Pestuma

Pestuma
Paestum
Hēras templis Pestumā.
Pestuma
Atrašanās vieta	Itālija
Reģions	Salerno
Koordinātas	40°25′20″N 15°0′19″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Dibināšana	ap 600. gadu pr.Kr.
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Pestuma (latīņu: Paestum), sākotnēji Poseidonija (sengrieķu: Ποσειδωνία, lat. Posidonia) ir sibariešu (no Sibarīdas) kolonija, kas ap 625—600. gadiem pr.Kr. tika dibināta Lukānijas apgabala rietumu daļā (35 km uz dienvidaustrumiem no mūsdienu Salerno).

Poseidonijas ziedu laiki bija ap 540. gadiem pr.Kr. un turpinājās vairākas desmitgades. Ap 400. gadu pr.Kr. Poseidoniju iekaroja lukāni, kā rezultātā notika grieķu un vietējo (protoitālisko) kultūras tradīciju sajaukšanās. 274. gadā pr.Kr. pilsētu kolonizēja romieši, kuri to pārsauca par Pestumu. 9. gadsimta sākumā pilsētu izpostīja saracēņi, bet 11. gadsimtā — normāņi. Pestumas izpostīšanu stimulēja pārpurvotā teritorija; šeit palikušie iedzīvotaji, baidoties no malārijas, pārcēlās uz blakus esošo augstieni un tur dibināja pilsētu Kapačo.

Mūsdienu Pestumā ir labi saglabājušies trīs 6. gadsimta pr.Kr. pirmās puses doriskie tempļi. Viens no tiem ir veltīts Atēnai (nevis Cerērai, kā pirms tam uzskatīja). Abi pārējie tika celti Hērai un saucās Hēras-I (t.s. bazilika) un Hēras-II (nevis Neptūna vai Apollona, uzskatīja pirms tam).

Kompleksa centrālajā daļā atrodas romiešu forums, kas, domājams, tika uzcelts iepriekšējās grieķu agoras vietā. Foruma ziemeļu daļā atrodas neliels romiešu templis, datēts ar 200 gadu pr.Kr. Tas tika veltīts Kapitolija triādei, Junonai, Jupiteram un Minervai. Pilsētas mūri ir līdz sešiem metriem biezumā un pieci kilometri perimetrā. Nedaudzas atliekas ir saglabājušās no romiešu amfiteātra. Visas šīs atliekas ir ieskaitītas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

1968. gadā Pestumā tika atrastas kapenes (t.s. it. tomba del tuffatore jeb "Nirēja kapenes") ar ideāli saglabājušām freskām (ap 470. g. pr.Kr.). Tas ir vienīgais zināmais līdz mūsdienām saglabājies grieķu klasiskā perioda fresku glezniecības ansamblis. Pieci gleznojumi kopā ar citiem antīkiem atradumiem pašlaik atrodas Pestumas arheoloģiskajā muzejā.

Apbūve

Pilsētas dominantes, kas padara šo vietu atpazīstamu, ir trīs lieli tempļi, veidoti grieķu doriskā ordera arhaiskā stilā, un ir datējami ar apmēram 550—450. gadiem pr.Kr. Visi tie ir raksturīgi tam periodam, ar masīvām kolonnām ar spilgti izteiktu entāzi (kolonnu paplašināšanos virzienā no augšas uz leju) un platiem kapiteļiem, kas atgādina otrādi apgrieztas sēņu cepurītes. Virs kolonnām tikai otrais Hēras templis ir saglabājis lielāko sava antablementa daļu, bet diviem pārējiem ir saglabājies tikai arhitrāvs.

Tempļi bija veltīti Hērai un Atēnai (romiešiem Junonai un Minervai), kaut arī senāk tie tika identificēti savādāk, saskaņā ar 18. gadsimta argumentāciju. Divi Hēras tempļi atrodas viens otram blakus, bet Atēnas templis atrodas pilsētas centra otrā pusē. Pilsētā bija arī citi tempļi gan grieķu, gan romiešu, kas ir saglabājušies daudz sliktāk.

Pestuma atrodas tālu no kvalitatīva marmora atradnēm. Tāpēc nav brīnums, ka trijiem galvenajiem tempļiem ir maz akmens reljefu, iespējams to vietā bija apgleznojumi, kas nav saglabājušies. Izkrāsota keramika bija paredzēta dažām konstrukcijas detaļām. Saglabājušies lieli keramikas fragmenti ir izstādīti muzejā.

Visa lielā Pestumas pilsēta aizņēma 120 ha lielu platību. Izrakti ir tikai 25 hektāri, kuros atrodas trīs galvenie tempļi un citas svarīgas celtnes. Pārējie 95 hektāri atrodas uz privātās zemes un nav izpētīti.

