Ozolaines pagasts
Ozolaines pagasts | |
---|---|
Novads: | Rēzeknes novads |
Centrs: | Balbiši |
Kopējā platība:[1] | 80,6 km2 |
• Sauszeme: | 78,1 km2 |
• Ūdens: | 2,5 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 626 |
Blīvums (2024): | 20,8 iedz./km2 |
Mājaslapa: | www |
Ozolaines pagasts Vikikrātuvē |
Ozolaines pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā vidienē. Robežojas ziemeļrietumos ar Sakstagala pagastu, ziemeļos ar Ozolmuižas pagastu un Rēzeknes pilsētu, austrumos ar Griškānu un Čornajas pagastiem, dienvidos ar Lūznavas pagastu, rietumos ar Silmalas pagastu. Pagasta centrs atrodas Balbišos.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Latgales augstienes vidusdaļā, galvenokārt tās augstākajā daļā - Rāznavas paugurainē. Zemajā un purvainajā pagasta dienvidrietumu malā iesniedzas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta - Majaka kalns (204,9 m vjl.).
Pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis - dendroloģiskie stādījumi Laizānu parks.[4]
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir četrs upes:[5]
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir divpadsmit ezeri.[6]
- Gaiduļu ezers (66,1 ha)
- Kivku ezers (14,1 ha)
- Grigorija ezers (13,4 ha)
- Losu ezers - ap 10 ha, agrāk platība bija ap 400 ha, taču nosusināts
Mazāki ezeri: Kaulinkas ezers, Krivojes ezers, Kugreņu ezers, Podberezjes ezers, Ritiņu ezers, Rubuļu ezers, Tievanānu ezers, Ūsveišu ezers.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daļa no Losu purva.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1935. gadā Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagasta (no 1940. gada — Ozolaines pagasts) platība bija 106,8 km² un tajā dzīvoja 5297 iedzīvotāji.[7] 1945. gadā pagastā izveidoja Bekšu, Bumbišķu, Ozolaines un Slabadas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rēzeknes rajona Ozolaines ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Bekšu ciemu, 1971. gadā — likvidētā Bumbišķu ciema Matrosova padomju saimniecības teritoriju, bet 1973. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Černajas un Slabadas ciemiem.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ozolaines pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir trīs kultūras pieminekļi.[9]
Vērtības grupa | Pieminekļa veids | Pieminekļa nosaukums | Atrašanās vieta | Pieminekļa datējums |
---|---|---|---|---|
Vietējās nozīmes | Arheoloģija | Gaiduļu viduslaiku kapsēta | Gaiduļi | |
Valsts nozīmes | Kiuku pilskalns | Kivki | 12.—13. gadsimts | |
Vietējās nozīmes | Arhitektūra | Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams | Kampišķi | 19. gadsimta beigas |
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- 1897. gadā 3/4 no iedzivotāijem bija vecticībnieki.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas (pēc iedzīvotāju skaita) pagastā ir Pleikšņi, Bekši, Ritiņi, Balbiši (pagasta centrs), Tēviņi, Laizāni.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ozolaines pagastā lielākie uzņēmumi ir RSEZ SIA “LEAX Rezekne”, SIA RITAL, SIA M.R.S, Latgales elektromontāža un ASKO SIA. Iedzīvotāju pamatnodarbošanās tomēr ir lauksaimniecība, dominē piemājas saimniecības.[11]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnija: Berlīne — Varšava — Viļņa — Daugavpils — Rēzekne — Sanktpēterburga, augstākās kategorijas autoceļš A13 Krievijas robeža (Grebņeva) — Rēzekne — Daugavpils — Lietuvas robeža (Medumi) un Rēzeknes apvedceļš.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā darbojas Maltas vidusskolas struktūrvienība Liepu pamatskola[12], bibliotēka[13], kultūras nams[14].
Deimaņu ciemā atrodas rakstnieka disidenta Mihaila Naricas[15] (1909-1993) māja-muzejs[16], Bekšos atrodas keramiķa Staņislava Viļuma[17] darbnīca "Cukrasāta"[18].
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gadaVeidne:Pmlp2020
- ↑ «Laizānu parks». daba.gov.lv. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Ozolaines pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Ozolaines pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Ozolaines pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ CSP
- ↑ «Ozolaines pagasts». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Maltas vidusskolas struktūrvienība Liepu pamatskola». rezeknesnovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. decembrī. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Ozolaines pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Ozolaines Tautas nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Mihails Narica». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Rakstnieka Mihaila Naricas māja-muzejs». ozolaine.lv. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ Zanda Jankevica. «Podnieks Staņislavs Viļums». santa.lv, 2016.gada 16.decembris. Skatīts: 2021.gada 11.janvārī.
- ↑ «Keramikas darbnīca "Cukrasāta». cukrasata.lv. Skatīts: "2021.gada 11.janvārī.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|