Pāriet uz saturu

Tatra T6B5

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tatra T3MR)
Tatra T6B5

Tramvajs Tatra T6B5 Minskā.

Pamatinformācija
Ražotājs ČKD, Tatra, JuMS
Rūpnīca Karogs: Čehija Čehija,
Ražots 19832003
Modifikācijas Tatra T6B5, Tatra T3M, Tatra T6B5B, Tatra T6B5K
Tehniskā informācija
Garums 15,3 m
Platums 2,5 m
Augstums 3,145 m
Pašmasa 18,4 t
Druvju skaits 3
Dzinējs Elektrodzinējs
Dzinēja jauda 4 x 45 kW
Maks. ātrums 65 km/h
Sēdvietu skaits 40
Stāvvietu skaits 80
Pasažieri kopā 120
Pilsētas, kurās izmanto

Tatra T6B5 (apakštips tramvajam Tatra T6, Padomju Savienībā pazīstams kā Tatra T3M) ir tramvaju modelis, kuru ražoja Čehoslovākijā, vēlāk — Čehijā. To ražoja rūpnīcā ČKD laikā no 1980. gadu vidus līdz 20. gadsimta beigām. Tramvajs Tatra T6B5 bija pirmais T6 sērijas modelis.

Tramvajs Tatra T6B5, tāpat kā citi Čehoslovākijā ražotie tramvaji 1980. gados, ir balstīts uz tramvaja Tatra T5 bāzes, kuru radīja 1970. gados. Tas ir vienvirziena ar četriem motoriem, tam ir trīs durvis un standarta augstā grīda. Visi tramvaji ir aprīkoti ar elektrisko tiristoru TV3.

1993. gadā tika dibināts čehu—ukraiņu uzņēmums "Tatra-Jug", tas pabeidza tramvaju, saņemtu no Prāgas, montāžu. Uzņēmums pasūtītājiem pārdeva tikai 39 tramvajus. 2003. gadā 10 šādi tramvaji tika remontēti, remontu pabeidza Ostravas firmā "Inekon", pēc tam tos pārdeva Iževskas pilsētai. Pēdējo četru tramvaju remonts tika pabeigts 2007. gadā, tie bija paredzēti Krievijas pilsētai Ufai.

Tramvajam Tatra T6B5 riteņus var uzstādīt standarta atstatumā — 1435 mm. Ir iespējams uzstādīt arī, pēc pasūtītāja vēlmes, citus gabarītus un citādu atstatumu starp riteņiem, pārsvarā uzstādīja 1524 mm, kas bija sliežu atstatums lielākajā daļā Krievijas pilsētu.

1983. gadā pirmie divi šādu tramvaju prototipi ar reģistrācijas numuriem 0016 un 0017 tika sākti testēt Čehoslovākijas galvaspilsētas Prāgas ielās. Prototipi tika izgatavoti, balstoties uz priekšgājēja, tramvaja Tatra T5, bāzes. Šai modifikācijai jau no paša sākuma bija tiristoru vadība. 1984. gadā pēc veiksmīgas testēšanas abi tramvaju prototipi tika piegādāti Maskavai, tur tie saņēma šādus reģistrācijas numurus: 0001 un 0002. 1985. gadā tika uzsākta šīs modifikācijas sērijveida ražošana.

Pavisam kopā 1037 Tatra T6B5 tramvaji tika piegādāti bijušās Padomju Savienības teritorijā. 23 no šiem tramvajiem, ar Tatras licenci, tika izgatavoti uz vietas JuMS darbnīcās Dņipro. Tas Tatras vēsturē bija vienīgais izņēmums, jo vairāk nekā 10 000 Tatra T3 tramvaju tika izgatavoti tikai un vienīgi Tatra-Smichow darbnīcās. Padomju Savienībā ražotie 23 tramvaji saņēma apzīmējumu Tatra T3M-Jug, kamēr pārējie Padomju Savienībai piegādātie tramvaji saņēma apzīmējumu Tatra T3M.

