Pēteris Dardzāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Dardzāns
Pēteris Dardzāns
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 18. maijā
Dignājas (vēlāk Biržu) pagasts[1], Jēkabpils apriņķis
Miris 1985. gada 1. aprīlī (95 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Čikāga
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvežleitnants
Dienesta laiks 1914—1917
1918—1920
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas impērija
Flag of Latvia.svg Latvija
Struktūra armija
Komandēja Troickas bataljons
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis
Izglītība Rīgas Politehniskais institūts
Cits darbs izdevējs

Pēteris Dardzāns (dzimis 1889. gada 18. maijā, miris 1985. gada 1. aprīlī) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Dardzāns dzimis Dignājas pagasta Spuldzenieku "Dardzānos" 1889. gada 18. maijā zemnieka Jura Dardzāna ģimenē. Beidzis Jēkabpils tirdzniecības skolu, Rīgas Politehniskā institūta komercnodaļu (1914), kur mācījies kopā ar Latvijas pirmo ārlietu ministru Meierovicu. 1914. gada vasarā iesaukts Krievijas armijā, dienestu uzsācis Viļņā dislocētā 112. Urālu kājnieku pulka vasaras nometnē Kauņas apkaimē. Sākoties Pasaules karam, Dardzānu nosūtīja uz Kazaņas karaskolu, kuru viņš decembrī pabeidza praporščika pakāpē. Pēc karaskolas nosūtīts dienēt Saratovas 160. rezerves bataljonā.

Sākoties latviešu strēlnieku bataljonu formēšanai, Pēteris Dardzāns brīvprātīgi pieteicās strēlniekos un 1915. gada 3. oktobrī tika nozīmēts par 1. Daugavgrīvas bataljona 3. rotas komandieri.[2] Ņēma dalību pirmajā bataljona kaujā 25. oktobrī pie "Kraslovsku" mājām. Novembra sākumā Dardzāns tiek smagi ievainots kājā, kļūstot par pirmo ievainoto strēlnieku bataljonu virsnieku,[3] un vēlāk evakuēts uz Petrogradu. Pēc atlabšanas, nākamā gada martā atgriezies savā rotā, piedalījies Ķekavas kaujās. Poručiks Pēteris Dardzāns komandēja 3. rotu arī Ziemassvētku kaujās un pēc Frīdriha Brieža ievainošanas aizvietojis viņu 1. bataljona komandiera postenī. 1917. gadā jūnijā Dardzāns slimības dēļ atstāja fronti, ārstējās Tērbatā, bet novembrī Vitebskā iestājās "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā". Vasarā Kazaņā iesaistījās eseru organizētajā balto "Tautas armijā".[4]

Latvijas Nacionālās Padomes locekļi Eslingenē. No kreisās: Velta Vintera, Vilis Janums, Voldemārs Lambergs, Jēkabs Ķulītis, Pēteris Dardzāns, Roberts Liepiņš, ??, Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners.

Krievijas pilsoņu kara laikā pēc Baltās kustības Sibīrijas Pagaidu valdības pavēles 1918. gada 14. oktobrī štāba kapteinis P. Dardzāns kļuva par Troickas latviešu strēlnieku bataljona (krievu: Латышский (Троицкий) стрелковый батальон) komandieri. No 1919. gada novembra viņa bataljons militārā ziņā tika pievienots Čehoslovāku korpusam, 1920. gada maijā bataljons tika pārdēvēts par 1. Latvijas atbrīvošanas pulku. 1920. gada 3. oktobrī pulks ieradās Liepājā, bet 6. oktobrī — Rīgā. 1920. gada 6. novembrī P. Dardzānu atbrīvoja no pulka komandiera pienākumiem.

Vēlāk pulkvežleitnants Pēteris Dardzāns darbojās Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bija padomes priekšsēdētāja biedrs un vēsturisko rakstu krājuma "Latviešu Strēlnieks" 7 sējumu redaktors.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā P. Dardzāns devās trimdā uz Vāciju, kur bija Latviešu Nacionālās Padomes loceklis (1948). Vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV, kur bija izdevuma "Strēlnieks" redaktors (1967-1975) un Veco strēlnieku organizācijas vadītājs. Līdztekus rakstīja atmiņas, bet iecerētā trīs sējumu grāmata palika nepabeigta. Miris 1985. gada 1. aprīlī Čikāgā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Dardzāns. Dieva plaukstā: latviešu vecā strēlnieka atmiņas, pārdomas, atziņas. Pirmais sējums. Autora izdevums, 1985.
  • Pēteris Dardzāns. Dieva plaukstā: latviešu vecā strēlnieka atmiņas, pārdomas, atziņas. Otrais sējums. Klein Printing Co., 1987.
  • Liels pienesums latviešu vēstures literatūrā Edgars Andersons, Jaunā Gaita nr. 160, decembris 1986.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dardzāns 1985, 13.,20. lpp.
  2. Dardzāns 1985, 207. lpp.
  3. Dardzāns 1985, 284. lpp.
  4. Dardzāns 1987, 73.—80. lpp.