Narva
- Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Narva (upe).
| Narva | |||
|---|---|---|---|
| Narva | |||
 Skats uz Narvas cietoksni | |||
| |||
  Narva | |||
| Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°EKoordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E | |||
| Valsts |
 Igaunija | ||
| Apriņķis |
 Austrumviru apriņķis | ||
| Pirmoreiz minēta | 1172 | ||
| Pilsētas tiesības | 1345 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 68,72 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 53 360 | ||
| • blīvums | 849,5/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Narva Vikikrātuvē | |||
Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.[nepieciešama atsauce] Narvas upes pretējā krastā atrodas Krievijas Ivangorodas pilsēta un Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas nocietinājumu arhitektūras īpatnības.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmoreiz rakstos apmetne pie Narvas upes (krievu: Ругодив) pieminēta Novgorodas hronikā 1171. gada notikumu aprakstā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Viruzeme nokļuva dāņu varā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Dāņu Igaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Narvas fogteju. Livonijas—Maskavijas karu laikā 1492. gadā Maskavijas lielkņazs Ivans III lika iepretīm Narvas cietoksnim uzcelt krievu cietoksni, ko nodēvāja viņa vārdā par Ivangorodu. Livonijas kara laikā 1558. gadā Narvu iekaroja Krievijas cariste, bet 1581. gadā to ieņēma Zviedrijas armija Pontusa Delagardija vadībā, padarot to par Ingermanlandes hercogistes galvaspilsētu. Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi Narvu ieņēma un iekļāva jaundibinātajā Ingrijas, vēlāk Pēterburgas guberņā. Pēc Krenholmas manufaktūras uzcelšanas 19. gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru.
Igaunijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada 28. novembrī Narvai uzbruka Sarkanā armija un 29. novembrī pilsētā pasludināja Igaunijas darba komūnas izveidi. 1919. gada februārī Igaunijas armija atbrīvoja pilsētu. Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 2. februāra līdz 25. jūlijam pilsētas apkārtnē notika kaujas pie Narvas, sauktas arī par Eiropas SS leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem šeit pret Sarkano armiju cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1944. gada 24. novembrī KPFSR piesavinājās Ivangorodu, kuru pilnīgi anektēja 1945. gada janvārī, bet pilsētas tiesības piešķīra tikai 1954. gadā.
1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu.
-
Narvas plāns 1700. gadā -
Skats uz Narvas cietoksni un pilsētu ap 1750. gadu -
Narva 1812. gadā (Zenfa glezna) -
Narvas plāns 1929. gadā. Upes labajā pusē esošo pilsētas daļu 1944. gadā pievienoja Krievijas PFSR
Apskates vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krenholmas manufaktūra (Kreenholmi Manufaktuur)
- Narvas Aleksandra katedrāle (Narva Aleksandri Suurkirik)
- Narvas elektrostacijas (Narva Elektrijaamad)
- Narvas muzeja mākslas galerija (Narva Kunstigalerii)
- Narvas muzejs (Narva Muuseum)
- Narvas pareizticīgo katedrāle (Narva Issanda Ülestõusmise peakirik)
- Narvas pils (Narva Hermanni linnus)
- Narvas rātsnams (Narva raekoda)
- Tartu Universitātes Narvas koledža (Tartu Ülikooli Narva Kolledž)
- Viktorijas bastions (Victoria bastion)
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Hermaņa pils un Ivangorodas pils -
Zviedru lauvas skulptūra naktī -
Tilts pār Narvu -
Narvas rātsnams un koledža (pa kreisi) -
Narvas Aleksandra katedrāle -
Narvas upe pie Krēnholmas manufaktūras -
Piemineklis 1700. gada Narvas kaujā kritušajiem -
Narvas muzeja mākslas galerija -
Narvas rātsnams
-
Viktorijas bastiona kazemāti -
Narvas pareizticīgo katedrāle -
Igaunijas elektrostacija -
Tartu Universitātes Narvas Koledža -
Laukums -
Sarkanās armijas piemineklis
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Narvā dzimuši:
- Valērijs Karpins (Валерий Георгиевич Карпин) (1969) — futbolists;
- Pauls Keress (Paul Keres) (1916—1975) — šahists;
- Leo Komarovs (Leo Komarov) (1987) — hokejists;
- Nikolajs Stepulovs (Nikolai Stepulov) (1913—1968) — bokseris;
- Aleksejs Šahmatovs (Алексей Александрович Шахматов) (1864—1920) — filologs;
- Pauls Šmits (Paul Felix Schmidt) (1916—1984) — šahists.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Narva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Skats uz Narvu (WebCam), balticlivecam.com
- Narvas muzejs
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
|
- ↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 1 septembris 2024.