Sākoties pārmaiņām Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas tramvaju satiksmē, tramvaju satiksmi nodrošinošais uzņēmums nolēma pats ražot tramvajus uz vietas. Pēc šī plāna izgāšanās tika nolemts vērsties pie uzņēmuma Tatra. Vēlāk tika piegādāti 37 Tatra T6B5B tramvaji, tie bija speciāli paredzēti Bulgārijai. Tramvaji no ārienes un arī tehniski ne ar ko neatšķīrās no Padomju Savienībai piegādātajiem. Pamatā šos tramvajus ekspluatē pa 22. tramvaju maršrutu.

1991. gadā arī Ziemeļkorejas galvaspilsēta Phenjana izteica vēlmi iegādāties šādus tramvajus. Phenjana saņēma 129 Tatra T6B5K tipa tramvajus. Līdz tam Phenjanai jau bija piegādāti 50 Tatra KT4 tramvaji, kā arī 45 Tatra KT8D5 tramvaji, tos piegādāja jau 1990. gadā. Phenjanā tramvaji Tatra T6B5K pamatā tiek ekspluatēti kā divi sakabināti vagoni.

Tehniskie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Garums (bez sakabes āķa): 15,3 m
  • Garums (ar sakabes āķi): 16,3 m
  • Platums 2,5 m
  • Augstums: 3,145 m
  • Pašmasa: 18,4 t
  • Pasažieru ietilpība: 120 cilvēki
    • Sēdvietas: 40
    • Stāvvietas: 80
  • Dzinēja jauda: 4 x 45 kW
  • Spriegums: 600 V (standarts ar normālu prioritāti) (+ riteņi, — kontaktstieņi), var mainīt atbilstoši pārvadātāja prioritātei (Brno, Ostrava, Košice)
  • Maksimālais ātrums: 65 km/h

1980. gadu sākumā radās nepieciešamība modernizēt jau novecojušo tramvaju Tatra T3. Tika radīti daudzi prototipi, bet tikai Tatra T6B5 izrādījās veiksmīgs, tas tika piegādāts pasūtītājiem ārzemēs.

1983. gadā tika radīti divi tramvaja Tatra T6B5 prototipi, kas pēc tam tika testēti pa Prāgas tramvaju līnijām (reģ. nr. 0016 un 0017). Gadu vēlāk tie tika piegādāti Maskavai, tur tie saņēma reģistrācijas numurus 001 un 002, un tie tika tālāk testēti. Nedaudz vēlāk tika uzsākta šādu tramvaju ražošana. 1994. gadā abus prototipa tramvajus pārnumurēja, jaunie numuri — 0301 un 0302. Patlaban ekspluatācijā ir palicis tikai tramvajs ar numuru 0301. Interesanti ir tas, ka Maskavai ne šādi vien tramvaji ir piegādāti, proti, ir piegādāti vēl daudz dažādu modeļu tramvaji.

Tramvaja apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tramvajs Tatra T6B5 Taškentā.

Tramvajs Tatra T6B5 (T3M) ir četru motoru tramvajs, kurš var braukt tikai viena virzienā.

Šādi tramvaji var braukt gan kā viens vagons, var būt sakabināti kopā arī divi vai trīs vagoni. Vagonu sakabju daļu izmantošana šo tramvaju ekspluatācijā nav atļauta. Divu sakabinātu vagonu ekspluatācijā ir jāizmanto tikai viens no pantogrāfiem. Ja kādam no pantogrāfiem rodas defekts, var izmantot otru pantogrāfu, respektīvi ir vienalga, vai izmanto pirmā vai otrā vagona pantogrāfu.

Tramvaja konstrukcija nodrošina tam liela ātruma sasniegšanas iespēju, līdzenu braukšanu, kā arī tramvajam ir liela kravnesība. Tramvaja pamatā ir izmantoti smagās automašīnas rāmji, kura nesošās daļas ir sametinātas kopā. Tramvaja apakšā atrodas divi motori, kuri atrodas uz ass, tāpat tie atrodas paralēli gareniskajai tramvaja asij. Motora griezes moments tiek pārnests uz pārnesumkārbas teleskopisko kardānu vilni. Starp riteņiem un virsbūves elementiem atrodas divas tērauda spirālatsperes. Tērauda spirālatsperu kustība rada arī teleskopiskā amortizatora kustības. Tramvajam daļēji tiek izmantota mehāniskā berzes bremze, kas atrodas uz motora vārpstas, kā arī elektromagnētiskā dzelzceļa bremze. Var būt trīs veidu atstatums starp riteņiem: 1000 mm, 1435 mm un 1524 mm.

