Sēlpils fogti

Sēlpils fogteja (pēc 1525).

Sēlpils fogti (vācu: Vogt von Selburg) bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559. gadam.

Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Sēlpils ordeņa pils Daugavas kreisajā krastā, no kuras saglabājušās vienīgi drupas uz Pļaviņu ūdenskrātuves saliņas Sēlpils pagasta teritorijā pie Vecsēlpils. Mūra pils būvi 1373. gadā pabeidza mestrs Vilhelms fon Frimersheims un tā kļuva par ordeņa fogtu mītni. Pastāv arī citas versijas par agrāku pils būvniecības laiku 12. vai 13. gadsimtā.

Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā Sēlpils fogtejas dienvidu daļa nokļuva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Sēpils fogteja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistē kā Sēlpils virspilskunga iecirknis, tai pievienojot daļas no Aizkraukles komturejas un Daugavpils komturejas.

• 
  Sēlpils fogtu pils hercogu laikos (Broce)
• 
  Sēlpils fogtu pils drupas uz Daugavas kreisā stāvkrasta (1866)
• 
  Livonijas ordeņa pils drupas uz Pļaviņu ūdenskrātuves saliņas

Sēlpils fogtu saraksts

• 1422—1423 Eberhards no Altenas (Eberhard von Altena)
• 1433—1435 Johans Konings (Johann Koning)
• 1451 Heinrihs no Felmedes (Heinrich von Velmede)
• 1481—1482 un 1490 Bernds no Hornhūzenes (Bernd von Hornhusen)
• 1487 Ekberts no Berges (Eckbert von dem Berge)
• 1496 Dītrihs no Zaldernas (Dietrich von Saldern)
• 1514 Filips no Botlenbergas, saukts Širps (Philipp von dem Bottlenberg, genannt Schirp)
• 1517—1527 Rutgers no Švānsbelas (Rutger von Schwansbell)
• 1531—1547 Detlefs Plāte (Detlev Plate)
• 1547—1559 Vilhelms Šilings (Wilhelm Schilling)