Svētās Romas impērijas hronoloģija

Svētās Romas impērijas hronoloģija apvieno dažus no galvenajiem notikumiem Svētās Romas impērijas pastāvēšanas laikā.

• 770.—814. Kārļa Lielā Sakšu kari, lai pagānu sakšus pievērstu kristietībai. Franku valsts izplešanās uz austrumiem.
• 780.—840. Kārlis Lielais savā galvaspilsētā Āhenē pulcina zinātniekus un māksliniekus. Sākas Karolingu renesanse.
• 800. Kārli Lielo Romā kronē par imperatoru.
• 810. Pirmais lielais vikingu iebrukums rietumos no Jitlandes pussalas, Frīzijā. Vikingu nebeidzamie uzbrukumi novājina frankus.
• 814. Luijs Dievbijīgais, vienīgais dzīvais Kārļa Lielā dēls, kāpj tronī.
• 843. Ar Verdenas līgumu Karolingu pārstāvji sadala franku impēriju.
• 911. Mirst Luijs IV Bērns, pēdējais Austrumfranku valsts karalis no Karolingu dinastijas.
• 919. Saksijas hercogs Heinrihs I Putnuķērājs, attāls Kārļa Lielā pēcnācējs, tiek izvēlēts par karali, aizsākot Otonu dinastijas varas laiku.
• 928. Heinrihs sakauj Elbas piekrastē dzīvojošos slāvus, nodibinot Branniboras fortu, kas aizsāk Brandenburgas pastāvēšanu.
• 955. Lehfeldas kauja, Otons I sakauj maģārus, izbeidzot viņu reidus impērijas teritorijā.
• 962. Otonu I Romā kronē par imperatoru.
• 965.—1350. "Dzīšanās uz austrumiem", impērijas tālāka izplešanās uz austrumiem.
• 1002. Heinrihs II Svētais kļūst par karali un 1014. gadā par imperatoru. Pēdējais Otonu dinastijas valdnieks.
• 1024. Konrāds II Salietis no Saliešu dinastijas tiek ievēlēts par karali.
• 1049.—1054. Pāvests Leons IX, pirmais vācu izcelsmes pāvests vairāku gadsimtu laikā.
• 1073. Hildebrandu ievēl par pāvestu Gregoru VII. Viņš aizsāk virkni baznīcas reformu, tai skaitā, apstrīdot imperatoru tiesības iecelt bīskapus.
• 1076. Gregors VII iesāk Investitūras strīdu, izslēdzot Heinrihu IV no baznīcas.
• 1084. Heinrihs IV iebrūk Romā, padzen Gregoru VII, un liek sev paklausīgam pāvestam sevi kronēt par imperatoru.
• 1095. Pāvests Urbāns II aicina uz Pirmo Krusta karu.
• 1120.—1320. Gvelfu un gibelīnu kari Itālijā.
• 1122. Vormsas konkordāts izbeidz Investitūras strīdu.
• 1147.—1149. Konrāds III piedalās Otrajā Krusta karā.
• 1183. Konstancas miera līgums starp Frīdrihu I Barbarosu un Lombardijas pilsētām, kas kļūst lielā mērā neatkarīgas.
• 1189.—1192. Frīdrihs I Barbarosa piedalās Trešajā Krusta karā.
• 1200.—1500. Gotikas laikmets arhitektūrā un mākslā.
• 1202.—1204. Ceturtā Krusta kara dalībnieki izlaupa Konstantinopoli.
• 1206. Velfu dinastijas pārstāvis Otons IV sagrābj varu no nepilngadīgā Frīdriha II.
• 1218.—1221. Frīdrihs II nepiedalās Piektajā Krusta karā, sadusmojot pāvestu.
• 1228.—1229. Frīdrihs II dodas Sestajā krusta karā, nostiprina Jeruzalemes Karalisti un kronējas par Jeruzalemes karali.
• 1242. Tiek atsists mongoļu iebrukums Morāvijā un Austrijā.
• 1248. Sākas Ķelnes katedrāles celtniecība.
• 1253.—1278. Kronēta imperatora neesamības dēļ, impērijā lielu ietekmi gūst Otokārs II Pšemisls, Bohēmijas karalis un Austrijas hercogs.
• 1273. Rūdolfu I ievēl par karali. Viņš sakauj Otokāru II un pasludina Austrijas zemes par Hābsburgu dinastijas īpašumu.
• 1291. Rūdolfa I nāve. Viņam neizdodas nostiprināt savas dinastijas varu impērijā.
• 1280.—1669. Hanzas savienības pastāvēšanas laiks.
• 1291. Trīs šveiciešu kantoni uzsāk sadarboties, lai panāktu lielāku autonomiju no vietējiem valdniekiem, īpaši Hābsburgiem.
• 1309.—1377. Pāvesti no Romas pārceļas uz Aviņonu.
• 1346.—1353. Mēra epidēmija nogalina gandrīz trešo daļu no Eiropas iedzīvotājiem.
• 1350.—1600. Eiropas ekonomika pakāpeniski pāriet uz kapitālismu.
• 1356. Kārļa IV Zelta bulla, kas nosaka septiņu kūrfirstu tiesības ievēlēt Romiešu karali, kas pēc tam drīkst kļūt par imperatoru.
• 1365. Kārlis IV Aviņonā tiekas ar pāvestu, un tiek kronēts par Burgundijas karali.