Seno pilsētu agrāk apjoza aizsargmūris, kas lielā mērā ir saglabājies. Sienas 4,75 km garumā veido daudzstūra perimetru, un parasti ir 15 m augstas un 5—7 m biezas. Orientētas pa debespusēm aizsargmūrī bija 4 galvenie pilsētas vārti: Porta Sirena (austrumos, virzienā uz pauguriem), Porta Giustizia (dienvidos, virzienā uz mūsdienu Pestumas ciematu), Porta Marina (rietumos, virzienā uz jūru) un Porta Aurea (ziemeļos, kuri vēlāk tika iznīcināti). Gar mūri atradās 24 kvadrātveida vai apaļi sargtorņi. Šie torņi varētu būt arī 28, taču daži no tiem kopā ar ziemeļu vārtiem tika iznīcināti, kad 18. gadsimtā šeit būvēja ceļu, kas pārdalīja seno pilsētu divās daļās.

Pilsētas centrālā daļa ir brīva no mūsdienu apbūves un un vienmēr tāda ir bijusi jau no viduslaikiem. Kaut arī no šejienes ir savākts daudz celtniecības akmeņu, lielu daļu no apbūves joprojām var identificēt pēc celtņu pamatiem vai arī sienu apakšējām daļām, bet galvenie ceļi paliek noasfaltēti. Ne pārāk liels piemineklis varonim vai nezināma vietējā varoņa svētnīcai ir saglabājies un atrodas muzejā. Aiz pilsētas mūriem ir atraktas daudzas kapenes.

Trīs grieķu tempļi

Pirmais Hēras templis, kuru grieķu kolonisti uzcēla ap 550. gadu pr.Kr., skaitās senākais saglabājies templis Pestumā un atrodas pilsētas dienvidu daļā. 18. gadsimta arheologi nosauca to par "Baziliku", jo daži kļūdaini to uzskatīja par romiešu celtni (Sākotnēji romiešu bazilikas būtībā bija laicīgas celtnes, līdz agrīnie kristieši baziliku formu sāka izmantot sakrālām celtnēm).

Uzraksti un keramiskās statuetes norāda uz to, ka dieviete, kuru šeit pielūdza, bija Hēra. Vēlāk tempļa priekšpusē, tipveida grieķu altāra laukumā zem klajas debess tika atrasts altāris. Ticīgie varēja apmeklēt ceremonijas un ziedot dievietei, neieejot pašā templī.

Kolonnām ir izteikta entāze jeb izliekums visā garumā, kas norāda uz celtnes senumu. Uz dažiem kapiteļiem joprojām ir redzamas sākotnējās krāsas pēdas. Templis ir platāks, nekā vairums grieķu tempļu, iespējams, tāpēc, ka cellas iekšpusē ir divas durvis un septiņu kolonnu rinda, kas ir neparasta īpatnība. Tas varētu norādīt uz dubulto tempļa veltījumu. Nepāra kolonnu skaits (deviņas), gar īsajām malām arī ir ļoti netipiski. Gar garajām malām ir 18 kolonnas. Tāds skaits bija nepieciešams divu durvju dēļ, lai nevienām durvīm netiktu aizsegts skats ar kolonnu.

Otrais Hēras templis tika uzcelts ap 460—450 gadiem pr.Kr. uz ziemeļiem no pirmā Hēras tempļa. Agrāk kļūdaini uzskatīja, ka tas bija veltīts Poseidonam. Parasto 20 gropju vietā šī tempļa kolonnām ir 24 gropes. Hēras II templim kolonnas ir resnākas un mazāks intervāls starp kolonnām. Templi izmantoja arī Zeva pielūgšana, kā arī vēl viena dieva pielūgšanai, kurš pagaidām vēl nav identificēts. Austrumu pusē ir redzamas divu altāru paliekas (viens lielāks, otrs mazāks). Mazākais altāris ir romiešu laika piebūve, kad iela, kas veda uz forumu, tika uzbūvēta pāri lielajam altārim. Tāpat ir iespējams, ka sākotnēji templis bija veltīts gan Hērai, gan Poseidonam. Tiek uzskatīts, ka dažas votīvās statuetes, atrastas pie altāra, demonstrē šādu identifikāciju.

Pilsētas augstākajā punktā, atstatus no Hēras tempļiem un ziemeļos no pilsētas centra atrodas Atēnas templis. Tas tika celts ap 500. gadu pr.Kr., un kādu laiku tika maldīgi uzskatīts, ka tas bija veltīts Cerērai. Arhitektūra demonstrē pārejas stilu, pamatā būvēta doriskā stilā, bet daļēji arī joniskā stilā. Trīs viduslaiku kristiešu kapenes zem grīdas rāda, ka templis kādreiz tika izmantots kā kristiešu baznīca.

Citi apbūves paraugi

Kompleksa centrālajā daļā atrodas romiešu forums, domājams, celts iepriekšējās grieķu agoras vietā. Foruma ziemeļu daļā atrodas neliels romiešu templis, datējams ar 200. gadu pr.Kr. Tas bija veltīts Kapitolija triādei, Jupiteram, Junonai un Minervai.

