Riebiņi
Riebiņi | |
---|---|
Lielciems | |
![]() Riebiņu muižas pils | |
Koordinātas: 56°20′22″N 26°47′51″E / 56.33944°N 26.79750°EKoordinātas: 56°20′22″N 26°47′51″E / 56.33944°N 26.79750°E | |
Valsts |
![]() |
Novads | Riebiņu novads |
Pagasts | Riebiņu pagasts |
Augstums | 140 m |
Iedzīvotāji (2006) | |
• kopā | 951 |
Pasta nodaļa | LV-5326 |
Riebiņi (agrāk Ribene)[1] ir apdzīvota vieta Latgalē, Riebiņu novada centrs. Izvietojušies Feimankas krastos 6 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.
Riebiņos ir novada dome un administratīvās iestādes, vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, Svētā Franciska katoļu baznīca, Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.[2] Apskates objekti ir Riebiņu muiža ar parku un Riebiņu zirgaudzētava.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Riebiņu muižas nosaukums cēlies no Livonijas ordeņa bruņnieka Gerharda Rēbindera vārda, kuram ordeņa mestrs Pletenbergs 16. gadsimtā izlēņojis zemes Latgales vidienē. Inflantijas vaivadijas laikā 17. gadsimtā muiža nonāca Korfu dzimtas īpašumā un to dēvēja par Krēvenmuižu (Krewenmujży). No 1716. gada muiža piederēja Berku dzimtai (von Berck), no 1758. gada Inflantijas seimika rakstvedim Mihalam Veisenhofam (Michał Weyssenhoff). 18. gadsimtā pie muižas sāka veidoties apdzīvotā vieta ar nosaukumu Ribeniški (poļu: Rybiniszki). 1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža vasarās savā muižā izmitināja poļu gleznotājus, piemēram, Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (Trzebiński) un citus.

1920. gada zemes reformas laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes pamatskolu.[3] 1925. gadā Rībeniem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.
Riebiņu ebreji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jau 19. gadsimta pirmajā pusē šeit sāka apmesties ebreji, un pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Riebiņos (jidišā: Ribinishok) dzīvoja 533 ebreji (91%). 20. gadsimta sākumā daudzi ebreji izbrauca uz Palestīnu un ASV un 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita (464).[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Riebiņu novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 7. janvārī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 676. sleja.
- ↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 83.lpp.
![]() | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|