Indriķis Muižnieks
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Indriķis Muižnieks (dzimis 1953. gada 9. jūlijā) ir latviešu biologs, Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Universitātes rektors (2015–2024).[1] Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1953. gada 9. jūlijā Rīgā Dailes teātra scenogrāfa Oskara Muižnieka un Dailes teātra Literārās daļas vadītājas Noras Vētras-Muižnieces ģimenē. Viņa brālis ir mākslinieks Ģirts Muižnieks.[2] Mācījās Rīgas 50. vidusskolā.[3] 1976. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku LU Augu attīstības fizioloģijas laboratorijā (1976—1990). 1980. gadā Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā aizstāvēja bioloģijas zinātņu kandidāta grādu mikrobioloģijā ar disertāciju "Augsnes mikroorganismu purīnu un pirimidīnu savienojumu transformācija paralēlos metabolisma ceļos".[4]
Bija precējies ar keramiķi Māru Muižnieci,[5] abu laulībā dzimuši divi bērni — Līva, filozofijas pasniedzēja un tulkotāja, un Kārlis, kurš studējis sociālās zinības un ģeoloģiju.[2]
Papildinājās Rēgensburgas Universitātes Ģenētikas katedrā (1988—1989) un Ķelnes Universitātes Ģenētikas institūtā (1992—1996). No 1992. gada docētājs Bioloģijas fakultātē, no 1992. līdz 1998. gadam vadīja Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedru. 1997. gadā aizstāvēja Dr. hab. biol. grādu par darbu kopu "Dažu imūnmodulatoru mikrobioloģiskās sintēzes izpēte", bija Bioloģijas fakultātes dekāns no 1997. līdz 2000. gadam.[6] LU Senāta priekšsēža vietnieks (1998). Ir latviešu studentu korporācijas Patria goda filistrs.
2000. gadā kļuva par Latvijas Universitātes zinātņu prorektoru.[6]
Latvijas Universitātes rektors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais termiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2015. gada 4. jūnijā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes rektoru,[7]
Otrais termiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2019. gada 24. maijā tika paziņots, ka viņš pārvēlēts uz otro amata termiņu, taču vēlēšanas pavadīja skandāli un procesuāli pārkāpumi.[8][9] Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ierosināja valdībai rekomendāciju neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, kas izraisīja daļā sabiedrības neizpratni un aizdomas par politiķu iejaukšanos akadēmiskajā brīvībā. No otras puses, protesti pret Muižnieka ievēlēšanu nāca tieši no akadēmiskajām aprindām un daļā sabiedrības neizpratni izraisīja ievēlēšana, kurā vairums balsotāju nobalsoja pret abiem kandidātiem.[10] Tomēr Valsts kanceleja norādīja IZM, ka tās uzrādītie pārkāpumi neesot pietiekami nopietni šādai neapstiprināšanai, un LU vadības nolīgtie advokātu biroji pievienojās šim viedoklim.[11] 27. augustā Ministru kabinets pēc vairākkārtīgas atlikšanas nolēma neapstiprināt Muižnieku rektora amatā, un LU vadība vērsās tiesā.[12] Tiesā vērsās arī pats Indriķis Muižnieks kā fiziska persona. Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 30. septembrī, pamatojoties uz apstākli, ka valdības lēmums ir pirmsšķietami prettiesisks, apturēja valdības rīkojumu, atcēla no amata valdības iecelto rektora vietas izpildītāju Gvido Straubi un atjaunoja Muižnieku kā rektora vietas izpildītāju.[13] Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 20. novembrī noteica aizliegumu rīkot jaunas rektora vēlēšanas līdz stājas spēkā spriedums šajā tiesas procesā, bet Ministru kabinetam piešķīra tiesību līdz 1. decembrim grozīt pārsūdzēto rīkojumu, nosakot, kam uzdot rektora vietas izpildītāja pienākumus; valdībai ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam, bet, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 2019. gada 1. decembri par rektora vietas izpildītāju kļūs Gvido Straube, norādīja tiesā.[14] 2020. gada 11. martā stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas noteica, ka Ministru kabineta 2020. gada 29. augusta rīkojums Nr. 419, ar kuru amatā iecelts Straube, ir prettiesisks un atcelts no tā pieņemšanas dienas, šajā dienā rektora pienākumus atsāka pildīt Indriķis Muižnieks.[15]
Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
I. Muižnieks ir autors vairāk nekā 140 zinātniskajiem rakstiem un 12 patentu autorapliecībām.[6]
Vairāku biedrību un asociāciju biedrs. 1986. gadā saņēmis PSRS MP prēmiju.[6]
Viņu vadībā LU uzsāka Torņakalnā akadēmiskā centra un studentu pilsētiņas celtniecību, koncentrējot tur 85% studiju un zinātniskās darbības.[16]
VDK kartotēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
I. Muižnieka kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Juris" savervēts 1974. gada februārī.[17] Pats Muižnieks paziņojis, ka par šādas kartītes eksistenci uzzinājis piecus gadus pirms informācijas publicēšanas, bijis pārsteigts, griezies tiesā un tā 2015. gadā konstatējusi apzinātas sadarbības ar VDK trūkumu. Nekāda cita informācija, kas apliecinātu viņa sadarbību ar VDK, netika atrasta. Muižnieks arī izteica pieņēmumu, ka viņš kartotēkā iekļuvis, jo rakstījis standarta atskaites par kontaktiem ar ārzemniekiem.[18]
Vēlāk, īsi pirms kartotēkas publiskošanas, Muižnieks ieteica to darīt tikai kopā ar zinātnieku komentāriem.[19] Muižnieks arī aicinājis visus, kuri iekļauti kartotēkā un jūtas nevainīgi, griezties tiesā.[20]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-08-28.
- ↑ 2,0 2,1 «Izcilu izglītību par “Dosjas” cenu? Saruna ar LU rektoru Indriķi Muižnieku». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-08-30.
- ↑ Profesors Indriķis Muižnieks — pašreizējais Latvijas Universitātes rektors Eduards Skvireckis, LU Bibliotēka
- ↑ Indriķis Muižnieks. «Трансформация пуриновых и пиримидиновых соединений почвенными микроорганизмами по параллельным путям метаболизма». rucont.ru (krievu). Skatīts: 2019-08-28.
- ↑ «Mārai Muižniecei – piemiņas zīme». laikraksts.com (latviešu). Skatīts: 2019-08-30.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 485.—486. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «Par LU rektoru ievēl Indriķi Muižnieku». Delfi.lv. 2015. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
- ↑ «Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās vairāk balsu Muižniekam». lsm.lv. 2019. gada 24. maijā. Skatīts: 2019. gada 26. maijā.
- ↑ Muižnieks LU rektora vēlēšanās redz ārēju interešu iejaukšanos
- ↑ LSM: LU Juridiskā fakultāte iesniegs protestu pret rektora vēlēšanu iznākumu
- ↑ LETA aģentūra. «Čepāne: Notiek iejaukšanās akadēmiskajā brīvībā». LA.LV (latviešu), 2019-08-18. Skatīts: 2019-08-28.
- ↑ 'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks
- ↑ LETA, Tiesa apturējusi LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu, Latvijas Avīze, 2019, 30. septembris
- ↑ Kristovskis G., Tetarenko A., Tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju, TVNET/LETA, 2019, 20. novembris
- ↑ "Valdība nolemj nepārsūdzēt tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Muižnieka lietā" Latvijas Avīze, 2020, 10. marts
- ↑ Anna Strapcāne. «Visu LU kompleksu grib pabeigt pāris gados». www.diena.lv, 2017-02-09. Skatīts: 2019-08-28.
- ↑ VDK kartīte: Indriķis Muižnieks
- ↑ LU rektors Muižnieks par savu vārdu VDK kartotēkā uzzinājis pirms 5 gadiem
- ↑ LU rektors: VDK dokumentus pareizi būtu publicēt ar zinātniskajiem komentāriem
- ↑ 'Maisi vaļā': LU prorektors apgalvo, ka nav aģents 'Skridla'; sola tiesāties
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Mārcis Auziņš |
Latvijas Universitātes rektors 2015. gada 4. augusts — 2019. gada 30. augusts |
Pēctecis: Gvido Straube (p.i.) |
| Priekštecis: Gvido Straube (p.i) |
Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs 2019. gada 30. septembris — 2019. gada 1. decembris |
Pēctecis: Gvido Straube (p.i.) |
| Priekštecis: Gvido Straube (p.i) |
Latvijas Universitātes rektors 2020. gada 26. marts — 2024. gada 27. marts |
Pēctecis: Gundars Bērziņš |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
|