Tramvaja virsbūve ir veidota no presēta un velmēta tērauda, kas sametināts kopā vairākās sekcijās. Nesošie elementi gan garumā, gan platumā ir slēgti montēti. Bāzes augšējā daļā atrodas brīva vieta kabeļiem, gaisa plūsmai uz griezes motoriem, apakšējos skapjos atrodas dažas elektroiekārtas un palīgagregāti. Tramvaja priekša, aizmugure, sāni un jumts ir klāti ar tērauda plāksnēm, kas nokrāsotas ar triecienabsorbējošu krāsu. Vagona grīda ir izgatavota no saplākšņa, uz kura ir uzlīmēta neslīdošas gumijas grīda.

Lai piekļūtu kabeļiem zem grīdas, tramvaja grīdas vidusdaļa ir noņemama. Iekšējā odere ir izgatavota no kokšķiedras plākšņu seguma. Tramvaja vagonam ir trīs durvis, kuras atveroties ielokās, nevis izbīdās. Durvis tiek kontrolētas elektromehāniski, kontroles mehānisms atrodas virs durvīm slēgtā skapītī. Attālums no lampiņas virs durvīm līdz apakšai ir 1300 mm. Vienlaicīgi tramvajā pa vienām durvīm var iekāpt vai izkāpt divi cilvēki. Durvju mehānisms ir aprīkots ar drošības sakabi.

Visi tramvaja logi ir no rūdītā stikla un tie ir iemontēti gumijas profilos. Logi ir neverami, atverama ir tikai augšdaļa, arī vadītāja kabīnes logs kreisajā pusē ir atverams tāpat. Pasažieru sēdekļi ir vai nu polsterēti, vai arī no lamināta. Lai būtu ērtāka tramvaja tīrīšana, zem sēdekļiem ir daudz brīvas vietas (izņemot dažus sēdekļus, zem kuriem atrodas agregāti un bateriju atdalītājs).

Tramvaja salona ventilāciju nodrošina trīs lūkas griestos, atvērtie logi, kā arī pieturās atvērtās durvis. Tramvaja salona apsildi nodrošina elektriskie sildītāji, kas atrodas tramvaja abu sānu apakšā pie grīdas. Tramvajam ir regulējama divpakāpju apsilde.

Salonā ir luminiscentais pārklājums, kā arī notiek akumulatora barošana ar atsevišķiem tranzistoru pārveidotājiem. Avārijas gadījumā tiek iedegts avārijas apgaismojums, proti, deg tikai lampiņas virs durvīm. Standarta apgaismojums atrodas pie griestiem pie tramvaja abiem sāniem.

Vadītāja kabīne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tramvaja priekšā atrodas slēgta vadītāja kabīne, no salona tā ir atdalīta ar sienu. Tā ir arī stiklota un tās labajā pusē (no salona) atrodas durvis. Lielie logi garantē plašu redzamību no vadītāja vietas. Polsterēto vadītāja sēdekli var regulēt kā garumā, tā augstumā. Pogu un kloķu, kā arī mērinstrumentu izvietojums vadības panelī tika pielāgots atbilstoši pareizas ergonomikas noteikumiem. Vadītāja kabīnē ir arī savs apgaismojums, kas nodrošina tās pārredzamību. Vadītāja kabīnes augšpusē atrodas aptieciņa un saulessargs. Vadītāja kabīnes ventilācija notiek, atverot logu tās kreisajā pusē vai arī ieslēdzot ventilatoru. Ziemā no kalorifera plūst silts gaiss, tā nodrošinot vadītāja kabīnes ventilāciju.

