Smārdes pagasts
Smārdes pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Tukuma novads | |||
Centrs: | Smārde | |||
Kopējā platība:[1] | 214,7 km2 | |||
• Sauszeme: | 210,9 km2 | |||
• Ūdens: | 3,9 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 632 | |||
Blīvums (2024): | 12,5 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Eckendorf | |||
krievu: | Экендорфская | |||
Smārdes pagasts Vikikrātuvē |
Smārdes pagasts ir Tukuma novada teritoriāla vienība Zemgales ziemeļos. Robežojas ar Tukuma un Jūrmalas pilsētām, kā arī Sēmes, Tumes, Degoles, Slampes, Lapmežciema un Engures pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā atrodas dabas parks Milzukalns.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Caur pagastu tek Slocene, Skujupīte. Attālums līdz Rīgai no Smārdes ir 60 kilometri, bet līdz tuvākajai pilsētai Tukumam — 12 kilometri.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākie ezeri ir Kaņieris, Valguma ezers un Melnezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski Smārdes pagastā atradās Antlavas muiža (Gut Altona), Cērkstes muiža (Gut Zerxten, Cērkste), Ošlejas muiža (Gut Ohschelei), Ozolu muiža (Gut Eckendorf, Ozolpils), Smārdes muiža (Gut Schmarden, Smārde), Šlokenbekas muiža (Gut Schlockenbeck, Milzkalne).
Pirmo reizi Smārdes vārds ir minēts vēstures avotos 1253. gadā. 1935. gadā Tukuma apriņķa Smārdes pagasta (līdz 1925. gadam Ozolnieku pagasts) platība bija 172,8 km² un tajā dzīvoja 1955 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizpures, Ošleju un Smārdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tukuma rajona Smārdes ciemam pievienoja likvidēto Aizpures ciemu, 1960. gadā — Praviņu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1965. gadā — Milzkalnes ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju. 1975. gadā pievienoja likvidēto Milzkalnes ciemu, bet daļu teritorijas iekļāva jaunizveidotajā Ozolpils ciemā. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Ozolpils ciema teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Smārdes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Engures novadā. 2021. gadā Engures novadu iekļāva Tukuma novadā.
Caur tagadējā Smārdes pagasta teritoriju ir gājusi gan Pirmā pasaules kara, gan arī Otrā pasaules kara frontes.
Smārdes pagastā atrodas arī daļa Ķemeru nacionālā parka.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šlokenbekas muižas apbūve[5]
- Dzirnavu klēts
- Šlokenbekas viduslaiku pils
- Ūdru Milzukalns — pilskalns
- Milzkalnes Baznīcas kalns — kulta vieta
Vietējas nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sēravotu Veselības avots — kulta vieta
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir Smārde, Milzkalne, Rauda, Kūdra, Ozolpils un Cērkste.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ansis Gulbis (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks
- Fricis Virsaitis (1881—1943), Latvijas armijas ģenerālis
- Valdis Lukss (1905—1985), dzejnieks.
- Andrejs Lejas-Sauss (1895—1941), Latvijas armijas pulkvedis.
- Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastam cauri iet dzelzceļa līnija Rīga - Tukums ar stacijām Smārdē un Milzkalnē.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā darbojas divas skolas — Smārdes pamatskola un Milzkalnes sākumskola, kā arī Smārdes bērnu pirmsskolas izglītības iestāde. Pagastā darbojas arī deju kolektīvi un kori.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|