Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (saīsināti ĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas dabas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Pavisam Latvijā ir 683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuru statuss ir apstiprināts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.[1] Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļi. ĪADT pārvalda un apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde.[2]
683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas sīkāk izdalās:
- 4 nacionālie parki;
- 1 biosfēras rezervāts;
- 42 dabas parki;
- 9 aizsargājamo ainavu apvidi;
- 261 dabas liegums;
- 4 dabas rezervāti;
- 7 aizsargājamās jūras teritorijas;
- vairāk nekā 355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas vai cilvēku veidojumi:
- ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi;
- aizsargājamie koki;
- dendroloģiskie stādījumi;
- alejas.
Uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nacionālie parki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir 4 nacionālie parki, kas ir plaši apvidi, kur tiek saglabātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu.[3]
| Attēls | Nacionālais parks | Atrašanās vieta | Koordinātas | Platība | Izveidots | Aizsardzības kategorija | Atsauces |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Gaujas nacionālais parks | Cēsu, Siguldas un Valmieras novadi | 57°37′27″N 22°17′40″E / 57.62417°N 22.29444°E | 91 790 ha | 1973. gads | nacionālais parks, Natura 2000 teritorija | [4] |
 |
Ķemeru nacionālais parks | Mārupes, Jelgavas, Tukuma novadi un Jūrmalas pilsēta | 56°57′6″N 23°30′45″E / 56.95167°N 23.51250°E | 36 180 ha | 1997. gads | nacionālais parks, Natura 2000 teritorija, daļa teritorijas ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā "Kaņiera ezers" | [5] |
 |
Rāznas nacionālais parks | Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas novadi | 56°16′0″N 27°30′0″E / 56.26667°N 27.50000°E | 59 615 ha | 2007. gads (1999. — 2007. gadam Rāznas dabas parks) | nacionālais parks, Natura 2000 teritorija | [6] |
 |
Slīteres nacionālais parks | Talsu novada Dundagas un Kolkas pagasti | 57°37′27″N 22°17′40″E / 57.62417°N 22.29444°E | 26 490 ha | 2000. gads (1923. — 2000. gadam Slīteres dabas parks) | nacionālais parks, Natura 2000 teritorija | [7] |
Biosfēras rezervāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nacionālais parks | Atrašanās vieta | Koordinātas | Platība | Izveidots | Aizsardzības kategorija | Atsauces |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | Limbažu, Valkas un Valmieras novadi | 57°33′33″N 24°33′33″E / 57.55917°N 24.55917°E | 475 514 ha (457 708 hektāri sauszemes un 17 806 hektāri jūras akvatorijas). | 1997. gads | biosfēras rezervāts | [8] |
Dabas rezervāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar likumdošanu dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Latvijā ir 4 dabas rezervāti:[9]
Dabas parki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar likumdošanu dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir 42 dabas parki:[10]
Aizsargājamo ainavu apvidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar likumdošanu par aizsargājamo ainavu apvidiem atzītas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu ainavu un īpašu skaistumu. Tie izveidoti, lai aizsargātu un saglabātu kultūrainavu, tās daudzveidību, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu. Latvijā ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi:[11]
Dabas liegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar likumdošanu dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Latvijā ir 261 dabas liegums:[12]
Aizsargājamās jūras teritorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir 7 aizsargājamās jūras teritorijas.[13]
Dabas pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar likumdošanu dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Latvijā ir 355 dabas pieminekļi:[14]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |
- ↑ Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Arhivēts 2013. gada 28. janvārī, Wayback Machine vietnē..
- ↑ «Par mums | Dabas aizsardzības pārvalde». www.daba.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-19.
- ↑ Nacionālie parki.
- ↑ Gaujas nacionālais parks
- ↑ Ķemeru nacionālais parks
- ↑ Rāznas nacionālais parks
- ↑ Slīteres nacionālais parks
- ↑ Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
- ↑ Dabas rezervāti Arhivēts 2016. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
- ↑ Dabas parki Arhivēts 2012. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
- ↑ Aizsargājamo ainavu apvidi Dabas aizsardzības pārvalde
- ↑ Dabas liegumi Arhivēts 2017. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
- ↑ Jūras teritorijas Arhivēts 2020. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
- ↑ Dabas pieminekļi Arhivēts 2017. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde