Ekumeniskie koncili bija pirmie septiņi vispārējie kristīgās baznīcas koncili–bīskapu sapulces. Par “ekumeniskiem” tos sauc pēc grieķu vārda οἰκουμένη (oikūmenē) — “apdzīvotā pasaule”, ar ko šajā laikā saprata Romas impēriju. Koncilos noformulēja daudzas ticības pamatnostādnes un priekšstatus. Ap 50. gadu notika Jeruzalemes koncils, taču to nepieskaita pie ekumeniskajiem konciliem, bet sauc par “Apustuļu koncilu” vai “Jeruzalemes koncilu”. Pirmo ekumenisko koncilu sasauca Romas imperators Konstantīns I 325. gadā Nīkajā, lai atrisinātu strīdu starp Trīsvienības un ariānisma piekritējiem. Līdz Lielajai shizmai 11. gadsimtā notika astoņi ekumeniskie koncili, taču Ceturtā Konstantinopoles koncila laikā 869. gadā Rietumu un Austrumu baznīcu delegāti vairs nespēja vienoties par daudziem jautājumiem, koncilā nepieņēma visaptverošus, ekumeniskus lēmumus, un baznīca faktiski sāka sadalīties Rietumu un Austrumu strāvojumos. Šo koncilu par ekumenisku atzīst tikai Romas Katoļu baznīca.
Efesas koncils (431) nosodīja nestoriānismu (Kristus dievišķās un cilvēciskās dabas nošķiršanu), pasludināja Jaunavu Mariju par Dievmāti, kā arī nosodīja pelagiānismu — britu mūka Pelagija mācību, kas noraidīja mācību par iedzimto grēku un uzskatīja, ka cilvēks ar savu brīvo gribu spēj izvēlēties darīt labu un būt bezgrēcīgs.
Halkēdonas koncils (451) nosodīja monofizītismu (mācību, ka Kristum piemīt tikai dievišķā daba), noformulēja Halkēdonas ticības apliecību.
Otrais Konstantinopoles koncils (553) nosodīja “Trīs nodaļas”, kas ietvēra trīs nestoriānisma piekritēju, kuri netika nosodīti Halkēdonā, — Teodora no Mopsuestijas, Edesas bīskapa Ibasa un daļēji Teodorēta — darbus.
Trešais Konstantinopoles koncils (680–681) nosodīja uzskatus, ka Kristum piemīt viens aktivitātes jeb enerģijas princips (monoergisms) un vienota griba (monotelētisms).
Dažādu šķelšanos dēļ dažādi kristīgās baznīcas virzieni atzīst tikai pirmos koncilus. Asīriešu Baznīca atzīst tikai pirmos divus koncilus, Nīkajas un I Konstantinopoles, Austrumu baznīcas — pirmos trīs (Nīkajas, I Konstantinopoles un Efesas). Romas Katoļu baznīca arī nākamos koncilus (no astotā līdz pat divdesmit pirmajam), kurus sasaukuši pāvesti, pieskaita pie ekumeniskajiem. Dažas protestantu konfesijas atzīst tikai pirmos četrus koncilus, tomēr vairums atzīst visus septiņus. Dažas baznīcas, kuras neatzīst Trīsvienību, kā unitārieši, Jehovas liecinieki un mormoņi, neatzīst nevienu no ekumeniskajiem konciliem.
