Fraternitas Lettica

Fraternitas Lettica
Pamatinformācija
Dibināšana	1902. gada 20. oktobrī; Maskava
Krāsas	zils-zaļš-zelts
Devīze	Scientia pro patria
Konventa dzīvoklis	Lāčplēša iela 5, Rīga
Mājaslapa	http://www.lettica.lv

Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā. Par oficiālo dibināšanas datumu pieņemts uzskatīt 1902. gada 20. oktobri, tomēr šīs organizācijas pirmsākumi meklējami jau Maskavas latviešu lasāmos vakaros, kas dibināti 1870. gada 20. oktobrī, un vēlākajos Maskavas latviešu studentu vakaros, kas sākti 1883. gadā (vēlāk pārtapa par studentu vienību "Austrums"). Viena no piecām Atsevišķās studentu rotas korporācijām. Korporācijas dalībnieki tiek saukti par frāteriem.

Simbolika

Devīze

Korporācijas devīze ir Scientia pro patria (no latīņu Zināšanas tēvzemei), kas ir līdzīga Latvijas Universitātes devīzei Scientiae et Patriae (Zinātnei un tēvijai).^[1]

Krāsas

Korporācijas simbolika ir trīs krāsu salikums: zils, zaļš, zelts. Šīs krāsas simbolizē korporācijas ideālus:

zilā krāsa simbolizē tieksmi pēc zināšanām, gara brīvību,
zaļā krāsa simbolizē tēvzemes mīlestību,
zelts simbolizē goda prātu, godīgumu.

Ģerbonis

Korporācijas ģerboni veido vairogs un virs tā — zelta vainags ar trim spalvām (zilu, zaļu, zelta) rotātu bruņu cepuri, vairogu ietver heraldiska zīmējuma apmetnis korporācijas krāsās.

Vairogs sadalīts 4 pamatlaukumos, ar atsevišķu vairodziņu vidū:

kreisās puses augšējā laukā 3 zaļi kalni (Kurzeme, Vidzeme, Latgale) un saule zelta stariem zilā laukumā. Saules zīmējums atbilst latvju karavīru zīmotnei, viss laukums simboliski izteic korporācijas locekļu tēvijas mīlestību un viņu saistību ar tēvijas dabu;
labās puses augšējā laukā zaļā laukumā sudraba krāsā attēlots mūžīgas draudzības simbols — divas savienotas rokas, kuras aptver savā astē iekodusies čūska;
kreisās puses apakšējā laukā — cietokšņa mūra daļa sudraba krāsā, virs tās — trīs zelta zvaigznes zilā laukumā; šis lauks norāda uz korporācijas dibināšanas vietu — Maskavu, ar tai raksturīgo Kremļa sienas daļu; Latvijas zvaigznes virs tās norāda, ka arī svešumā domas pieder Tēvijai;
labās puses apakšējā laukā uz korporācijas — zils, zaļš, zelts — krāsām, ''Fraternitas Moscoviensis'' cirkulus, kas veidots no vārdu "Vivat, crescat, floreat Fraternitas Moscoviensis" (no latīņu Lai mūžam zeļ un plaukst Fraternitas Moscoviensis') pirmajiem burtiem;
Vairoga apmale ir zelta krāsā, tās apakšējā daļa iekalta Fraternitas Lettica devīze — Scientia pro patria apmales augšējās malas labajā pusē XX-X-MDCCCLXX (20.10.1870) — Maskavas latviešu lasāmā vakara sākuma datums, kreisajā pusē — XXVI-III-MCMXIII (26.03.1913) — datums, kad korporācijai tika atļauts nēsāt krāsas.

Vēsture

Korporācijas pirmsākumi (1870 — 1902)

19. gadsimta otrajā pusē humanitārās zinātnes latvieši varēja studēt Tērbatā, Maskavā un Pēterburgā. Maskava latviešu studentus piesaistīja ar iespēju piepelnīties, nodarbojoties ar privātstundu pasniegšanu, un ar savu latviešu kopienu, kas sniedza lielu atbalstu studentiem.

Kopš 1866. gada Maskavā uzturējās Krišjānis Valdemārs, kopš 1867. gada — Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks un vēl citas latviskas izcelsmes ievērojamas tā laika personas, kas tur bija atradušas nodarbošanos un atbalstīja latviešu studentus.

