1973. gada laikapstākļi Latvijā
| Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Rīgas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1973. gada laikapstākļi Latvijā | ||
|---|---|---|
| Temperatūra | ||
| Latvija | Rīga | |
| Vidējā | +6,1 °C | +7,0 °C |
| Minimālā | - | −23,6 °C |
| Maksimālā | - | +30,8 °C |
| Nokrišņi | ||
| Gadā | Latvija: 644,3 mm Rīga: 652,4 mm | |
| Vējš | ||
| Citi gada notikumi | ||
Šajā lapā ir apkopoti 1973. gada laikapstākļi Latvijā.
Gada notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu "vietām". Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi "bez ievērojamiem nokrišņiem" turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.[1]
Februāra vidū laikrakstā "Rīgas Balss" tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.[2]
Ziema
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.[3]
Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. 18. janvārī savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.[4]
- 18. janvāris — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
- 20. janvāris — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
- 24. janvāris — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
- 28. janvāris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 31. janvāris — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.[6]
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai 1. februārī, pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.[6]
- 3. februāris — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
- 7. februāris:
- Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18 m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai 1968. gada 18. februārī Liepājā un 1981. gada 8. februārī Saldū.
- Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27 mm.
- 9. februāris — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz 16. februārim nokusa pavisam.
Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.[7]
- 18. februāris — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
- 23. februāris:
- Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega "saliņa", sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.[8]
- Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz 27. februārim.
- 28. februāris — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.[3]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzās 1968, 1990 un 2002. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10 °C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.
- 7. marts — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.
Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega "polā" — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.[9]
Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. 11. martā meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.[10]
- 18. marts — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
- 20. marts — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
- 22. marts — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
- 24. marts — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
- 25. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8 °C.
- 26. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4 °C.
- 29. marts — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.[11] Ventspilī novēroto negaisu izraisīja aukstā atmesfēras fronte, kas bija saistīta ar Vidusjūras ciklonu, kurš pārvietojās ziemeļu virzienā ar 40 km ātrumu stundā. Negaiss martā ir reta dabas parādība.[12]
Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.[11]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. aprīlis:
- Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
- Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās Liepājā sasniedza 24 metrus sekundē.[13]
- Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.[13]
- 11. aprīlis — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.[14]
- 12. aprīlis — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.[14]
- 13. aprīlis — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5] Pērkonu Zemgalē pavadīja arī sniegs un sniega graudi.[15]
- 29. aprīlis — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
- 30. aprīlis — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. 2. maijā atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.[16]
- 5. maijs — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
- 6. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5] Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.
Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.[17]
- 18. maijs — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
- 21. maijs — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
- 22. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5] Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
- 23. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5] Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
- 30. maijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.
Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.[18]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1973. gada vasara Rīgā bija par 1,8 grādiem siltāka un nedaudz mitrāka par normu.[19]
- 3. jūnijs — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
- 4. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 8. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5] Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa "Pacific defender" izkraušanas darbi.[20]
- 9. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 10. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 12. jūnijs — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz 15. jūniju.
Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.[21]
- 22. jūnijs — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.[22]
- 28. jūnijs — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.[23] Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
- 30. jūnijs — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.[23]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4.—8. jūlijs — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.
Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.[24] Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.[25][26]
- 7. jūlijs:
- Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2 °C. 2006. gadā šis rekords tika atkārtots, bet 2012. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +32,0 °C.[27][28]
- Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.[29]
- Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza "Enkurs" p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tim sasviežot jūrā.[30]
- 8. jūlijs:
- Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.[29]
- Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas "Daugavgrīva" speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas "Lignums" rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie Daugavgrīvas bākas zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus Jūrmalā nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.[31]
- 9. jūlijs:
- Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
- Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija 160,2 mm! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.[32]
- Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 14. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 15. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 19. jūlijs — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.[33]
- 21. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 22. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 23. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 24. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 27. jūlijs — dienvidu ciklons, kura centrs atradās virs Orlas, Krievijas un Ukrainas pierobežā, ietekmēja laikapstākļus Latvijā. Ar ciklonu saistīta lietus zona stiepās pāri Latvijas dienvidrietumu dalai.[34]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. augusts:
- Latvijā valdīja ļoti silts laiks ar temperatūru dienā no +25 līdz +28 grādiem, bet naktī — no +12 līdz +15 grādiem. Vietām, īpaši rietumu rajonos, tika novētots īslaicīgs lietus. Naktī uz svētdienu, 5. augustu, Latvijā tika novēroti pērkona negaisi ar staraujām lietusgāzēm.[35]
- Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 7. augusts:
- Vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 24 m/s.
- Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 8. augusts — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 10. augusts:
- Varēja jau just rudens tuvošanos. No rīta Stendā minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +5 grādiem, Mērsragā un Jelgavā līdz +6, bet Rīgā — līdz +8 grādiem. Saistībā ar ciklonu, kura centrs atradās virs Bergenas, Norvēģijā, Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, Latvijas ziemeļaustrumiem turpmākajās dienās atnesot lietu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija no +18 līdz +20 grādiem. Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvās — apmēram +20 grādu, bet mazajās upēs +17 līdz +18 grādi.[36]
- Bauskā tika reģistrēta salna. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
Otrās dekādes vidū un otrajā pusē laiku Latvijā noteica plašs anticiklons, kurš pletās no Azoru salām līdz Baltijai. Valdīja skaidrs un silts laiks ar lēnu vēju un zemu relatīvo gaisa mitrumu — 40 līdz 50 procenti. Gaisa temperatūra dienā pakāpās stabili virs +20 grādiem.[37]
- 18. augusts — Mērsragā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,7 °C un tika uzstādīts šī datuma nacionālā mēroga rekords. Rekordi tika uzstādīti arī Kolkā (+28,8 °C), Dobelē (+28,3 °C) un Ventspilī (+27,2 °C). Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +27,5 grādus, bet rekords netika pārspēts, jo 1950. gadā bija +28,6 °C.[38]
- 21. augusts — Rīgā iestājās meteoroloģiskā rudens — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.
Augsta trešā dekāde sākās ar vēsāku un lietaināku laiku. Naktī uz 25. augustu Rīgai pāri virzījās kārtējā aukstā atmosfēras fronte, atnesot nokrišņus un vēsumu.[39]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembra sākums vēl bija silts, un dienā temperatūra sasniedza +18 līdz +22 grādus. Toties dekādes pēdējā dienā kļuva īsti rudenīga, auksta, ar stipru vēju un lietu, vietām ar krusu. Latvijai pāri gāja clklons, un tā aizmugurē temperatūra noslīdēja līdz +11, +14 grādiem.[40]
- 4. septembris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 11. septembris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 12. septembris — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[5]
- 12. septembris — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +7,9 grādi, kas bija par 4,2 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šajā perioda un atbilda vidējiem ilggadējiem novērojumiem 10. oktobrī. Aukstumu atnesa ciklons no Grenlandes. Tas pats, kas naktī Latvijas rietumu un centrālajos rajonos izraisīja viesuļvēju. Visstiprāks tas bija Rīgā un Ventspilī, kur vēja brāzmas sasniedza 26 līdz 27 metri sekundē. Rīgas elektrotīkli ziņoja, ka stiprā vēja dēļ Rīgā un Jūrmalā bija daudz elektropārvades līniju bojālumu un pārrāvumu.[41]
- 17. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5 °C.
Otrās dekādes otrajā pusē tika novētotas diezgan spēcīgas salnas, kas pletās pāri visai lielai Latvijas teritorijas daļai. Naktī uz 19. septembri dzīvsudraba stabiņš termometrā republikas austrumu un centrālajos rajonos noslīdēja no 3 līdz 4, bet rietumos — no 1 līdz 2 grādiem zem nulles. Reljefa zemākajās vietās bija vēl aukstāks. Taču sals, kas ieradās Latvijā pirms paredzētā termiņa, kārtējā, no Anglijas nākošā ciktona iespaidā atkāpās uz austrumiem. Trešās dekādes sākumā laika apstākļus noteica cits ciktons, kas pāri Spānijai un Francijai virzījās uz Baltiju un, pēc īslaicīgas laika uztabošanās, atnesa jaunu nokrišņu deva, vietām pat ievērojamu — šur tur arī pērkona negaisu.[42]
- 23. septembris — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais sniegs Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3 cm.[43][44] Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
- 25. septembris — diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +2,7 grādi, kas ir par 7,5 (7,7) grādiem zem normas — kas atbilst 5. novembrim un bija ļoti rets gadījums. Minimālā gaisa temperatūra bija +0,5 °C, bet dienā gaiss iesila tikai līdz +5,8 °C.[45]
- 26. septembris — Rīgā pūta spēcīgs vējš un sniga sniegs. Galvaspilsētā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.[46]
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oktobra pirmajā dekādē iestājās atvasara. Atvasara iestājas tāpēc, ka augsta spiediena apgabals, kas visu gadu atrodas Atlantijā, netālu no Azoru salām, sāka aizņemt arvien lielaku platību, Dekādes vidū, Azoru salu anticiklons sāka valdīt ievērojamā Rietumeiropas daļā. Tāpēc 4. oktobrī dienā Parīzē bija saulaina laiks, temperatūra +21 grāds, Varšavā un Kijevā +18, Stokholmā +19, bet Rīgā +17,2 grādi.[47]
- 12. oktobris:
- Temperatūra naktī noslīdēja līdz −7 grādiem Skrīveros un Jelgavā. Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 5 grādiem zem nulles. Latvijas ziemeļaustrumu daļa izveidojās pirmā sniega sega.[48]
- Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9 °C.