Elektroiekārtas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatā tiek izmantotas TV3 elektroiekārtas, tajās iekļauti ir arī vilces motori TE 023, kuriem pašiem ir sava ventilācija, tie ir kā neatņemama elektroiekārtu sastāvdaļa. Vilces motori ar atsevišķiem riteņiem ir savienoti virknē un tie kontrolē tiristoru pulsu pārveidotāju. Tāpat tie kopā ar braukšanas režīma slēdzi uz bremzēm, atpakaļgaitas pārslēdzēju, komutācijas droselēm un kondensatoriem ir ievietoti ventilējamā skapī. Ņemot vērā to, ka pārslēdzēji ieslēdz un izslēdz elektriskās ķēdes, bez pašreizējās slodzes, to mūžs ir pagarināts. Vēl pie tā ir pieskaitāma bateriju vadība izmantojot statisko pārveidotāju. Tas nodrošina tramvajam lielāku drošību un labāku energoefektivitāti. Daļa no elektroiekārtām ir vērstas uz aizsardzību pret apgāšanos vai noslīdēšanu, to panāk ideālās pulsu tiristoru pārvaldes spējas, kuras ātri pielāgojas arī ātruma izmaiņām dažādos riteņos. Tas nodrošina ne tikai drošu bremzēšanu, bet arī samazina nodilumu saitēs. Nepieciešamo braukšanas kvalitāti nodrošina elektroniskais kontrolieris (regulētājs). Tas ir aprīkots ar shēmām, kas saņem signālus no tramvaja vadības paneļa un vadības pults.

Tramvaju piegādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tramvajs Tatra T6B5 Ņižņijnovgorodā.
Tramvajs Tatra T6B5 Rīgā.

Laikā no 1983. gada līdz 2003. gadam tika saražoti aptuveni 1279 tramvaji.

Tramvajs Tatra T6B5 Sofija.
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Minska
T6B5SU
19901996
24 tramvaji
001 — 025
Nr. 022 nepastāv
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Sofija
T6B5B
1989
37 tramvaji
4101 — 4137
 
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Rīga
T6B5SU
19881990
62 tramvaji
201 — 262
Tagad tramvajiem ir citi reģ. nr. Skatīt šeit
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Barnaula
T6B5SU
19851989
106 tramvaji
1001 — 1032

3001 — 3209

Iževska
19872003
45 tramvaji
   
T6B5SU
19871991
35 tramvaji
2001 — 2035
 
T5B6-RA
2003
10 tramvaji
2036 — 2045
 
Jekaterinburga
T6B5SU
19871989
34 tramvaji
357 — 372

730 — 747

 
Kurska
T6B5SU
19871995
78 tramvaji
009 — 086
 
Lipecka
T6B5SU
19881989
45 tramvaji
2101 — 2145
 
Maskava
T6B5SU
1984
2 tramvaji
001 — 002
 
Ņižņijnovgoroda
T6B5SU
19881989
25 tramvaji
2901 — 2925
 
Novokuzņecka
T6B5SU
1989
15 tramvaji
215 — 228
 
Orjola
T6B5SU
19891990
14 tramvaji
086 — 099
 
Rostova pie Donas
T6B5SU
19881989
40 tramvaji
800 — 839
 
Samara
T6B5SU
19891993
48 tramvaji
853 — 867

1003 — 1036

Nr. 1024 nepastāv
Tula
T6B5SU
19881996
77 tramvaji
Skat. piezīmi
 
Tvera
T5B6SU
19851988
35 tramvaji
1 — 35
 
Ufa
19882007
34 tramvaji
   
 
T5B6SU
1988
30 tramvaji
1101 — 1130
 
T5B6-MPR
2007
4 tramvaji
2007 — 2009, 2031
 
Uļjanovska
T6B5SU
19881990
45 tramvaji
2173 — 2217
Vladikaukāza
T6B5SU
1988
20 tramvaji
110 — 129
 
Volgograda
T6B5SU
19871989
20 tramvaji
2834 — 2853
 
Voroņeža
T6B5SU
1989
12 tramvaji
105 — 116
 
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Phenjana
T6B5K
19901992
129 tramvaji
1046 — 1174
 