Ziemeļaustrumos no foruma atrodas amfiteātris. Tas ir klasisks romiešu paraugs, kaut arī nedaudz mazāks, nekā vēlākā laika paraugi. Saglabājusies ir tikai rietumu daļa, jo 1930. gadā pāri šai vietai tika uzbūvēts ceļš, nojaucot amfiteātra austrumu daļu. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pie visa vainīgais inženieris-celtnieks tika tiesāts un tam tika piespriests cietumsods par bezjēdzīgo vēsturiskā pieminekļa izpostīšanu.

Ir saglabājusies arī neliela, apaļa padomes (buleitērija) zāle jeb sapulču vieta (ekklesiasterion) ar vairākos līmeņos izvietotām sēdvietām. Domājams, ka tai nekad nav bijis jumts, taču apkārt bija siena ar nelielu arkādi iekšpusē. Romas impērijas laikā buleutērijs zaudēja savu nozīmi un sapulču vieta tika aizbērta.

Heroons, kas atradās blakus forumam un Atēnas templim, domājams, slavināja pilsētas dibinātāju, kaut arī bija uzcelts apmēram gadsimtu vēlāk pēc nenosauktās personas nāves. Tas bija ne pārāk augsts kurgāns ar apjoztu taisnstūra nožogojumu, apmūrētu ar lieliem akmeņiem. 1954. gada izrakumos kurgāna centrā tika atklāta zema akmens kamera ar slīpu jumtu, kas pa pusei atradās zem zemes līmeņa, pa pusei virs līmeņa. Tajā atradās daži lieli, reti un krāšņi bronzas trauki, iespējams, importēti, un liela atēniešu keramikas melnfigūras amfora, datēta ar apmēram 520—500. gadiem pr.Kr. Bronzas trauku iekšpusē tika atrastas medus paliekas. Visi šie atradumi pašlaik atrodas muzejā.

Uz dienvidiem no pilsētas mūriem, vietā, kas arī pašlaik saucas Santa Venera, tika atrastas keramiskas statuetes, kas attēlo kailas, stāvošas sievietes ar polosa vainagiem galvā, kā tiek attēlotas Anatolijas un Sīrijas dievietes. Svētnīcā atrastās statuetes tiek datēta ar 6. gadsimta pr.Kr. pirmo pusi. Citas līdzīgas statuetes 1980. gadu izrakumos tika atrastas citās Pestumas svētnīcās. Šādas statuetes ir diezgan netipiskas Vidusjūras rietumu reģionam. Brīvdabas svētnīca tika dibināta grieķu kolonizācijas pašā sākumā. Tempļi šajā vietā netika celti līdz pat 5. gadsimta pr.Kr. sākumam. Kailas dievietes tēls ir svešs grieķu kultūrai līdz pat slavenajai Knidas Afrodītei 4. gadsimtā pr.Kr. Ikonogrāfiskus analogus nākas meklēt feniķiešu Astartē vai Kipras Afrodītē. Vietās, kur grieķi un feniķieši saskārās cits ar citu abu kultūru dievības bieži vien var sakrist. Uzraksti skaidri parāda, ka Romas impērijas laikā šī svētnīca kalpoja Venēras kultam.

Apgleznotās kapenes

Pestuma ir slavena arī ar savām apgleznotajām kapenēm, kas attiecināmas galvenokārt uz lukānu periodu, un tikai viena attiecas uz grieķu periodu. Un tomēr tas ir Nirēja kaps (itāl. Tomba del tuffatore), kas ir pats pazīstamākais no visiem. Tas nosaukts sakarā ar mīklainu scēnu, kas attēlota dekoratīvās plāksnes apakšējā daļā, kur jauns cilvēks nirst ūdens dzelmē. Atradums datējams ar piektā gadsimta pr.Kr. pirmo pusi (ap 470. gadu pr.Kr.), kas ir grieķu polisu zelta laikmets. Tas tika atrasts 1968. gada 3. jūnijā nelielā nekropolē apmēram 1,5 km uz dienvidiem no pilsētas mūriem, un tagad atrodas pilsētas muzejā. Apbedījuma šķirsts ir apgleznots īstās freskas tehnikā, un atraduma unikalitāte ir tajā, ka tas ir "vienīgais grieķu glezniecības piemērs ar figūru scēnām, orientalizācijas, arhaikas vai klasicisma periodā, kas pilnībā ir saglabājies līdz mūsdienām. Starp grieķu kapeņu tūkstošiem, zināmiem no šī perioda (apmēram 700—400. gadi pr.Kr.), šī ir vienīgā vieta, kas izdaiļota ar cilvēku attēlu freskām".

Pārējās četras šķirsta sienas apgleznotas ar scēnām, saistītām ar simpoziju, kas ir pazīstamāka ikonogrāfija no grieķu keramikas, nekā niršanas scēna. Visas piecas freskas ir izstādītas muzejā kopā ar citiem lukanu perioda apbedījumu šķirstu apgleznojumiem. Atšķirībā no senākajām grieķu kapenēm šajās vēlākajās scēnās ir daudz figūru, iekļaujot zirgus un zirgu sacīkstes.