- 14. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6 °C.
Otrās dekādes beigās ciklonu ietekme Latvijā turpinājās. 19. oktobrī divi cikloni sāka ietekmēt laikapstākļus Latvijā. Viens no cikloniem atradās virs Dānijas, otrs virs Lielbritānijas.[49]
- 22. oktobris — vakarā virs Rīga grāva pērkons un krita sniega pārslas. No Polijas uz Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem pārvietojās ciklons un līdz ar to arī aukstās gaisa masas. Ik pēc katrām trim stundām temperatūra piecu kilometru augstumā pazeminājās par pieciem grādiem. Aukstuma centrs ieskāva Baltijas reģionu. Izveidojās lieli temperatūras kontrasti (piecu kilometru augstumā −40 grādu, bet uz zemes, +2 grādi). Mainīgā atmosfēra, lielais mitrums un vēl neatdzisušā Rīgas jūras līča siltums — tas viss izraisīja šī vakara notikumus. Pats lielākais sniega daudzums (16 milimetri naktī) un pērkons tika reģistrēts tikai Rīgā. Valsts austrumos sniega nebija gandrīz nemaz.[46]
- 24. oktobris — vēsākā 1973. gada oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,5 °C.
- 25. oktobris — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8 °C. Šī bija arī siltākā 1973. gada oktobra diena galvaspilsētā.
- 13. novembris — naktī Latvijai pietuvojās spēcīgs ciklons. Rīgas jūras līcī vētra sasniedza 10 balles. Atmosfēras spiediens trijās stundās kritās par 11 milimetriem — tikai nedaudz atpaliekot no 1969. gada 2. novembra orkānā reģistrētā 11,5 milimetru krituma.[50]
- 15. novembris — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz 22. novembrim.
- 23. novembris — Rīgas jūras līcis atgādina lielu, dziļu kausu, kas pēdējā laikā bija pastāvīgi pilns. Ūdens līmenis celās arī Daugavas grīvā, radot nemieru krasta rajonu iedzīvotājos. Vainīgs bija dienvidrietumu un rietumu vējš. Tas dzina ūdeni no Ziemeļjūras Baltijas jūrā un tālāk caur Irbes jūras šaurumu Rīgas jūras līcī. No rīta līcī ūdens līmenis pārsniedza Kronštates pēdmēra nulles atzīmi par 70 līdz 80 centimetriem.[51]
- 25. novembris:
- Rīgā iestājās meteoroloģiskā ziema — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
- Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
- 26. novembris — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.[52]
- 28. un 29. novembris — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.
- 30. novembris — termometra dzīvsudraba stabiņš Rigā naktī noslīdēja līdz −7,9 grādu atzīmei. Strauji bija sācis veidoties ledus Latvijas ezeros un upēs. Republikas austrumu rajonos pat lielos ezeros ledus biezums sasniedza 5 lidz 10 centimetrus.Bija sākusi aizsalt arī Daugava. Izņēmums bija upes grīva, kur izveidoties ledus segai neļāva pastāvīgā kuģu kustība, kā arī krāčainie upes iecirkņi. Līdz ar ziemas iestāšanos par prieku slēpotājiem balta sniega sega klāja Latvijas laukus un mežus. Visdziļākais sniegs (līdzenos, horizontālos iecirkņos) bija Ainažos un Alūksnē — 24 centimetri, Skultē un Mērsragā — 14 līdz 15 centimetri, Madonā un Rīgā — 16 centimetri.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. decembris — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 19,0 mm, kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
Sniega pārpilnība decembra pirmajā dekādē likās visai neparasta parādība. Un ne tikai tādēļ, ka divas iepriekšējās ziemas bija gandrīz bez sniega. Republikas galvaspilsēta pedējās divās dienās divreiz pārspēja sniega rekordus. Pirmo reizi visā ilggadīgajā novērojumu vēsturē Rīgas meteoroloģiskā novērojumu stacija reģistrējusi tik dziļu sniegu šajā gada laikā — 39 centimetri. Tik dziļš sniegs Latvijā pat februārī ir bijis ne biežak par vienu reizi sešos gados. Rīgā bija arī visvairāk sniega arī salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām. Otrajā vietā bija Alūksne (27 centimetri), trešajā vietā — Madona un Jelgava (25 centimetri). Tik bagātīga sniega cēlonis bija no Atlantijas nākošie ļoti plašie (diametrā līdz 2000 un 3000 kilometru) aktīvie (spiediens kritās līdz 8 un 10 milimetriem dzivsudraba stabiņa trijās stundās) cikloni. Tiem palīdzēja arī vietējie apstākļi. Vispirms jau neaizsalušais Rīgas jūras līcis.[53]
- 8. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6 °C.