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Harkiva
T6B5SU
19881990
55 tramvaji
1519 — 1573
no 2007. gada šadi nr.: 4519 — 4573
Dņipro
T6B5SU
19962002
12 tramvaji
3001 — 3012
 
Kamjanske
T6B5SU
19962000
5 tramvaji
2000 — 2004
 
Donecka
T6B5SU
2003
8 tramvaji
3001 — 3008
 
Kijiva
T6B5SU
19851994
97 tramvaji
001 — 077, 100

101, 301 — 318

 
Krivijriha
T6B5SU
1993
1 tramvajs
   
Mikolajiva
T6B5SU
20002001
3 tramvaji
1915, 2001, 2002
Odesa
T6B5SU
1999
1 tramvajs
7001
Zaporižja
T6B5SU
19881996
50 tramvaji
417 — 466
Pilsēta Modelis Piegādes gadi Daudzums Tramvaju numuri Piezīmes
Taškenta
T6B5SU
19911999
100 tramvaji
2701 — 2757
Nav zināmi visi tramvaju reģ. nr.

Piezīme (Tula): tramvaji Tatra T6B5SU saņēma šadus reģistrācijas numurus: 13, 14, 17, 18, 23 — 30, 47, 48, 83, 84 un 301 — 358.

Piezīme Nr. 2: Daudz tramvaju 1990. gados un 21. gadsimta sākumā tika saražoti sadarbībā ar ukraiņu uzņēmumu "Tatra-Jug".

Šajā pārskatā ir iekļauti tieši piegādātie tramvaji, tramvaji, kurus pilsētas ir iepirkušas no citām pilsētām, šajā pārskatā nav iekļauti, līdz ar to piegādāto tramvaju skaits var būt lielāks.

Tramvaju vagonu Tatra T6B5 reģistrācijas numuri Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrākie reģistrācijas numuri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2009. gada septembrim tramvajiem bija šādi reģistrācijas numuri: no 3—201 līdz 3—262. Visi Tatra T6B5 vagoni tika piegādāti 3. tramvaju depo, līdz ar to reģistrācijas numurs sākas ar 3-....

Tagadējie reģistrācijas numuri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā tabulā ir iekļauti visu nerenovēto tramvaju Tatra T6B5 vagonu numuri. 4 no šiem tramvaju sastāviem 2009. gadā tika modernizēti (aprīkoti ar elektroniskajiem tablo, utt.), bet ņemot vērā, ka šī modernizācija atšķīrās no iepriekšējām, tramvaji nesaņēma apzīmejumu Tatra T3M. Šādus reģistrācijas numurus tramvaji saņēma 2009. gada septembrī.

Pirmā vagona reģ. nr. Otrā vagona reģ. nr. Piezīmes
32036
32047
Līdz 2009. gadam kā 3—203 un 3—204

2009. gadā šo tramvaju sastāvu modernizēja.

32058
32069
Līdz 2009. gadam kā 3—211 un 3—212
32071
32080
Līdz 2009. gadam kā 3—213 un 3—214
32091
32101
Līdz 2009. gadam kā 3—215 un 3—216

2009. gadā šo tramvaju sastāvu modernizēja.

32112
32123
Līdz 2009. gadam kā 3—221 un 3—222
32134
32145
Līdz 2009. gadam kā 3—225 un 3—226

2009. gadā šo tramvaju sastāvu modernizēja.

32156
32167
Līdz 2009. gadam kā 3—229 un 3—230
32178
32189
Līdz 2009. gadam kā 3—231 un 3—232

2009. gadā šo tramvaju sastāvu modernizēja.

32191
32201
Līdz 2009. gadam kā 3—235 un 3—236
32210
32221
Līdz 2009. gadam kā 3—239 un 3—240
32231
32243
Līdz 2009. gadam kā 3—247 un 3—248
32254
32265
Līdz 2009. gadam kā 3—251 un 3—252
32276
32287
Līdz 2009. gadam kā 3—255 un 3—256
32298
32308
Līdz 2009. gadam kā 3—257 un 3—258
32319
32321
Līdz 2009. gadam kā 3—259 un 3—260
32330
32341
Līdz 2009. gadam kā 3—261 un 3—262

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]