Kaspijas tīģeris
| Kaspijas tīģeris †Panthera tigris virgata (Illiger, 1815) | |
|---|---|
 Kaspijas tīģeris Berlīnes zoodārzā 1899. gadā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Ģints | Panteras (Panthera) |
| Suga | Tīģeris (P. tigris) |
| Pasuga | Kaspijas tīģeris (P. t. virgata) |
| Izplatība | |
 | |
 Kaspijas tīģeris Vikikrātuvē | |
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.[1] Tas apdzīvoja reti augošos mežus stepju un pustuksnešu upju krastos kā garus koridorus rietumu un austrumu virzienā no Kaspijas jūras dienvidu gala. Kaspijas tīģeris bija sastopams Turcijā, Kaukāzā, Irānā, Irākā, Afganistānā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Uzbekistānā, Mongolijā un Ķīnas Taklamakana tuksnesī.[1] Kaspijas tīģera apdzīvotie koridori upju krastos precīzi iezīmē seno zīda ceļu līdz Gobi tuksnesim.[2]
Tā tuvākais radinieks ir Amūras tīģeris. Ģenētiski tie ir tik tuvu, ka patiesībā Kaspijas tīģeris nebūtu jāizdala kā atsevišķa pasuga.[2] Tādēļ, izmantojot Amūras tīģeri, var atjaunot tīģeru populāciju kādreizējā Kaspijas tīģera izplatības areālā.[1] Kaspijas tīģeris ir arī tuvu radniecīgs Bengālijas tīģerim.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaspijas tīģeris ir viens no vislielākajiem kaķu dzimtas plēsējiem, tas ir bijis tikai nedaudz mazāks un vieglāks kā Amūras tīģeris.[4] Kā visiem tīģeriem, tēviņi bija lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums bija 2,7—2,95 m, svars 170—240 kg, mātītes garums 2,4—2,6 m, svars 85—135 kg.[4]
Spriežot pēc nošauto Kaspijas tīģeru kažokādām un esošajām fotogrāfijām, tas ir bijis košāks nekā Amūras tīģeris. Svītras bija šaurākas, garākas un ciešāk novietotas viena pie otras. Tās bija tumši brūnas vai kanēļbrūnas. Koši melnas tās bija tikai uz galvas, kakla un muguras vidusdaļas, kā arī melns bija astes gals. Kaspijas tīģerim, līdzīgi kā Amūras tīģerim, bija arī vasaras apmatojums un ziemas apmatojums. Ziemas kažoks bija gaišāks, ar vājāk izteiktu svītrojumu. Vasaras kažoks bija plāns un gluds, līdzīgs Bengālijas tīģerim.[3][5]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaspijas tīģeris medīja vidēja un liela auguma pārnadžus, galvenokārt mežacūkas un briežus, arī Tatārijas saigas, savvaļas zirgus un Persijas onagrus, Mongolijas savvaļas ēzeļus, Turkmēnijas kulānus, Eirāzijas kalnu aitas, Mandžūrijas vapitus un aļņus. Piemēram, Centrālāzijā iecienītākais medījums bija Buhāras staltbriedis un stirna, Irānā džeirāns. Tika medīts arī mazāka auguma medījums, piemēram, zeltainais šakālis, niedrāju kaķis, vai pat ķerti kukaiņi, piemēram, siseņi. Ziemas periodā Kaspijas tīģeris uzbruka arī mājas suņiem un mājlopiem.[5]
Kaspijas tīģeris bija ļoti uzmanīgs. Saglabājušās cilvēku liecības, ka varēja gadiem nodzīvot tīģera medību teritorijā, bet ne reizi plēsēju neredzēt,[6] tomēr tas neglāba tīģeri no iznīcības. Nekas nav zināms par Kaspijas tīģera vairošanās ieradumiem.[6]
Izmiršana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdraudējums Kaspijas tīģera izdzīvošanai sākās līdz ar Krievijas kolonizāciju Turkestānā 19. gadsimta beigās.[7] Tīģera izdzīvošanu ietekmēja vairāki faktori. Tos sāka intensīvi medīt trofeju un sporta dēļ. Mednieki intensīvi medīja ne tikai tīģerus, bet arī to medījumu, kuru populācijas strauji samazinājās. Upju krastu niedrājus un mežus, kuros slēpās tīģeris un mājoja tā medījums, intensīvi pārvērta par kokvilnas laukiem un labības tīrumiem.[7] Plēsējam nebija kur atkāpties, jo dzīvošanai piemērota vide bija tikai gar upju krastiem. Tālāk no ūdens sākās pustuksneši vai tuksneši.[8] Lauksaimniecības zemes pameta arī lielie pārnadži.[9] Pēdējās teritorijas, kurās dzīvoja Kaspijas tīģeri, bija purvi un slīkšņas.[2]
