Itāļu valoda
Itāļu valoda Italiano | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [itaˈljano] | |
Valodu lieto: | Itālija Šveice Sanmarīno Vatikāns Slovēnija Horvātija Brazīlija Malta Eritreja Somālija Albānija Argentīna Kanāda Monako | |
Reģions: | Dienvideiropa | |
Pratēju skaits: | 70 miljoni (dzimtā valoda) 125 miljoni (otrā valoda) | |
Reitings: | 20. | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāļu Romāņu Rietumitāliešu Itāļu valoda | |
Rakstība: | latīņu alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Itālija Šveice Sanmarīno Vatikāns | |
Regulators: | neoficiāli Accademia della Crusca | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | it | |
ISO 639-2: | ita | |
ISO 639-3: | ita | |
Itāļu valodas izplatība. | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā. Tā ir oficiālā valoda Itālijā, Vatikānā (kopā ar latīņu valodu), Sanmarīno, Šveicē (kopā ar vācu un franču un retoromāņu). Vārdu krājuma ziņā itāļu valoda ir vistuvākā latīņu valodai. Klasiskā itāļu valoda ir stipri ietekmējusies no Toskānas dialekta un ir kaut kas pa vidu starp Itālijas dienvidu dalmāciešu dialektiem un ziemeļdaļas galliskajiem dialektiem. Tā ir ceturtā visbiežāk apgūtā svešvaloda pasaulē.
Gramatika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Itāļu valodas gramatikai ir daudz līdzību ar spāņu, franču, portugāļu, katalāņu, rumāņu un pārējām romāņu saimes valodām. Vārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis).
Artikuli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Itāļu valodā tiek izdalīti divu veidu artikuli: nenoteiktie (articoli indeterminativi) un noteiktie (articoli determinativi).
Nenoteiktie artikuli / Articoli indeterminativi
- vīriešu dzimtes vienskaitlis:
uno ar vārdiem, kas sākas ar "x", "y", "z", "gn", "ps", "s impura" (s + līdzskanis) un patskani; un ar patskaņiem un visiem pārējiem līdzskaņiem.
- sieviešu dzimtes vienskaitlis: una pirms līdzskaņu, un' pirms pat patskaņa.[1]
Par daudzskaitļiem tiek izmantoti partitīvie artikuli, vīriešu dz. (dei, degli), sieviešu dz. (delle)
Noteiktie artikuli / Articoli determinativi
- vīriešu dz. vienskaitlis:
lo (daudzskaitlis: gli), kas seko tiem pašiem noteikumiem kā "uno". (Lo specchio / Gli specchi); il (daudzskaitlis: i), ar lietvārdiem kas sākas ar visiem pārējiem līdzskaņiem. (Il treno / I treni)
- sieviešu dz. vienskaitlis: la, ar lietvārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Daudzskaitlis le tiek izmantots gan patskaņiem, gan līdzskaņiem.
- Gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes lietvārdiem, kas sākas ar patskaņiem, itāļu valodā lieto L' .
L'amica / Le amiche L'orologio / Gli orologi L'estate / Le estati L'albero / Gli alberi L'artista / Le artiste L'artista / Gli artisti Tāpat kā "artista/i" gadījumā daži lietvārdi ir derīgi gan vīriešiem, gan sievietēm.
Lietvārdi / I sostantivi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie lietvārdu galarezultāti ir šādi:
- vīriešu dz. vienskaitlis in -o, daudzskaitlis in -i: il treno, i treni
- vīriešu dz. vienskaitlis in -e, daudzskaitlis in -i: il fiore, i fiori
- sieviešu dz. vienskaitlis in -a, daudzskaitlis in -e: scala, scale
- sieviešu dz. vienskaitlis in -e, daudzskaitlis in -i: luce, luci
Dažas formas ir atšķirīgas:
- vīriešu dz. vienskaitlis in -a, daudzskaitlis in -i: il poeta, i poeti
- Daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi beidzas ar "-o", piemēram, "foto" un "radio", un tie nemainās daudzskaitlī. La radio / Le radio
- Tā vietā daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi, kas beidzas ar "-o", to plurālisma beigās ir "-i": La mano / Le mani
- Lietvārdi, kas beidzas ar akcentētu zilbi, paliek nemainīgi: Il papà / I papà. Tā notiek arī ar aizgūtiem lietvārdiem: Il computer / I computer
- Kad sieviešu dz. lietvārdi beidzas ar "-ca" vai "-ga", tie attiecīgi kļūst par "-che" un "-ghe", ja daudzskaitlī: L'amica / Le amiche, L'alga /Le alghe
- Lietvārdi, kas beidzas ar "-i", nemainās: La crisi / Le crisi, Il bikini / I bikini.
Īpašības vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kvalitatīvie īpašības vārdi / Gli aggettivi qualificativi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Noteikumi par īpašības vārdu būtībā ir šādi:
Dzimte | vienskaitlis | daudzskaitlis |
---|---|---|
vīriešu | -o (rosso) | -i (rossi) |
sieviešu | -a (rossa) | -e (rosse) |
vīriešu sieviešu |
-e (verde) | -i (verdi) |
Gli aggettivi possessivi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan latviešu valodā ir gadījumi, itāļu valodā ir īpaši vārdi, kas jāizmanto pirms lietvārda, lai izteiktu valdījumu.
persona | vīriešu dzimte vienskaitlī | sieviešu dzimte vienskaitlī | vīriešu dzimte daudzskaitlī | sieviešu dzimte daudzskaitlī |
---|---|---|---|---|
es | mio | mia | miei | mie |
tu | tuo | tua | tuoi | tue |
viņš / viņa | suo, proprio | sua, propria | suoi, propri | sue, proprie |
mēs | nostro | nostra | nostri | nostre |
jūs | vostro | vostra | vostri | vostre |
viņi / viņas | loro, proprio | loro, propria | loro, propri | loro, proprie |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Raffaele Simone. Enciclopedia dell'italiano. Treccani, 2010.
- Fabrizio Berloco. The Big Book of Italian Verbs: 900 Fully Conjugated Verbs in All Tenses. With IPA Transcription, 2nd Edition. Lengu, 2018. ISBN 9788894034813.
- Massimo Palermo. Linguistica italiana. Il Mulino, 2015. ISBN 9788815258847.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itāļu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Letonika.lv Par itāļu personvārdu atveides principiem
- dipi. dizionario di pronuncia italiana online Arhivēts 2018. gada 9. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|