & Zane Dombrovska vs. Imants Daksis “Manā pilsētā līst” kategorijā “Labāka deju mūzikas dziesma”.
  • 2013: Nominācija par Agneses lomu iestudējumā "Zudušo laiku citējot" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2013" kategorijā “Gada jaunā skatuves māksliniece”.
  • 2019: Nominācija par Aleksandras Beļcovas lomu iestudējumā “Meistars un Aleksandra” teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2019" kategorijā “Gada aktrise”[14]

    Par Zanes Dombrovskas atveidoto Agnesi iestudējumā “Zudušo laiku citējot”[15]- “..kaut arī Zanes Dombrovskas radītā lomiņa ir uzslavas vērts pikants ķirsītis izrādē – tādu simpātiskas, atbruņojošas naivitātes un prātam neaptverama stulbuma kvintesenci jāprot stingri "saturēt" labas gaumes robežās.” Naumanis, Normunds. “Piesardzīgi. Bīstami”. Diena, 17.01.2013.[16]

    PAPILDUS INFO[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Latvijas teātra darbinieku savienības biedrs.

    Labdarības organizācijas Fonds RAMPA valdes locekle.

    Latvijas profesionālo aktieru asociācijas LaPAA biedrs.

    UZŅĒMĒJDARBĪBA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Mūzikas un mākslas producēšanas uzņēmuma SIA "JADARATADDARA" īpašniece un radošā direktore.

    ATSAUCES[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]