- 9. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9 °C.
- 10. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4 °C.
- 21. decembris — pēc dekādi ilguša relatīvi csiltāka laika, minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā atkal pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,9 °C.
Visu mēneša trešo dekādi Latvijā laiku noteica cikloni.[54] Laiks bija drēgns, bet relatīvi silts. Minimālā gaisa temperatūra naktīs galvaspilsētā reti kad noslīdēja zem nulles, bet dienā sasniedza pat +5 grādus.
Gada pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Temperatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvija:
- Latvija:
- Rīga: −23,6 °C (8. decembris)
- Rīga: +30,8 °C (28. jūnijs)
Nokrišņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 652,4 mm.
Laikapstākļu statistika Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[55][56]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[57]
Gaisa temperatūras fakti Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]|
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, 05.01.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, 16.02.1973.
- ↑ 3,0 3,1 Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, 02.03.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, 19.01.1973.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 5,14 5,15 5,16 5,17 5,18 5,19 5,20 5,21 5,22 5,23 Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
- ↑ 6,0 6,1 Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, 02.02.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, 09.02.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 46, 23.02.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 57, 09.03.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, 16.03.1973.
- ↑ 11,0 11,1 Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, 30.03.1973.
- ↑ Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. 07.07.1973.
- ↑ 13,0 13,1 Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, 06.04.1973.
- ↑ 14,0 14,1 Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, 13.04.1973.
- ↑ "Druvas" zemjopji sākuši droši. Laikraksts "Darba Uzvara" (Jelgava) Nr. 63, 24.04.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 103, 04.05.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 114, 18.05.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 126, 01.06.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Aizgājušās vasaras rezultāti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 210, 07.09.1973.
- ↑ Sacensības spraigais ritms. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 132, 1. lpp. 08.06.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 138, 15.06.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 144, 22.06.1973.
- ↑ 23,0 23,1 Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, 29.06.1973.
- ↑ Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г., pogodaiklimat.ru
- ↑ Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г., pogodaiklimat.ru
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, 06.07.1973.
- ↑ LVĢMC, @VSIA_LVGMC, twitter.com, 08.07.2012.
- ↑ Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32 Arhivēts 2012. gada 28. augustā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 08.07.2012.
- ↑ 29,0 29,1 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г., pogodaiklimat.ru
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 28, 2. lpp. 12.07.1973.
- ↑ Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts "Cīņa" Nr. 159, 3. lpp.10.07.1973.
- ↑ Laiks un sējumi Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, 13.07.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 168, 20.07.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Pie ciklona ģīmetnes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 174, 27.07.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Apbrīnojama likumsakarība. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 180, 03.08.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Rudens vēstneši. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 186, 10.08.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Sardzes maiņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 192, 17.08.1973.
- ↑ Ceturtdien gaidāms nacionāla mēroga rekords – karstākais 18. augusts vēsturē, lsm.lv, 17.08.2022.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām vasarai jāsaka ardievas? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 198, 24.08.1973.
- ↑ laika apstākļi un sējumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, 14.09.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Ciklons pēc ciklona. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, 14.09.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Rudens negaisi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 222, 21.09.1973.
- ↑ Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē Arhivēts 2013. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 23.09.2013.
- ↑ Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē Arhivēts 2013. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 25.09.2013.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Kāds būs oktobris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 228, 28.09.1973.
- ↑ 46,0 46,1 Sniegs un pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 249, 23.10.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Kā ar veselību, anticiklon? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 234, 05.10.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 240, 12.10.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Ciklons gatavojas ceļam. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 246, 19.10.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Par matu no viesuļvētras. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 268, 16.11.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Vainīgs ir vējš. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 274, 23.11.1973.
- ↑ Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. 04.12.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Sniegs uzstāda rekordu! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 285, 07.12.1973.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 303, 28.12.1973.
- ↑ Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
- ↑ 56,0 56,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Arhivēts 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru
- ↑ Clima en Riga el tiempo en 1973, tutiempo.net (spāņu)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)
