Milda Grīnfelde

Milda Grīnfelde;
Personīgā informācija
Dzimusi	1909. gada 20. aprīlī ; Novosibirska, Krievija
Mirusi	2000. gada 29. septembrī (91 gads); Rīga
Dzīves vieta	Rīga, Mordvija
Pilsonība	Latvija
Tautība	latviete
Nodarbošanās	tulkotāja

Milda Grīnfelde (1909-2000) bija latviešu rakstniece un tulkotāja.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1909. gada 20. aprīlī Novosibirskā, pēc 1905. gada revolūcijas izsūtīto latviešu ģimenē.^[1] Studēja Latvijas Universitātē, iestājās studentu korī Dziesmuvara, strādāja par telefonisti, bija redaktore apgādā "Zelta ābele". Pēc Otrā pasaules kara beigām strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci. 1945. gada oktobrī M. Grīnfeldi piespieda kļūt par VDM slepeno ziņotāju pēc tam, kad tika arestēts viņas brālis Miervaldis Ziedainis.^[2] M. Grīnfelde bija dzejnieka Aleksandra Čaka pēdējo gadu līdzgaitniece, kurai veltītā A. Čaka mīlas lirika atrodama krājumā "Debesu dāvana".

1951. gada 17. aprīlī Grīnfeldi apcietināja kopā ar t. s. "Franču grupas" locekļiem, apsūdzot buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs.^[3] Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Mirdza Ersa, Skaidrīte Sirsone, Maija Silmale, Ieva Lase, Elza Stērste, Eleonora Sausne, Miervaldis Ozoliņš, Kurts Fridrihsons, Arnolds Stubavs, Irīna (Irma) Stubava, Alfrēds Sausne un Gustavs Bērziņš.

1951. gada 8. septembrī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede viņai piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē ar mantas konfiskāciju. Apsūdzības tika saistītas ar šādiem “nodarījumiem”: M. Grīnfelde vācu okupācijas laikā esot publicējusi pretpadomju grāmatu bērniem “Tētis karavīrs”; pēc kara uzturējusi sakarus ar “bandītiem” Jūrkalnes pagastā un slēpusi “Dzimtenes nodevēju” Ziedaini (savu brāli); glabājusi vācu laikā izdotu pretpadomju literatūru; 1946. gadā vairākkārt piedalījusies pretpadomju sanāksmēs. Iespējams, nevēlēšanās un nespēja ziņot par saviem paziņām bija viens no viņas aresta iemesliem.^[2]

Pēc atbrīvošanas Milda Grīnfelde aktīvi nodarbojās ar tulkošanu. Kopā ar rakstnieku Valdi Rūmnieku viņa sarakstīja grāmatu "Kāpēc es esmu Čaks?" 2000. gada 4. februārī Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga pasniedza tulkotājai Mildai Grīnfeldei 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Mirusi 2000. gada 29. septembrī Rīgā.^[4] Latvijas Okupācijas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par Mildu Grīnfeldi.

Pazīstamākie tulkojumi

M. Grīnfeldes tulkojusi vairāk nekā 60 grāmatu, kuru autori ir Albērs Kamī, brāļi Gonkūri, Onorē de Balzaks, Romēns Rolāns. Uz teātru skatuvēm uzvesti vairāki desmiti viņas tulkotu lugu.

Ārējās saites

Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam Undīne Adamaite. Diena 2012. gada 11. maijā
"Franču grupa" un mākslinieks Kurts Fridrihsons^{[novecojusi saite]} Gundega Repše, žurnāls "Studija" 2005. gada 3. janvārī

Atsauces

↑ Milda Grīnfelde Valdis Rūmnieks, Diena 2000. gada 3. oktobris
↑ ^2,0 ^2,1 Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES Arhivēts 2020. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)
↑ Sods par sapni un Franču grupa Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. lma.lv
↑ Mirusi pazīstamā tulkotāja Milda Grīnfelde Evita Prokopova, Diena, 2000. gada 30. septembrī

[1] Milda Grīnfelde Valdis Rūmnieks, Diena 2000. gada 3. oktobris

[Bleiere-2] 2,0 ^2,1 Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES Arhivēts 2020. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)

[3] Sods par sapni un Franču grupa Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. lma.lv

[4] Mirusi pazīstamā tulkotāja Milda Grīnfelde Evita Prokopova, Diena, 2000. gada 30. septembrī

[1]

[2]

[3]

[4]