Maskavas iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Maskavas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Maskavas iela
Maskavas iela
Maskavas iela Ķengaragā
Ielas novietojums Rīgā
Riga Maskavas iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Apkaime Maskavas forštate, Ķengarags, Rumbula, Dārziņi
Garums 16 048 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Lielā Jaunkrievu iela
Latgales iela
Joslu skaits 2-6
Segums asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Autobuss 15. 18. 31. 49 60
Tramvajs 3. 7. 9.
Maskavas iela Vikikrātuvē

Maskavas iela ir viena no Rīgas garākajām ielām un atrodas Daugavas labajā krastā. Tā atrodas Maskavas forštates, Ķengaraga, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 16 048 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. Maskavas ielas sākas no 13. Janvāra ielas un vijās cauri pilsētas DA rajoniem līdz pat Rīgas pilsētas robežai, aiz kuras tā turpinās kā RīgasDaugavpils šoseja A6.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņavārtu lokalizācija (Johannispforte) uz tagadējās Maskavas ielas 1763.-1789. gadā.

Maskavas iela ir senā RīgasDaugavpilsPolockas tirdzniecības un pasta ceļa daļa pilsētas robežās, ko dēvēja par "Polockas ceļu". Tas katru gadu pavasaros applūda, tādēļ radās nepieciešamība pēc dambja izbūves gar Daugavu. Pēc Rīgas nocietinājumu paplašināšanas Zviedru Vidzemes laikā ap 1626. gadu priekšpilsētas palisādē Lielās Riepnieku ielas (tagadējās Dzirnavu ielas) stūrī uzcēla Jāņa vārtus, bet 1650. gadā līdz tiem uzbūvēja Jāņa dambi (Johannis-Damm), pa kura augšu veda pasta ceļš. Pēc Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai Baltijas ģenerālgubernators Džordžs Brauns 1766. gadā izde­va noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pil­sētā, sakarā ar tiem ebrejiem bija atļauts 6 nedē­ļas tirdzniecības nolūkā dzīvot apmetnē aiz pilsētas Jāņavārtiem, kur atļāva ierīkot arī pirmo ebreju lūgšanu namu. Līdz ar priekšpilsētas paplašināšanu Jāņavārtus 1789. gadā pārcēla apmēram uz tagadējo Maskavas un Pirts ielu stūri, kur vēlāk atradās pilsētas dezinfekcijas iestāde.

No 1810. gada pārsvarā jauno krievu ienācēju apdzīvoto priekšpilsētas ielu, kas sākās aiz Lielās Riepnieku ielas (Grosse Reeperstrasse), sāka saukt par Lielo Jaunkrievu ielu (vācu: Grosse Neureussische Strasse). Pēc priekšpilsētu nodedzināšanas 1812. gada kara laikā, rajonā starp Lielo Riepnieku ielu un pilsētas Esplanādi ielu tīkls tika pārveidots un Lielā Jaunkrievu iela tika pagarināta, tai pievienojot Jāņa dambi un Lastādija ielu (Lastadienstrasse). 1827. gadā Lielā Jaunkrievu iela sniedzās līdz vietai, kur no Lielās Jaunkrievu ielas pa kreisi atzarojās Lubānas ceļš, bet pa labi Maskavas ceļš. Tur Krievijas ķeizara Aleksandra I valdīšanas laikā bija uzbūvēti jauni Jāņa vārti, kas par godu ķeizara sievai tika dēvēti arī par Elizabetes vārtiem (Elisabethpforte).

1859. gadā šī Maskavas forštates iela tika pārdēvēta par Maskavas ielu (vācu: Moskauer Strasse) un 1861. gadā pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas (18571863) tā tika pagarināta līdz Kārļa baseinam, blakus Rīgas Centrāltirgum. 1867. gadā iela tika pagarināta līdz Ķeizara (tagad Dzērvju iela) ielai.

Pirmā pasaules kara laikā ielu 1914. gadā pagarināja līdz Kišiņevas (tagad Ķengaraga iela) ielai, 1917. gadā līdz Prūšu krogam (apmēram līdz Glūdas ielai). 1938. gadā Maskavas iela tika pārdēvēta par Latgales ielu un 1939. gadā pagarināta līdz Šķirotavas dzelzceļa stacijai (Rasas ielai). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika atjaunots Maskavas ielas nosaukums.[1]

Ielas apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas ielu veido gan mazstāvu apbūve Maskavas forštates apkaimē, gan daudzstāvu apbūve, kā arī daudzstāvu dzīvojamais masīvs Ķengaragā.[1]


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Enciklopēdija "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988. gads, 448. lpp.