1870. gada 20. oktobrī jau minētie kopā ar Dāvi Jurjānu (mērnieks), Ansi Bandreviču (telegrāfa nodaļas priekšnieks), Jāni Sietiņsonu (mērnieks), Pēteri Liepiņu, Kanningu (soms), stud. Iur. Krišjāni Kalniņu, Jāni Krodenieku (aptiekas māceklis), Andreju Šlēziņu, Jāni Vinkleru (mērnieks) nodibināja "Maskavas latviešu lasāmo vakaru", kas nebija oficiāli reģistrēta vai kā savādāk atklāta organizācija — gluži pretēji, to varēja uzskatīt par domubiedru pulku ar savu regulāru darbību.

Jau sākotnēji lasāmā vakara mērķis bija pulcēt ap sevi tautiešus, kam būtu dārgi tautiskie ideāli, celt latviešu nacionālo pašapziņu, veicināt savas tautas attīstību un izglītību. Tika lasīti referāti, pārrunāti iekšzemes un ārzemju politiskie notikumi, publicēti dalībnieku zinātniskie darbi. Par labākajiem darbiem tika piešķirtas naudas prēmijas. Tika abonēti laikraksti un ierīkota bibliotēka.

Sākotnēji lasāmais vakars bija gan studējušu (studējošu), gan nestudējušu latviešu pulcēšanās vieta, tomēr aizvien aktīvāk iesaistoties studentiem, nobriest vēlme pēc speciālas studentu organizācijas. Doma rodas no studentu organizācijām Rīgā un Tērbatā, kur studenti jau sākuši pulcēties savrup.

1880. gadā tika nodibināts “Maskavas latviešu studentu vakars”, kas 1883. gada 19. oktobrī arī tika publiski paziņots. Raksturīgi šim vakaram — stingrāka organizācija un statūti. Veidojās arī draudzīgi sakari ar Tērbatas un Rīgas latviešu korporācijām Lettonia un Selonija.

1890. gadā studentu vakars sašķēlās. Atdalījās 19 biedri, no kuriem daļa pieturējās pie marksisma ideoloģijas (konflikta dokumentētais iemesls gan bija krietni formālāks). Šis pulciņš drīz izira. Pārējie 12 biedri turpināja Vakara tradīcijas, uzturot kontaktus ar latviešu korporācijām. Jau 90. gadu beigās studentu vakaros piekopa vairākas korporāciju tradīcijas, tika ieviests filistru institūts.

1902. gada 4. janvārī notika filistru un aktīvo biedru sapulce, kura nolēma turpmāk saukties par Maskavas latviešu studentu sabiedrību "Fraternitas Moscoviensis". Šo gadu Fraternitas Lettica pieņēmusi kā savu dibināšanas gadu.^[2] Par dibināšanas datumu ir pieņemts 20. oktobris, kā atcere par organizācijas pirmsākuma — Maskavas latviešu lasāmā vakara — dibināšanu 1870. gada 20. oktobrī.

Fraternitas Moscoviensis (1902—1920)

Organizācijā tobrīd bija ap 22 aktīvajiem biedriem un 51 filistrs. Tika izstrādāti jauni statūti, kas paredzēja aktīvo prezidiju ar senioru priekšgalā, filistru konventu, kopēju filistru un aktīvo konventu, kandidātu (bez balsstiesībām) institūtu, kārtējās aktīvo sapulces un literāros vakarus. Par Fraternitas Moscoviensis nodibināšanu tika oficiāli paziņots korporācijām Lettonia, Selonija un Talavija.

Pirmie Fraternitas Moscoviensis seniori — Konstantīns Hiršs un Eduards Pulpe.

Sabiedrības mērķi bija pulcēt Maskavas augstskolas latviešu audzēkņus, pabalstīt viņu izglītības centienus, sniegt materiālo palīdzību un veicināt sabiedrisko sadzīvi.

Tika svinēti trīs gada svētki: dibināšanas komeršs — 20. oktobrī; Maija komeršs — pavasarī, mācību gada beigās; Tatjanu komeršs — 13. janvārī, Maskavas universitātes goda dienā.

