Sudrabkalns (pilskalns)
| Sudrabkalns - pilskalns | |
|---|---|
 | |
| Atrašanās vieta |
 Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, Latvija |
| Veids | Pilskalns ar apmetni |
| Augstums | 26 metri |
| Piezīmes | |
| Īpašuma tiesības | Pašvaldības īpašums |
| Publiska piekļuve | Brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Sudrabkalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 958 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Sudrabkalns (arī Pormaļu Sudrabkalns[1]) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā ap 400 m uz dienvidiem no "Pormaļu" mājām un ap 1,2 km uz dienvidaustrumiem no Sēlijas ciema centra, ceļa Sēlija-Gretes-Sēlpils stacija kreisajā pusē.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sudrabkalns ir savrups, apaļīgi konusveidīgs kalns ar ļoti stāvām nogāzēm. Virs apkārtnes pilskalns paceļas par 22 — 26 m. Tam nav nekādu redzamu mākslīgi veidotu nocietinājumu. Tā plakuma caurmērs 45 — 50 m. un tam ir neliels ap 3 m. liels kumpums vidusdaļā. Sudrabkalns ļoti labi eksponējas ainavā, it sevišķi tā D puse, kas nekad nav bijusi apaugusi ar kokiem. Pilskalna nogāzēs ir vairāki kara laika ierakumi, bet pilskalna kopējo tēlu tie nav mainījuši[2]
Pilskalna plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs un dziļš kultūrslānis. Arī visu pilskalna pakāji apņem apmetnes kultūrslānis. Apmetnes platība ir aptuveni 2 ha. un kultūrslāņa biezums tur vietām sniedzas 0,6 m dziļi. Gan pilskalnā, gan apmetnē atrastas bezripas keramikas gludās, ar nagiespiedumiem rotātās, apmestās, gludinātās, švīkātās un arī ripas keramikas lauskas Tās liecina par ilgstošu pilskalna apdzīvotību. Iespējams, jau no I g.t.p.m.e līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Senatnē pilskalna tuvumā esot atrasti gan akmens cirvji, gan dzelzs šķēpa gali. 1999. gadā pilskalna Z pakājē zviedru arheologs J. Strems atrada dzelzs šaurasmens cirvi.
Pilskalnu pirmais reģistrējis Kārlis fon Lēviss of Menārs 1922. gadā.[3] 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš[4]. 20. gs. nogalē pilskalnu vairākkārt apsekojis un pētījis arī arheologs J. Urtāns. Pilskalna tuvumā atrodas vairāki savrupi un apaļi uzkalniņi, kādu no tiem saista ar eventuālu kulta vietu. .
Foto galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sudrabkalna 3D modelis
Sudrabkalna 3D modelis
