Magelāna mākonis (romāns)
| Magelāna mākonis | |
|---|---|
 Grāmatas latviskā izdevuma vāks | |
| Autors(-i) | Staņislavs Lems |
| Oriģinālais nosaukums | Obłok Magellana |
| Valsts | Polija |
| Valoda | poļu |
| Žanrs(-i) | zinātniskā fantastika |
| Izdevējs | Iskry |
| Izdota | 1955 |
| Izdota latviski | 1960 |
| Tips | grāmata |
"Magelāna mākonis" (poļu: Obłok Magellana) ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns. 1954. gadā tā fragmenti tika publicēti iknedēļas žurnālā Przekrój, nākamajā gadā romānu laida klajā izdevniecība Iskri. 1963. gadā pēc šī romāna motīviem Čehoslovākijā tika uzņemta filma "Ikarie XB 1".[1][2]
Latviešu valodā grāmata izdota 1960. gadā sērijā "Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika", tulkojusi N. Krilova.[3]
Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Romāna darbība norisinās XXXII gadsimtā. Uz Zemes īstenoti komunisma ideāli, kā rezultātā no aizspriedumiem brīvā sabiedrība piedzīvo zinātnes, tehnoloģiju un kultūras progresu. Izmaiņas skārušas pat Zemes klimatu: galvenais varonis dzimis Grenlandē "netālu no polārā loka, tai salas daļā, kur tropisko klimatu nomaina mērenais, un palmu birzis dod vietu staltu lapkoku mežiem".
Tomēr kosmosa izpēte līdz šim notikusi tikai Saules sistēmas robežās, jo zinātniekiem nav izdevies pārvarēt grūtības, kas saistītas ar starpzvaigžņu lidojumiem nepieciešamā ātruma sasniegšanu, lai tos veiktu pietiekami īsā laikā. Taču, parādoties jaunām tehnoloģijām, kļūst iespējams lidojums un atgriešanās bez paaudžu nomaiņas kosmosa plašumus mērošajā kuģī. Sākas sagatavošanās pirmajai starpzvaigžņu ekspedīcijai — uz Centaura Alfu. Romāna galvenais varonis jau no bērnības sapņo par piedalīšanos kosmiskajos lidojumos. Viņš mērķtiecīgi apgūst kibernētiku, astronautiku, iegūst mediķa diplomu, kā arī gūst uzvaru olimpiskajās spēlēs. Rezultātā viņš tiek iekļauts kosmosa kuģa "Gea" 227 cilvēku lielajā apkalpē.
Starpzvaigžņu kuģis ar nosaukumu "Gea" (no grieķu: Γαία — Zeme) tālajā ceļā dodas 3114. gadā. Ceļotāji piedzīvo dažādas grūtības, tai skaitā arī kuģa ekipāžas vispārēju depresiju. Speciālisti meklē ceļu, kā izkļūt no sarežģītām situācijām, mēģinot padarīt cilvēku dzīvi daudzveidīgāku.
Pēc gandrīz astoņus gadus ilguša lidojuma "Gea" Centaura Proksimas tuvumā nejauši atklāj kaujas nolūkiem paredzētu kosmosa staciju no tālas pagātnes. Šī stacija piederējusi ASV un to NATO sabiedrotajiem, atradusies Zemes orbītā divu politisko bloku nesaskaņu laikos (domātas Varšavas līguma valstis un NATO), tajā atrodas joprojām aktīvi bioloģiskie ieroči un kodolgalviņas, tā kādreiz nejauši pametusi Zemes orbītu un gandrīz tūkstoš gadu laikā sasniegusi Centaura Proksimu. "Geas" ekipāža staciju uzspridzina, lai iznīcinātu tajā atklātos ieročus.