• 1389. Osmaņu turki sakauj serbus Kosovas kaujā, iezīmējot tālākus konfliktus ar kristīgo Eiropu.
• 1396. Krustnešu karagājiens pret turkiem tiek apturēts un iznīcināts Nikopoles kaujā.
• 1400. Jans Huss sāk ticības reformu kustību Bohēmijā.
• 1410. Teitoņu ordenis tiek sakauts Tannenbergas kaujā.
• 1414.—1418. Konstancas koncils, lai izbeigtu šķelšanos katoļu baznīcā (1378—1417) Jans Huss tiek sodīts ar nāvi.
• 1419.—1434. Husītu kari, kuru laikā husīti sev izcīna ticības brīvības.
• 1431.—1449. Bāzeles koncils turpina risināt husītu karu radītās problēmas.
• 1440. Par karali ievēlēts Frīdrihs III Hābsburgs, kuru 1452. gadā Romā kronē par imperatoru.
• 1450. Johans Gūtenbergs izgudro jaunu drukas metodi, padarot informāciju daudz pieejamāku cilvēkiem.
• 1488.—1534. Švābijas līga cenšas nodrošināt mieru impērijā.
• 1494.—1559. Hābsburgu—Valuā kari starp impēriju un Franciju par Itālijas pussalas kontroli.
• 1495. Imperators pasludina mūžīgo mieru, lai turpmāk visi konflikti tiktu risināti mierīgā un tiesiskā ceļā.
• 1495. Lai nodrošinātu Mūžīgo mieru, imperators izveido Impērijas tiesas kameru.
• 1500. Maksimiliāns I Hābsburgs izveido impērijas apriņķus, lai labāk nodrošinātu impērijas teritorijas aizsardzību un nodokļu ievākšanu.
• 1517. Sākas protestantu reformācija.
• 1519. Kārlis V Hābsburgs kļūst par imperatoru gan Svētās Romas impērijā, gan Spānijas impērijā, kas iekļauj jaunatklātās Amerikas daļas.
• 1521. Osmaņu turki iekaro Belgradu, iesākot turku karus Balkānos, kas turpinās līdz 1791. gadam.
• 1524.—1526. Zemnieku karš vācu zemēs tiek asiņaini apspiests.
• 1526. Osmaņu uzvara Mohāčas kaujā.
• 1529. Osmaņi mēģina iekarot Vīni.
• 1531.—1547. Protestanti izveido Šmalkaldes līgu, lai novērstu Kārļa V mēģinājumus iznīcināt luterāņus.
• 1545. Katoļu baznīca iesāk Kontrreformāciju.
• 1552. Francija iekaro vairākas pierobežas bīskapijas, Kārļa V mēģinājumi tās atgūt ir neveiksmīgi.
• 1555. Kārlim V atsakoties no varas, tiek panākts Augsburgas miers, kas ļauj katras teritorijas valdniekam izvēlēties savu reliģiju.
• 1594. Rēgensburga tiek noteikta par impērijas parlamentu sanākšanas vietu.
• 1608. Protestantu savienība izveidota, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētos pret imperatoru.
• 1609. Tiek izveidota Katoļu savienība.
• 1618. Prāgā imperatora pārstāvji tiek izmesti pa logu, sākas Trīsdesmitgadu karš, pilsoņu karš starp protestantiem un katoļiem.
• 1625. Albrehts fon Vallenšteins iecelts par impērijas karaspēka virspavēlnieku.
• 1629. Ferdinanda II Restitūcijas edikts mēģina atcelt Augsburgas miera līgumu, pieprasot protestantu valdniekiem atjaunot katoļu baznīcai atņemtos īpašumus.
• 1640.—1688. Kūrfirsta Frīdriha Vilhelma I varas laikā pieaug Brandenburgas ietekme.
• 1648. Vestfālenes miera līgums.
• 1670.—1733. Hercogs Augusts II Stiprais iezīmē Saksijas Zelta laikmetu.
• 1683. Osmaņu turki aplenc Vīni, taču tiek sakauti.
• 1685. Prūsijas Frīdrihs Vilhelms I aicina no Francijas padzītos hugenotus apmesties savās zemēs.
• 1700. Mirst pēdējais Habsburgu dinastijas Spānijas karalis, Karloss II.
• 1701.—1714. Spānijas mantojuma karš starp impēriju un Franciju, kas veiksmīgi panāk Burbonu pārstāvja kronēšanu par Spānijas karali Filipu V.
• 1703.—1711. Ferencs II Rākoci vada Ungārijas neatkarības karu pret impēriju.
• 1714. Hanoveres Georgs Ludvigs tiek ievēlēts par Anglijas karali Džordžu I.
• 1740. Imperators Kārlis VI mirst, troni atstājot meitai Marijai Terēzijai.
• 1740.—1748. Austrijas mantojuma karš.
• 1756.—1763. Septiņgadu karš, pirmais globālais konflikts starp Eiropas lielvarām Angliju un Franciju, kurā iesaistās arī citas Eiropas valstis.
• 1789. sākas Franču revolūcija.
• 1801.—1815. Napoleona kari izmaina Eiropas politisko karti.
• 1804. Lai saglabātu vismaz daļu varas brūkošajā impērijā, Francis II pasludina Austrijas Impēriju, un sevi par Austrijas imperatoru Franci I.
• 1806. Francis II atsakās no Svētās Romas impērijas troņa, impērija beidz pastāvēt.