Pjērs Lavals

Vikipēdijas lapa
Pjērs Lavals
Pierre Laval
Francijas premjerministrs
Amatā
1931. gada 27. janvāris — 1932. gada 20. februāris
Prezidents Gastons Dumergs
Pols Dumērs
Priekštecis Teodors Stegs
Pēctecis Andrē Tardjē
Amatā
1935. gada 7. jūnijs — 1936. gada 24. janvāris
Prezidents Albērs Lebrēns
Priekštecis Ferdinands Buisons
Pēctecis Albērs Saro
(formāli kā vicepremjers)
Amatā
1940. gada 11. jūlijs — 1940. gada 13. decembris
Priekštecis Filips Petēns
Pēctecis Pjērs Etjēns Flandēns
Francijas premjerministrs
Amatā
1942. gada 18. aprīlis — 1944. gada 20. augusts
Priekštecis Fransuā Darlāns
Pēctecis Šarls de Golls

Dzimšanas dati 1883. gada 28. jūnijā
Šateldona (Châteldon), Pijdedoma, Karogs: Francija Francija
Miršanas dati 1945. gada 15. oktobrī (62 gadu vecumā)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Profesija jurists, politiķis

Pjērs Lavals (franču: Pierre Laval; dzimis 1883. gada 28. jūnijā, miris 1945. gada 15. oktobrī) bija franču politiķis, karjeras sākumā sociālists, vēlāk labējais un nacistiskās Vācijas atbalstītājs. Starpkaru periodā divreiz bijis Francijas Trešās republikas premjerministrs (1931-1932, 1935-1936). Otrā pasaules kara laikā, kad pēc Francijas iekarošanas izveidojās Višī Francijas režīms, divreiz bija valsts premjerministrs (1940, 1942-1944). Pēc kara beigām tiesāts par valsts nodevību un sodīts ar nāvi.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1903. gada darbojās politikā, iestājoties sociālistos. Pēc izglītības — jurists. Līdz Pirmajam pasaules karam darbojās kā jurists, aizstāvot strādniekus un arodbiedrības. 1914. gadā kļuva parlamenta deputātu. Kara laikā Lavals ieņēma pacifistisku pozīciju. 1920. gada decembrī franču sociālisti sašķēlās divās partijās — sociālistos (Section Française de l'Internationale Ouvrière) un komunistos (Section française de l'Internationale communiste). Lavals neiestājās nevienā, veidojot neatkarīgu politisku karjeru.

1923. gadā kļuva par Oberviljes mēru, saglabādams amatu līdz mūža galam. 1925. gada aprīlī kļuva par sabiedrisko darbu ministru valdībā. Līdz 1936. gadam, kad varu ieguva Tautas fronte, vairākkārtīgi bija valdības ministrs un divreiz premjers. Paralēli kļuva par ietekmīgu uzņēmēju masu mediju sfērā.

Pēc Francijas un Vācijas pamiera noslēgšanas 1940. gada jūnijā, Filips Petēns uzaicināja Lavalu par Višī Francijas ārlietu ministru. No 1942. līdz 1944. gadam — Višī Francijas premjerministrs. Pēc kara centās bēgt uz Spāniju, tomēr tika izdots amerikāņiem, kas nodeva Lavalu franču varas iestādēm, kas Lavalu tiesāja un sodīja ar nāvi nošaujot.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]