Jēkabs Ķulītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Nacionālās Padomes prezidija locekļi Eslingenē. No kreisās: Velta Vintera, Vilis Janums, Valdemārs Lambergs, Jēkabs Ķulītis, Pēteris Dardzāns, Roberts Liepiņš, Jānis Celms (prezidija priekšsēdis), Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks (priekšsēža vietnieks), Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners.

Jēkabs Ķulītis jeb Jēkabs Ķullīts (1890. gada 23. marts1957. gada 11. oktobris) bija latviešu luterāņu mācītājs, prāvests. Jelgavas 1. ģimnāzijas ticības mācības skolotājs (1919-1940), Jelgavas Sv. Annas baznīcas virsmācītājs. 1. Saeimas un 3. Saeimas deputāts no Kristīgi saimnieciskā bloka.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, darbojās latviešu bēgļu nometnē ASV okupācijas zonā Augsburgā (1945). Bija Latviešu Nacionālās Padomes loceklis (1948). Pēc 1950. gada pārcēlās uz dzīvi ASV, miris Ņujorkā 1957. gada 11. oktobrī.

Darbība Jelgavas ģimnāzijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītājs Jēkabs Ķulītis darbojās ģimnāzijā no 1919. līdz 1940. gadam un pasniedza ticības mācību. Viņam bijusi dziļa ietekme uz audzēkņiem, ko sekmēja arī viņa izcilās oratora dāvanas. Daudzi no viņa audzēkņiem vēlāk studēja teoloģiju un kļuva par luterāņu mācītājiem (A. Anševics, Edg. Bergmanis, J. Billerts, K. Birznieks, Tāl. Gulbis, Kr. Hermanis, E. Kronbergs, V. Mežezers, A. Romanis, R. Slokenbergs, V. Šēfers, H. Ulmanis, Ž. Upīte, A. Voitkus un citi. 1923. gada pavasarī Ķulīša audzinātā klase uzdāvāja skolai karogu ar zelta izšūto Kaudzītes Matīsa aicinājumu:

Kur kauns un bēdas tautu spiež
Un maz, kas tautai līdza cieš,
Tur nāc, lai glābējs mazs vai vēls,
Bet teic, ka esi viņas dēls.

Viņa sieva Leontīne Ķulīte beidza Latvijas Universitātes vēstures nodaļu un strādāja Jelgavas ģimnāzijā par vēstures un tautsaimniecības skolotāju (1929-1944), bija Jelgavas aizsardžu priekšniece.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]