Rjazaņas kņazi
Izskats
(Pāradresēts no Rjazaņas kņaziste)
Rjazaņas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Rjazaņas kņazistes valdnieki no 1129. līdz 1521. gadam. Novājinoties Zelta Ordas varai, Rjazaņas kņazi no Zelta Ordas haniem ieguva tiesības saukties par lielkņaziem. Maskavas lielkņazs Vasīlijs III anektēja Rjazaņas kņazisti pēc 1517. gada.
Muromas-Rjazaņas kņazi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Svatoslavs Jaroslavičs (Святослав Ярославич, 1129—1143), no Čerņigovas padzītā kņaza Jaroslava Svjatoslaviča dēls
- Rostislavs Jaroslavičs (Ростислав Ярославич, 1143—1145)
- Gļebs Rostislavičs (Глеб Ростиславич, 1145—1147, 1151—1153, 1161—1178)
- Dāvids Svjatoslavičs (Давыд Святославич, 1147)
- Igors Svjatoslavičs (Игорь Святославич, 1148)
- Vladimirs Svjatoslavičs (Владимир Святославич, 1153—1161)
- Romans Gļebovičs (Роман Глебович, 1180—1207)
- Vladimiras lielkņaza vietvalžu periods (1208—1212)
- Gļebs Vladimirovičs (Глеб Владимирович, 1212—1217/1218)
- Ingvars Igorevičs (Ингвар Игоревич, 1217/1218—1235)
- Jurijs Igorevičs (Юрий Игоревич, 1235—1237), kritis mongoļu uzbrukuma laikā
Zelta Ordas vasaļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ingvars Ingvarevičs (Ингвар Ингваревич, 1237—1252) - hipotētiski
- Oļegs Ingvarevičs (Олег Ингваревич Красный, 1252—1258), lielkņazs
- Romans Oļgovičs (Роман Ольгович, 1258—1270), lielkņazs
- Fjodors Romanovičs (Фёдор Романович, 1270—1294), lielkņazs
- Jaroslavs Romanovičs (Ярослав Романович, 1294—1299), lielkņazs
- Konstantīns Romanovičs (Константин Романович, 1299—1301)
- Vasīlijs Konstantinovičs (Василий Константинович) vai Jaroslavs Konstantinovičs (Ярослав Константинович) (1301—1308)
- Ivans Jaroslavičs (Иван Ярославич, 1308—1327), lielkņazs
- Ivans Ivanovičs (Иван Иванович Коротопол, 1327—1342)
Rjazaņas lielkņazi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaroslavs Aleksandrovičs (Ярослав-Дмитрий Александрович, 1342—1343)
- Ivans Aleksandrovičs (Иван Александрович, no 1343)
- Vasīlijs Aleksandrovičs (Василий Александрович, līdz 1349)
- Oļegs Ivanovičs (Олег Иванович, 1350—1371, 1372—1402)
- Vladimirs Dmitrijevičs (Владимир Дмитриевич, 1371—1372)
- Fjodors Olgovičs (Фёдор Ольгович, 1402—1408, pēc 1409—1427)
- Ivans Fjodorovičs (Иван Фёдорович, 1427—1456)
Maskavas lielkņazu pakļautībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Maskavas lielkņaza vietvalžu periods (1456-1464)
- Vasīlijs Ivanovičs (Василий Иванович (князь рязанский), 1464—1483)
- Ivans Vasiļjevičs (Иван Васильевич (князь рязанский), 1483—1500)
- Ivans Ivanovičs (Иван Иванович (князь рязанский), 1500—1521)
Pēdējais Rjazaņas kņazs Ivans Ivanovičs ar Krimas hana Mehmeda Geraja palīdzību vēlējās atjaunot neatkarību. Pēc 1517. gada Maskavas lielkņazs Vasīlijs III anektēja Rjazaņas kņazisti un ieslodzīja kņazu Maskavā. 1521. gadā pēdējais Rjazaņas kņazs Ivans aizbēga uz Lietuvu.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Рюриковичи. Князья муромские (первая ветвь) и рязанские no Коновалов Ю. В., Шафров Г. М.: Генеалогические таблицы по истории европейских государств (krieviski)
|