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Krievijas regulārā armija tika izmantota, lai attīrītu lauksaimniecībai paredzētu reģionu no tīģeriem, tos masveidā izšaujot. Kad tīģeri bija izšauti, zemnieki attīrītajā teritorijā ierīkoja lauksaimniecības tīrumus.[2][9] Līdz Pirmajam pasaules karam katru gadu Amudarjas mežos tika nošauti 100 tīģeri. Tirgū liels pieprasījums bijā arī pēc tīģera kažokādas. Padomju Savienībā tīģeru medības aizliedza 1947. gadā. No tai piederošajām zemēm visilgāk Kaspijas tīģeri saglabājās Tadžikistānā, kur pēdējais īpatnis tika novērots 1958. gadā. Pats pēdējais Kaspijas tīģeris tika nošauts 1970. gadā Turcijā.[2][10]
Kaspijas tīģera populācijas atjaunošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā DNS pētījumos pierādījies, ka Amūras tīģeris, lai arī nedaudz lielāks, ir ļoti tuvu radniecīgs Kaspijas tīģerim, ir uzsākta plānošana Kaspijas tīģera populācijas atjaunošanai.[11] Piemērotākā vieta šīs idejas realizācijai varētu būt Ili upes delta pie Balhaša ezera, Kazahstānā, jo tā ir viena no retajām vietām, kur saglabājusies neskarta un neizmainīta tīģerim nepieciešamā ekosistēma.[2] Šī teritorija ir apmēram 400 000 ha liela, kas ir pietiekami, lai tur varētu izdzīvot gan pārnadži, gan tīģeri. Pirmais solis, ko zinātnieki vēlas realizēt, ir veselīgu un daudzskaitlīgu Buhāras staltbriežu un mežacūku populāciju atjaunošana. Tad, iespējams, rezervātā varētu izlaist pirmos tīģerus.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Panthera tigris ssp. virgata
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Nationalgeographic: Is “Extinct” Forever? Central Asia’s Caspian Tiger Traverses the Comeback Trail». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. aprīlī.
- ↑ 3,0 3,1 The Complete Fauna of Iran: Tiger
- ↑ 4,0 4,1 «Mammalian Species: Tigris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. martā. Skatīts: 2011. gada 21. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 Geptner, V. G., Sludskij, A. A. (1992) [1972]. "Tiger". Mlekopitajuščie Sovetskogo Soiuza. Moskva: Vysšaia Škola [Mammals of the Soviet Union. Volume II, Part 2. Carnivora (Hyaenas and Cats)]. Washington DC: Smithsonian Institution and the National Science Foundation. pp. 95—202.
- ↑ 6,0 6,1 Тигр туранский, или каспийский
- ↑ 7,0 7,1 Johnson, P. (1991). The birth of the Modern World Society, 1815-1830. New York: Harper Collins Publishers. ISBN 978-0-06-016574-1.
- ↑ Riding the Tiger: Tiger Conservation in Human-Dominated Landscapes
- ↑ 9,0 9,1 Jungius, H.; Chikin, Y.; Tsaruk, O.; Pereladova, O. (2009). Pre-Feasibility Study on the Possible Restoration of the Caspian Tiger in the Amu Darya Delta (PDF). WWF Russia. Retrieved 19 August 2016.
- ↑ Can, O.E. (2004). Status, Conservation and Management of Large Carnivores in Turkey. Council of Europe, Strasbourg, France
- ↑ Applying molecular genetic tools to tiger conservation
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaspijas tīģeris.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Izmirušo dzīvnieku mājaslapa — Kaspijas tīģeris
- The Caspian Tiger Arhivēts 2018. gada 12. oktobrī, Wayback Machine vietnē.