Mustafa Kemals Ataturks
| Mustafa Kemals Ataturks Mustafa Kemal Atatürk | |
|---|---|
 Ataturks 1930. gados | |
| 1. Turcijas prezidents | |
|
Amatā 1923. gada 29. oktobris — 1938. gada 10. novembris | |
| Priekštecis | pirmais prezidents; pirms viņa valdīja Osmaņu impērijas sultāns Mehmeds VI |
| Pēctecis | Ismets Inēnī |
| 1. Turcijas premjers | |
|
Amatā 1920. gada 3. maijs — 1921. gada 24. janvāris | |
| Pēctecis | Fevzi Čakmaks |
| 1. Turcijas parlamenta priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1920 — 1923 | |
| Pēctecis | Ali Fethi Okjars |
| 1. Republikāņu tautas partijas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1921 — 1938 | |
| Pēctecis | Ali Fethi Okjars |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1881. gada 19. maijā Saloniki, .svg){kind=small} Osmaņu impērija(tagad Tesaloniki, Grieķija) |
| Miršanas dati |
1938. gada 10. novembrī (57 gadu vecumā) Dolmabahčes pils, Stambula,  Turcija |
| Politiskā partija | Republikāņu tautas partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Lātife Ušakligila |
| Paraksts |
 |
Mustafa Kemals Ataturks (turku: Mustafa Kemal Atatürk, izrunā: /mustafa kemal ataty:rk/), līdz 1934. gadam Gazi Mustafa Kemals Pašā, (dzimis 1881. gada 19. maijā, miris 1938. gada 10. novembrī) bija turku politiķis un karavadonis, mūsdienu Turcijas izveidotājs un pirmais prezidents.[1] Papildu vārds Ataturks ("turku tēvs") ir goda nosaukums, kas dots par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā.[2]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, tajā laikā koktirgotāja, ģimenē.[3] Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomira.[4] No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā Selanikā, bet vēlāk Monastirā (mūsdienu Bitolā).[5] 1905. gadā kā leitnants tika nosūtīts uz Damasku.[6]
Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris Galipoli kaujā.[7]
Pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts 1920. gada Sevras līgums, kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija nekā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un Turcijas neatkarības kara un Turku—grieķu kara rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās.[8] Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš pierādīja sevi gan kā prasmīgs militārais stratēģis, gan politiskais līderis.[9]
Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas Ataturka reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stingri sekulāra[10] republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura bija galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankaru, tika ieviests latīņu alfabēts, starptautiskās mērvienības, laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra.[11] Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana.[12] Sievietēm tika piešķirtas vienādas tiesības ar vīriešiem.[13]
Apglabāts Ankarā speciāli celtā mauzolejā.[14] Viņa vārdā nosaukta Kirklareli Ataturka pamatskola. Pēc Ataturka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka personības kults. Tomēr Turcijā ir aprindas (islāmisti, kurdi), kas pret Ataturka idejām noskaņotas naidīgi.[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Books, Market House Books Market House (2003), Books, Market House, red., Atatürk, Kemal, Oxford University Press, doi:10.1093/acref/9780192800916.001.0001, ISBN 9780192800916. Atjaunināts: 9 June 2019
- ↑ Enis Dinç. Atatürk on Screen: Documentary Film and the Making of a Leader, 2020. 180. lpp.
- ↑ Salonique, 1830 - 1912: une ville ottomane à l'âge des réformes. The Ottoman Empire and its heritage. Leiden New York Köln : Brill. 1997. ISBN 978-90-04-10798-4.
- ↑ Bernd Rill: Kemal Atatürk. Rowohlt, Reinbek 1985
- ↑ Falih Rıfkı Atay, Çankaya: Atatürk'ün doğumundan ölümüne kadar, İstanbul: Betaş, 1984, p. 29. Veidne:In lang
- ↑ T. C. Genelkurmay Harp Tarihi Başkanlığı Yayınları, Türk İstiklâl Harbine Katılan Tümen ve Daha Üst Kademelerdeki Komutanların Biyografileri, Ankara: Genkurmay Başkanlığı Basımevi, 1972, p. 1. Veidne:In lang
- ↑ Lengyel, They called him Atatürk, 68
- ↑ Documents on British Foreign Policy, vol. vii, p. 303.
- ↑ «Turkey – Declaration of the Turkish republic | history – geography». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2017. gada 21. novembris.
- ↑ Daisy Hilse Dwyer, (1990), "Law and Islam in the Middle East", page 77, ISBN 978-0-89789-151-6
- ↑ «ATATURK: Creator of Modern Turkey». www.columbia.edu. Skatīts: 2017. gada 22. novembris.
- ↑ İğdemir, Atatürk, 165–170
- ↑ Tüfekçi, Universality of Atatürk's philosophy
- ↑ "The Burial of Ataturk" (en-US). Time (Time Magazine). 23 November 1953. ISSN 0040-781X.
- ↑ Yael Navaro-Yashin. Faces of the State: Secularism and Public Life in Turkey. Princeton University Press, 2002. 196–99. lpp. ISBN 978-0-691-08845-7.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mustafa Kemals Ataturks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||
|