"Gea" uztver signālu, kas nāk no vienas ap Centaura Alfu riņķojošām planētām. Kuģis dodas šīs planētas virzienā un mēģina nodibināt sakarus ar tās iedzīvotājiem. Taču atbildes nav, un mēģinot nosēsties uz planētas ar desanta raķetēm, tām negaidot tiek uzbrukts, kā rezultātā iet bojā 10 astronauti. Tomēr "Gea" neatbild ar prettriecienu, un kuģis attālinās no planētas. Ekipāžas ārkārtas sanāksmē tiek izteikts pieņēmums, ka planētas iedzīvotāji noturējuši mierīgu izturēšanos par agresiju un kaujas stacijas iznīcināšanu par uzbrukuma aktu. Tiek nolemts turpināt mēģinājumus nodibināt kontaktus. Romāna galvenajam varonim un viņa biedram uz kāda tuvumā esoša asteroīda jāizbūvē kosmiskā bāze. Meteorītu lietus rezultātā tiek sabojātas antenas, zūd sakari ar "Geu". Mēģinot novērst bojājumu, viņa biedrs gūst nāvējošu radiācijas devu. Sakaru nav, un mirstošajam tiek samelots, ka kuģa apkalpei izdevies nodibināt kontaktu ar planētu, un to apdzīvo augsti attīstīta un draudzīgi noskaņota civilizācija. Kad sakarus ar kuģi izdodas atjaunot, no "Geas" tiek saņemts paziņojums, ka kontakts ar Centaura Alfas civilizāciju nodibināts. Astronauts steidzas paziņot biedram, ka viņš nav melojis, taču tas jau ir miris.
Ekranizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1963. gadā pēc romāna "Magelāna mākonis" motīviem Čehoslovākijā tika uzņemta filma "Ikarie XB 1", kuras režisors bija Jindržihs Polaks.[4]
Autora attieksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1954. gadā žurnālā Przekrój vienlaikus ar romāna "Magelāna mākonis" fragmentiem tika publicēts Lema mikrostāsts-autoparodija "Obok megalomana".[5] Pēc tam Lems savu agrīno romānu novērtēja ļoti kritiski: "Es uzskatu, ka "Magelāna mākonis" ir diezgan vājš darbs, it īpaši valodas ziņā... Tad mani stipri ietekmēja Rilke, kaut arī mans stils bija tikai šī dzejnieka stila attāls radinieks. Un ja šis stils vēl tiek pielietots pārsaldinātam sižetam, iegūstam sociālistiskā reālisma laiku esenci".[6] Vienas no sekām šai attieksmei bija aizliegums darbu tulkot citās valodās. Jo īpaši Lems aizliedza romānu tulkot japāņu valodā: "Japāna nepazina komunistisko režīmu, un, ja mans romāns pievērsīs komunismam kaut vienu vienīgu japāni, man lemts degt elles ugunīs".[7]
Cenzūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad romāns tika publicēts pirmoreiz, dažas tā daļas komunistiskā vara pakļāva cenzūrai. Pilna romāna versija tika publicēta Polijā 90. gados.
Tā kā romāna sarakstīšanas laikā kibernētika bija aizliegta "buržuāziskā pseidozinātne", Lems izgudroja terminu "mehāneiristika" (mechanheuristics).[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Sim, Krystal. «Ikarie XB-1 DVD review». SciFi Now, 2013. gada 16. septembris. Skatīts: 2013. gada 23. novembris.
- ↑ O'Neill, Phelim. «This week's new DVD & Blu-ray Ikarie XB-1». The Guardian, 2013. gada 31. augusts. Skatīts: 2013. gada 23. novembris.
- ↑ Magelāna mākonis. S.Lems[novecojusi saite]
- ↑ IMDb profils (angliski)
- ↑ «Около мегаломана» в «Лаборатории фантастики»
- ↑ «Obłok Magellana на официальном сайте писателя» (poļu). Skatīts: 2012-06-25.
- ↑ Станислав Лем. Интервью «Общей газете». — 20.01.2000.
- ↑ Владимир Борисов, "Голос жителя Земли", Новое литературное обозрение (М.). – 2006. – № 82. – С. 315-325. (online) (krieviski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Obłok Magellana at Library of Congress (angliski)
- Informacje na oficjalnej stronie autora (poliski)