Latvijas nemateriālais kultūras mantojums
Latvijas nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, iedzīvotāji nemitīgi rada no jauna mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ideja par NKM guva likumīgu pamatu 2016. gada 1. decembrī, kad Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums.[2] Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts.
Saskaņā ar likumu tika izveidota konsultatīva Nemateriālā kultūras mantojuma padome, bet īstenot valsts politiku NKM lietās tika uzdots Latvijas Nacionālajam kultūras centram.[2]
Latvijas NKM sarakstā iekļautas arī divas vērtības, kas ir iekļautas UNESCO starptautiskajos sarakstos — Baltijas Dziesmu un Deju svētku tradīcija un simbolisms, un suitu kultūrtelpa.[1]
Iekļautā mantojuma saraksts[3]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]UNESCO
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baltijas Dziesmu un Deju svētki
- Suitu kultūrtelpa
2017
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ziemeļlatgales psalmu dziedāšana
- Ziemeļlatgales dziedāšana pusbalsī
- Latgales rāmja bundziņu spēle
- Vidzemes ieviņu tipa ermoņiku spēle un gatavošana
- Siguldas spieķis
- Vaboles un Līksnas pagastu mirušo ofīcijas lūgšanas izpilde
2018
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pēterburgas ermoņiku spēle
- Caurspēlējamās cītaras spēle
- Gaujas plostnieki
- Knipelēšanas prasme
- Ziemeļvidzemes dubultauduma šatiera segu aušana
- Lībiešu kultūrtelpa
- Upītes kultūrtelpa
- Rucavas kultūrtelpa
2019
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andrupenes un Šķaunes pagastu maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem
- Carnikavas nēģu ķeršana un apstrāde
- Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāls
2020
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ziemeļlatgales maija dziedājumi pie ciemu krustiem
- Mazsalacas rakstainu dubultcimdu darināšana
- Līvānu stikla pūšana
- Dūru cītaras būvēšana un spēle
- Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs
2021
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšana
- Stirnienes tradicionālie psalmu un bēru dziedājumi
- Kāršu spēle zolīte
- Jelgavas puzuru darināšana
- Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci
- Rīgas danču tradīcija
2022
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Siguldas novada jostiņsegu aušana rakstainā audu ripsa tehnikā
- Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšana[4]
- Nīcas kultūrtelpa
- Vidzemes lībiskā kultūrtelpa
2023
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bārtas kultūrtelpa
- Sēņu vākšana un izmantošana
- Ziemeļlatgales celu jostiņu aušanas tradīcija
- Piebalgas kultūrtelpa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Nemateriālais kultūras mantojums | Latvijas Nacionālais kultūras centrs». www.lnkc.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
- ↑ 2,0 2,1 «Nemateriālā kultūras mantojuma likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
- ↑ «NKM saraksts – Nematerialakultura.lv» (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
- ↑ Elvita Ruka. «Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija». Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2022. Skatīts: 2023-12-28.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |