Pāriet uz saturu

Autoceļš P29

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no P29)
Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga
Ceļš pie Drustiem
Ceļš pie Drustiem
Ceļš pie Drustiem
Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga
Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga
Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga
Garums31,8 km
    ārpus pilsētas31,8 km
    pilsētā0 km
Segumsasfalts, divkārtu segums, grants
ReģionsVidzeme
Maršruts
Krustojums A2 E77
Apdzīvota vieta Drusti
Apdzīvota vieta Gatarta
Upe, kanāls Gauja
Krustojums Apdzīvota vieta Jaunpiebalga P33

P29 autoceļš Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A2 netālu no Raunas caur Drustiem ar Jaunpiebalgu.[1] Autoceļa garums ir 31,8 km, no tiem 17,5 km ir klāti ar melno segumu — asfaltbetonu vai divkārtu segumu — posmā no A2 līdz Drustu ciema beigām, atlikušais posms līdz Jaunpiebalgai ir ar grants segumu. Autoceļš šķērso Cēsu un Smiltenes novadus.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[2]

  • visā autoceļa garumā (0,0.—31,8. km): 343 transportlīdzekļi, 8% kravas transports.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa koridora vēsture Drustu apkārtnē izsekojama vismaz līdz starpkaru periodam. 1939. gada ceļu būvdarbu pārskatā norādīts, ka Drustu ciemā uz SmiltenesPiebalgas ceļa 0,511 km garā posmā izbūvēja šosejas segu, savukārt uz Raunas—Drustu I šķiras ceļa 0,430 km posmā ierīkoja vieglo laukakmeņu šķembu segu. Pēc šo darbu pabeigšanas Drustu centrs bija ieguvis pastāvīgu ceļa segumu.[3]

2002. gadā Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā iekļauta P29 posma Drustos (15,94. — 17,50. km) pārbūve un asfaltēšana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 45 tūkstoši lati.[4][5]

2017. gada pavasara šķīdoņa laikā P29 grants seguma stāvoklis bija ļoti slikts. Īpaši problemātisks bija ceļa 25. kilometrs posmā starp Drustiem un Jaunpiebalgu. Šajā posmā iepriekš bija iestidzis maršruta autobuss, pēc kā vietējie iedzīvotāji autoceļa segumā demonstratīvi iestādīja kartupeļus.[6][7][8]

2021. gadā atjaunots 16 km garš autoceļa posms no Vidzemes šosejas līdz Drustiem (0,05. — 15,911. km). Būvdarbu ietvaros iepriekšējā grants seguma vietā izbūvēts nesaistīts minerālmateriāla segums un veikta divkārtu virsmas apstrāde. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro.[9][10] Bedres jaunajā segumā sāka veidoties jau sekojošā gada ziemā. Līdz 2024. gada nogalei, būvdarbu garantijas ietvaros, būvuzņēmējs veica avārijas bedru remontus un veica citus pārējo defektu novēršanas risinājumus. Kā bojājumu veicinošos faktorus minēja ceļa pārmitrināšanās, satiksmes intensitātes pieaugums un smagās mežistrādes tehnikas kustība.[9]

2025. gada vasarā posmā no Vidzemes šosejas līdz Drustiem (0,04. — 15,96. km) veikta atkārtota seguma atjaunošana. Būvdarbu ietvaros remontētas bedres, un visā autoceļa posmā uzklāta vēl viena virsmas apstrādes kārta, kā arī uzstādīti signālstabiņi un atjaunots horizontālais marķējums. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 452,9 tūkstoši eiro (ar PVN).[11]

Vēja parka būvniecības ietekme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa grants posmu izmanto vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" būvniecības transports. 2025. gada novembrī ceļa posmā no Drustiem līdz Jaunpiebalgai (17,56. — 31,82. km) noteikts 10 tonnu masas ierobežojums, jo mitros laikapstākļos grants ceļš nespēja izturēt intensīvo smagās tehnikas kustību un tā tehniskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Līdz tam ceļu bija apsekojuši Latvijas Valsts ceļu, pašvaldības, vēja parka attīstītāja un būvnieku pārstāvji. Veikta grāvju tīrīšana, ceļa malu uzslāņojumu noņemšana un grants posmu papildināšana ar šķembām.[12]

Krustojošie ceļi

[labot | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]