Pāriet uz saturu

Mustafa Kemals Ataturks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kemals Atatjurks)
Mustafa Kemals Ataturks
Mustafa Kemal Atatürk
Ataturks 1930. gados
1. Turcijas prezidents
Amatā
1923. gada 29. oktobris — 1938. gada 10. novembris
Priekštecis pirmais prezidents; pirms viņa valdīja Osmaņu impērijas sultāns Mehmeds VI
Pēctecis Ismets Inēnī
1. Turcijas premjers
Amatā
1920. gada 3. maijs — 1921. gada 24. janvāris
Pēctecis Fevzi Čakmaks
1. Turcijas parlamenta priekšsēdētājs
Amatā
1920 — 1923
Pēctecis Ali Fethi Okjars
1. Republikāņu tautas partijas priekšsēdētājs
Amatā
1921 — 1938
Pēctecis Ali Fethi Okjars

Dzimšanas dati 1881. gada 19. maijā
Saloniki, Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
(tagad Tesaloniki, Grieķija)
Miršanas dati 1938. gada 10. novembrī (57 gadu vecumā)
Dolmabahčes pils, Stambula, Karogs: Turcija Turcija
Politiskā partija Republikāņu tautas partija
Dzīvesbiedrs(-e) Lātife Ušakligila
Paraksts

Mustafa Kemals Ataturks (turku: Mustafa Kemal Atatürk, izrunā: /mustafa kemal ataty:rk/), līdz 1934. gadam Gazi Mustafa Kemals Pašā, (dzimis 1881. gada 19. maijā, miris 1938. gada 10. novembrī) bija turku politiķis un karavadonis, mūsdienu Turcijas izveidotājs un pirmais prezidents.[1] Papildu vārds Ataturks ("turku tēvs") ir goda nosaukums, kas dots par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā.[2]

Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, tajā laikā koktirgotāja, ģimenē.[3] Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomira.[4] No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā Selanikā, bet vēlāk Monastirā (mūsdienu Bitolā).[5] 1905. gadā kā leitnants tika nosūtīts uz Damasku.[6]

Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris Galipoli kaujā.[7]

Pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts 1920. gada Sevras līgums, kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija nekā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un Turcijas neatkarības kara un Turku—grieķu kara rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās.[8] Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš pierādīja sevi gan kā prasmīgs militārais stratēģis, gan politiskais līderis.[9]

Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas Ataturka reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stingri sekulāra[10] republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura bija galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankaru, tika ieviests latīņu alfabēts, starptautiskās mērvienības, laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra.[11] Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana.[12] Sievietēm tika piešķirtas vienādas tiesības ar vīriešiem.[13]

Apglabāts Ankarā speciāli celtā mauzolejā.[14] Viņa vārdā nosaukta Kirklareli Ataturka pamatskola. Pēc Ataturka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka personības kults. Tomēr Turcijā ir aprindas (islāmisti, kurdi), kas pret Ataturka idejām noskaņotas naidīgi.[15]

  1. Books, Market House Books Market House (2003), Books, Market House, red., Atatürk, Kemal, Oxford University Press, doi:10.1093/acref/9780192800916.001.0001, ISBN 9780192800916. Atjaunināts: 9 June 2019
  2. Enis Dinç. Atatürk on Screen: Documentary Film and the Making of a Leader, 2020. 180. lpp.
  3. Salonique, 1830 - 1912: une ville ottomane à l'âge des réformes. The Ottoman Empire and its heritage. Leiden New York Köln : Brill. 1997. ISBN 978-90-04-10798-4.
  4. Bernd Rill: Kemal Atatürk. Rowohlt, Reinbek 1985
  5. Falih Rıfkı Atay, Çankaya: Atatürk'ün doğumundan ölümüne kadar, İstanbul: Betaş, 1984, p. 29. Veidne:In lang
  6. T. C. Genelkurmay Harp Tarihi Başkanlığı Yayınları, Türk İstiklâl Harbine Katılan Tümen ve Daha Üst Kademelerdeki Komutanların Biyografileri, Ankara: Genkurmay Başkanlığı Basımevi, 1972, p. 1. Veidne:In lang
  7. Lengyel, They called him Atatürk, 68
  8. Documents on British Foreign Policy, vol. vii, p. 303.
  9. «Turkey – Declaration of the Turkish republic | history – geography». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2017. gada 21. novembris.
  10. Daisy Hilse Dwyer, (1990), "Law and Islam in the Middle East", page 77, ISBN 978-0-89789-151-6
  11. «ATATURK: Creator of Modern Turkey». www.columbia.edu. Skatīts: 2017. gada 22. novembris.
  12. İğdemir, Atatürk, 165–170
  13. Tüfekçi, Universality of Atatürk's philosophy
  14. "The Burial of Ataturk" (en-US). Time (Time Magazine). 23 November 1953. ISSN 0040-781X.
  15. Yael Navaro-Yashin. Faces of the State: Secularism and Public Life in Turkey. Princeton University Press, 2002. 196–99. lpp. ISBN 978-0-691-08845-7.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]