1925. gadā Bikavas pagastu pārdēvēja par Gaigalavas pagastu. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagasta platība bija 126,35 km² un tajā dzīvoja 3683 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaigalavas, Garanču, Nagļu un Stružānuciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaigalavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Gaigalavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Stružānu ciemu, 1962. gadā — Garanču ciemakolhoza «Gaigalava» teritoriju, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Stružānu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaigalavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā
2024. gada 7. septembrī Gaigalavas pagastā no Baltkrievijas teritorijas ielidoja un pēcāk nokrita Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts.[8]
Joņs Seiļs (1832. gada marts, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža - 1928. gada 18. aprīlis, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža, apbedīts Bikovas kapos), arī Dzīsmu Joņs latgaliešu dziesminieks, rokraksta literatūras pārstāvis[9];
Antons Juhņevičs (1905. gada 8. oktobris Gaigalavas pagasts - 1947. gada 14. februāris, Rīga, nošauts), katoļu priesteris, nacionālo partizānu vadītājs, PSRS okupācijas represiju upuris;
Vladislavs Litaunieks (1909. gada 28. augusts - 1941. gada 24. jūnijs, Daugavpils, nošauts), katoļu priesteris, PSRS okupācijas represiju upuris;
Gaigalavas pagasta centrs atrodas Gaigalavā. Gaigalavas pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 2 vidējciemi, 7 mazciemi un 32 skrajciemi. Lielākie no tiem ir Gaigalava - 210 iedzīvotāji, Strūžāni - 86, Bikava - 77, Dziļāri - 55, Kraukļi - 33, Strūžānu Jaunsaimnieki -31.