Lācīši (ģints)
| Lācīši (ģints) | |
|---|---|
 Parastā apšubeka | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
 Lācīši (ģints) Vikikrātuvē | |
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām. Sugas ir līdzīgas pēc formas, savstarpēji visredzamāk atšķiras ar cepurītes krāsu: apšubekas un lācīši parasti ir no dzelteniem līdz sarkaniem, bērzubekas - pelēcīgas. Apšubekas un lācīšus var atšķirt arī pēc kokiem, kuru tuvumā tie aug. Latvijā visas šīs ģints sugas lietojamas pārtikā, lai gan purva bērzubeku atzīst par mazvērtīgāku ūdeņainuma dēļ.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, stobriņu sēnes, ar garu, slaidu kātiņu un parasti platu cepurīti.
- Cepurīte: sākumā pusapaļa, izpletusies izliekti apaļa (parasti apšubekām un bērzubekām) vai spilvenveida (parasti lācīšiem). Gluda vai viegli samtaina, krāsa lācīšiem no dzeltenas līdz brūnai un zilganpelēkai, apšubekām no baltas līdz dzeltenbrūnai vai sarkanai, bērzubekām no bāli pelēkas līdz melnai.
- Stobriņi: atveres sākumā baltas, vecumā baravikām kļūst brūnganas, bērzubekām aizņem relatīvi lielu daļu no cepurītes.
- Kātiņš: slaids, garš, parasti ar tumšiem punktiņiem.
- Mīkstums: balts. Bērzubekām, izņemot neīsto bērzubeku, griezumā krāsu nemaina, apšubekām un lācīšiem parasti nomelnē.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lācīšu ģints sēnes veido mikorizu ar lapu un retāk skuju kokiem, visbiežāk ar bērziem, apsēm, priedēm, ozoliem. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.
Latvijā atrodamās lācīšu ģints sēnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
|---|---|
| Apšubekas | |
| Baltā apšubeka | Leccinum percandidum |
| Baltkāta apšubeka | Leccinum albostipitatum |
| Brūnā apšubeka | Leccinum duriusculum |
| Dzeltenbrūnā apšubeka | Leccinum versipella |
| Parastā apšubeka, apšu kundziņš | Leccinum aurantiacum |
| Lācīši | |
| Dzeltenkāta lācītis | Leccinum crocipodium vai Leccinellum crocipodium |
| Ozolu lācītis | Leccinum quercinum |
| Sila lācītis | Leccinum vulpinum |
| Bērzubekas | |
| Melnā bērzubeka | Leccinum melaneum |
| Neīstā bērzubeka | Leccinum pseudoscabrum |
| Parastā bērzubeka | Leccinum scabrum |
| Purva bērzubeka | Leccinum holopus vai Leccinum niveum |
| Raibā bērzubeka | Leccinum variicolor |
| Sarkstošā bērzubeka | Leccinum oxydabile |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Visas Latvijas bekas
- ↑ «Parastā un baltkāta apšubeka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 22. septembrī.