Tādā kārtā Fraternitas Moscoviensis bija pieņēmusi vairākus korporāciju dzīves noteikumus, bet vēl bija bez krāsām, kuru nēsāšana toreizējos Maskavas apstākļos nebija iespējama.

Pēc 1905. gada revolūcijas krāsu jautājums atkal tika pacelts.

1911. gadā tiek pieņemtas krāsas — zils-sudrabs-zaļš, kas bija tādas pašas kā kādai Tērbatas korporācijai. 1912. gadā tika pieņemtas tagadējās krāsas — zils, zaļš, zelts un izveidots korporācijas ģerbonis ar sv. Jura Uzvarētāja attēlu, cirķeli un burtiem "S.P.P' — "Scientia pro Patria". 1913. gada 26. martā pieņemtās krāsas oficiāli atzina arī Pēterpilī. Šis datums tiek atzīmēts kā korporācijas krāsu atsegšanas diena.

Krāsu pieņemšana izraisīja jaunu šķelšanos. Daļa biedru atteicās atzīt lēmumu par krāsām, kas lika korporācijas piekritējiem 1912. gada 17. februārī oficiāli aiziet no biedrības, dēļ kā īsu brīdi pastāvēja divas organizācijas ar identisku nosaukumu. Atlikusī biedrības "Fraternitas Moscoviensis" daļa 1914. gadā pieņēma nosaukumu "Oriens - Austrums", kuru valdība apstiprināja 1916. gadā, jo veco nosaukumu pirmie paspēja reģistrēt aizgājušie biedri 1912. gada martā.^[3] 1920. gadā "Oriens - Austrums" tika pārsaukta par studentu sabiedrību "Austrums".^[4]

Kad 1915. gadā uz Maskavu tika evakuēts Rīgas Politehniskais institūts, frāteri piedāvāja telpas savā konventa dzīvoklī Selonijai un Tālavijai. Selonija piedāvājumu pieņēma.

Pēc komunistu apvērsuma 1917. gadā korporācijas darbība Maskavā izbeidzās. Lielākā daļa biedru atgriezās Latvijā.

Pēc Latvijas brīvvalsts proklamēšanas 1918. gadā, sākoties Brīvības cīņām, Latvijā esošie frāteri līdz ar citu korporāciju locekļiem iestājās Atsevišķajā studentu rotā un Kalpaka bataljona sastāvā un piedalījās visās tā kaujās. Pavisam Brīvības cīņās piedalījušies 45 frāteri, no kuriem 9 apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

Fraternitas Lettica Latvijas Republikā (1920 — 1940)

Brīvības cīņām beidzoties, darbību atsāk Latvijas Universitāte. Pie tās savu darbību atsāk arī frāteri.

1920. gadā korporācija nosaukumu nomainīj uz Fraternitas Lettica. Tika radīts arī jauns ģerbonis. Tā sastāvdaļas un to nozīme: augšējā labajā stūrī uz zila fona pāri zaļiem kalniem — zelta saules stari, kas simbolizē Latvijas neatkarības atgūšanu; kreisajā pusē uz zaļa fona — divas sadotas rokas, kuras aptver savā astē iekodusies čūska, kas simbolizē mūžīgas draudzības simbolu; labajā apakšējā stūrī Maskavas Kremļa siluets, virs tā uz zila fona — trīs zelta zvaigznes, kā apliecinājums, ka jau tajos tālajos laikos un tālajā malā frāteri nesuši sirdīs cerību uz Latvijas brīvību; kreisajā pusē — frāteru krāsas un Fraternitas Moscoviensis cirķelis; pašā vidū — krāsu vapenītis un Fraternitas Lettica’s cirķelis; virs ģerboņa bruņu cepure ar trim spalvām — zilā, zaļā un zelta krāsā; ap ģerboni lapu vijums tādās pašās krāsās; ģerboņa apmalē vēsturiski datumi — 1870.20.X, 1913.26.III un devīze — “Scientia pro patria”.

Tādā kārtā ģerbonis heraldiski izteic gan korporācijas vēsturi, gan tās centienus.

Kara un revolūcijas vētrām beidzoties, Latvijā sākas mierīgs jauncelsmes darbs, kurā ar entuziasmu iesaistās arī frāteri. Aug frāteru skaits, 1939. gadā sasniedzot 113 filistrus un 124 aktīvos. Sākumā frāteri konventa dzīvoklim īrē telpas Strēlnieku ielā, bet 1933. gadā pāriet uz filistra Andreja Krastkalna māju Lāčplēša ielā 5, kur konventa dzīvoklis atrodas arī pašlaik.

Frāteri aktīvi piedalās Universitātes studentu pašpārvaldes organizācijās — Prezidiju Konventā, Prezidiju Konventa Tiesā, Studentu Padomē un tās Ārlietu birojā, Universitātes sportā, Prezidiju Konventa korī un orķestrī. Visās šais organizācijās frāteri ir bijuši arī vadošos posteņos.

Kopā ar citām vecākajām latviešu studentu korporācijām — Lettoni-u, Seloniju, Lettgali-u un Tālaviju — Fraternitas Lettica ikgadējā rotācijas kārtībā savā Konventa Dzīvoklī glabā Atsevišķās Studentu rotas karogu.

1922. gadā studējošie Latvijas armijas virsnieki nodibināja korporāciju Tervetia, kas garantēja komānu pie Fraternitas Lettica.

Liels ir frāteru skaits, kuri saņēma augstus amatus valsts un sabiedriskajā dzīvē. Korporācijā bija liels juristu īpatsvars, tādēļ bija daudz augstu tieslietu resora darbinieku.

No frāteriem bija nākuši 9 Senāta locekļi, 3 Tiesu palātas priekšsēdētāji, 7 Apgabaltiesu priekšsēdētāji, 3 sūtņi, 3 ministri, 2 policijas prefekti, daudz bija armijas virsnieku, augstskolas mācību spēku, ievērojamu medicīnas darbinieku un izcilu darbinieku daudzās nozarēs.

Fraternitas Lettica okupāciju laikā

Pirmais padomju okupācijas laiks — 1940. gads — 1941. gada jūnijs — atnesa Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanu un asiņainu teroru. Tas smagi skāra arī korporāciju. Korporācija tika slēgta, tās īpašumi atņemti. Seši korporācijas locekļi tika nogalināti, ap 60 tika izsūtīti uz GULAG nometnēm, no kurām atgriezās tikai nedaudzi.

Vācu okupācijas laikā, lai gan korporācijas darbība oficiāli netika atļauta, frāteru sakari atjaunojās; notika saieti, tika rīkoti komerši. Daudzi frāteri cīnījās Latviešu leģiona rindās, daudzi krita kaujas laukā. Kara darbībai tuvojoties, apm. 150 frāteru emigrēja uz Vāciju un Zviedriju.

Latvijā palikušajiem frāteriem nācās izciest visu padomju okupācijas smagumu. Bija apzināti pāri par 30 frāteru, no kuriem lielākā daļa aktīvi iesaistījās toreiz vēl nelegālajā korporācijas dzīvē. Stipri savā garā, vienoti savstarpējā uzticībā viņi bieži pulcējās lielākā vai mazākā skaitā viena vai otra dzīves vietā. Tika svinēti komerši. Sevišķi plašs bija 80 gadu jubilejas komeršs Valmierā filistra Jāņa Sporģa mājās.

1988. gada 11. novembrī Airītēs svētbrīdī pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa vecāko korporāciju pārstāvji pirmo reizi pēc okupācijas atklāti uzstājās krāsās.

Fraternitas Lettica trimdā

Tūlīt pēc kara beigām Vācijā un Zviedrijā nokļuvušie frāteri sāk organizēties — apzināt izklīdinātos, rīkot konventus un komeršus. Piecdesmitajos gados sākas emigrācija uz aizjūras zemēm. Lielākā daļa izceļo uz ASV; lielas kopas nodibinās arī Austrālijā, Kanādā, Anglijā, arī Vācijā un Zviedrijā. Visi ārzemēs esošie frāteri veido Fraternitas Lettica dzīvi trimdā. 1953. gadā tiek nolemts, ka lielākās (ASV) kopas prezidijs ir globālais prezidijs visām frāteru kopām. Tai pašā gadā tiek izdots informatīvais biļetens, kas vēlāk kļūst par žurnālu “Vita Fratrum”. Tiek uzņemti pirmie fukši ārpus dzimtenes.

Visās kopās regulāri notiek konventi, tiek rīkoti komerši, dāmu vakari, literārie vakari, pieaug frāteru skaits. Plaši izvēršas sadarbība ar Latvijas frāteriem, kuriem tiek sniegta nozīmīga materiālā un morālā palīdzība.

Ārzemju frāteri vienmēr aktīvi atbalstījuši latviešu tautas neatkarības centienus, savu mītnes zemju sabiedrību un valdības informējot par padomju okupācijas varas ļaundarībām Latvijā; starptautiskos forumos pieprasot Latvijas neatkarības atzīšanu un atjaunošanu. Sevišķi jāatzīmē Latvijas sūtniecības ASV vadītāja Anatola Dinberga, ALA un PBLA ģenerālsekretāra Bruno Albāta un Kanādas latviešu organizāciju vadītāja Viktora Upeslāča nopelni.

Darbība atjaunotajā Latvijā

1989. gada 12. maijā sanāksmē filistra Viļa Bezdelīgas mājās frāteri nolēma oficiāli atjaunot savu darbību. Tika ievēlēts prezidijs un citas amatpersonas (seniors — filistrs Vilis Stukuls, viceseniors — filistrs Jānis Ankravs, sekretārs — filistrs Jānis Cīrulis, oldermanis — filistrs Harijs Zvirbulis). Tika uzņemti arī pirmie pieci fukši. Fraternitas Lettica tika akreditēta pie Latvijas Universitātes.

Arvien pieauga jaunuzņemto biedru skaits, kuri tika uzaudzināti frāteru garā un tradīcijās.

Tā kā toreiz vēl korporācijas māja Lāčplēša ielā 5 nebija atgūta, sanāksmes notika Arhitektu namā.

1990. gada martā tika svinēta 77 gadu krāsu atsegšanas atcere ar plašu ārēju personu piedalīšanos.

1991. gadā tiek noslēgts kartelis (draudzības līgums) ar Igaunijas korporāciju Fraternitas Tartuensis, kādu jau 1965. gadā bija noslēgusi Austrālijas kopas frāteri ar Austrālijā dzīvojošiem tartuenšiem.

1991. gadā frāteri iekārtojas savā namā Lāčplēša ielā 5; tā kā māja bija stipri izdemolēta, tur nācās ieguldīt daudz līdzekļu un pašu fiziskā darba.

Korporācijai lielu atbalstu sniegusi tās Dāmu komiteja, kas dāvinājusi karogus un palīdzējusi rīkot dāmu vakarus, Ziemassvētku un Lieldienu sarīkojumu frāteru bērniem.

Bijušais Latvijas sūtnis ASV filistrs Anatols Dinbergs savā testamentā korporācijai novēlējis savu māju Rīgā, Hamburgas ielā ar noteikumu, ka ienākumi no mājas izlietojami stipendiju un pabalstu izsniegšanai studējošiem Fraternitas Lettica locekļiem.

Atsauces

↑ «Par Latvijas Universitātes Satversmi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2020-02-26.
↑ Gunārs Daija. Latvijas Universitātes studentu biedrības. Rīga : Latvijas Universitāte, 1994. 12, 28. lpp.
↑ «"Augt un dzīvot Latvijai" - Akadēmiskās vienība Austrums - Vēsture». austrums.lv. Skatīts: 2018-11-07.
↑ «Rīga(L2) - Biedrības pilsētās. Biographien.lv». biographien.lv. Skatīts: 2018-11-07.

Ārējās saites

[1] «Par Latvijas Universitātes Satversmi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2020-02-26.

[2] Gunārs Daija. Latvijas Universitātes studentu biedrības. Rīga : Latvijas Universitāte, 1994. 12, 28. lpp.

[3] «"Augt un dzīvot Latvijai" - Akadēmiskās vienība Austrums - Vēsture». austrums.lv. Skatīts: 2018-11-07.

[4] «Rīga(L2) - Biedrības pilsētās. Biographien.lv». biographien.lv. Skatīts: 2018-11-07.

[1]

[2]

[3]

[4]