Valgas apriņķis

Valgas apriņķis
	Valgas apriņķis; Valga maakond
	— apriņķis —
	Tāgeperas muižas pilsTāgeperas muižas pils
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Valga
Administratīvais iedalījums	3 pagasti
	Platība
- Kopā	1 917 km²
	Iedzīvotāji (2018)
- Kopā	28 669
- Blīvums	15/km²
- etniskais sastāvs	igauņi (82,63 %), krievi (12,51 %)
	Mājaslapa: https://www.valgamaa.ee/
	Valgas apriņķis Vikikrātuvē

Valgas apriņķis (igauņu: Valga maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis robežojas ar Viljandi un Tartu apriņķiem ziemeļos, Pelvas un Veru apriņķiem austrumos, kā arī ar Latviju dienvidos. Apriņķī atrodas Otepē augstiene. Valgas apriņķa administratīvais centrs ir Valga, kas ir Latvijas-Igaunijas robežpilsēta. Tas ir otrs mazākais Igaunijas apriņķis (pēc Hījumā).

Valgas apriņķis atrodas Igaunijas dienvidu daļā, saimnieciski-ģeogrāfiski un reģionāli-politiski tas ietilpst Igaunijas Dienvidaustrumu reģionā (kopā ar Pelvas un Veru apriņķiem). Kā vēsture, tā dabas reljefa īpatnības to arī pieskaita pie Dienvidu Igaunijas reģiona (kopā ar Pelvas, Veru, Viljandi, Tartu un Jegevas apriņķiem). Apriņķa kopējā platība ir 2043,53 kvadrātkilometri (2046,49 km² Vertsjervu/ Vircezeru ieskaitot), iedzīvotāju skaits — 28 669 cilvēku (2018. gada 1. janvārī), tas plešas no ziemeļiem uz dienvidiem 65 km un no austrumiem uz rietumiem — 59 km. Valgas apriņķis ir 12. vietā Igaunijā pēc iedzīvotāju skaita un 14. vietā pēc platības.

Apriņķa centrs, Valga, ir 267 km attālumā no Tallinas, 86 km no Tartu, 88 km no Viljandi, 73 km no Veru, 96 km no Pelvas, 141 km no Pērnavas un 264 km no Narvas. Līdz Rīgai ir 157 km.

Valgas apriņķis ziemeļrietumos robežojas ar Viljandi, ziemeļos ar Tartu, austrumos un dienvidaustrumos ar Pelvas un Veru apriņķiem, dienvidos un dienvidrietumos tas robežojas ar Latvijas Republiku (102,4 km).

Vēsture

Viduslaiki

Pirmās liecības par apriņķa vēsturi atrodamas 13. gadsimta Latviešu Indriķa hronikā. Vēsturnieki par tālaika Tālavas - Ugaunijas robežu piedāvā Sedas upi, kura dienvidos no Valkas plūst caur Sedas tīreļa ziemeļdaļu un ietek Burtnieku ezerā. Lielais Sedas tīrelis, plašās pļavas un meži Sedas upes augštecē droši vien savulaik bija vēl plašāki un nepieejamāki un tādējādi robežai kā radīti. Senā etnogrāfiskā letgaļu-ugauņu robeža bija citāda. Domājams, Ērģemes apkārtnē dzīvoja ugauņu ciltis, un etnogrāfiskā robeža gāja no Sedas upes avotiem pa mežiem līdz Gaujas tālākam ziemeļu līkumam un tālāk pa upi. Nav izslēgts, ka Kāgjervas ezera apkārtne un Valka tolaik piederējusi latgaļiem.

Pēc Livonijas krusta kariem Livonijas ordenis pēc 1334. gada Ērģemes pilsnovadā uzcēla Lugažu pili (Lude) pie senā lielceļa, kas veda no Tērbatas uz Ērģemi. Pie Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapijas un Tērbatas bīskapijas robežas izveidojās Valkas miests, kurā notika Livonijas landtāgi. To šķērsoja nozīmīgākie ceļi no ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem, un līdz ar to Valka ieguva lielu stratēģisku nozīmi.

Jaunie laiki

1783. gada 3. jūlijā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II Baltijas provincēs ieveda jaunu administratīvo sadalījumu un no Rīgas un Cēsu apriņķiem nodibināja Valkas apriņķi (līdz tam Valkas pilsēta piederēja pie Rīgas apriņķa). Tālaika Valkas apriņķī bija 11 pagasti, no kuriem 9 pilnībā atradās Latvijas teritorijā, un tikai 2 – Lugaži (igauņu: Luke, vācu: Luhde) un Ērģeme (igauņu: Härgmäe, vācu: Ermes), daļēji atradās Igaunijas teritorijā. Par jauno apriņķa centru attīstījās Valkas pilsēta, kura pilsētas tiesības saņēmusi jau 1584. gadā no Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka Stefana Batorija.

1789. gadā Valkā dzīvoja 891 cilvēks. Tajā atradās Valkas Svētā Jāņa baznīca un 1783.-1786. gadā celtā apriņķa iestāžu ēka.

Apriņķa izveidošana

1919. gada 31. janvārī 7,5 km uz ziemeļiem no Valkas pie Liellugažiem notika kauja pie Paju, pēc kuras Igaunijas armija ieņēma Valku. 1919. gada 12. februārī Igaunijas Republikas valdība izdeva lēmumu par Valgas apriņķa izveidošanu Igaunijas brīvības cīņu laikā iegūtajā teritorijā. Valgas un daļēji arī Ērģemes apkaimē dzīvoja kā latvieši, tā igauņi, un trūka konkrētas etniskās robežas. Valgas pilsētā igauņu un latviešu skaits bija aptuveni vienāds.

1919. gada 19. aprīlī par Valgas apriņķa padomes priekšsēdētāju kļuva Juhans Kurvits. Šajā amatā viņš bija līdz 1921. gada jūlijam, kad amatu pārņēma Augusts Silds. Balstoties uz šķīrējtiesas spriedumu, 1920. gada 19. oktobrī Rīgā parakstīja Latvijas un Igaunijas līgumu par Latvijas-Igaunijas robežas noteikšanu un pieņēma instrukciju jauktajai robežkomisijai. Igaunijai ieguva lielāko daļu no Valkas pilsētas, kā arī Liellugažu un Cores (Sooru) pagastus ar Liellugažu (et:Paju mõis), Cores, Lāču (et:Laatsi mõis), Kāpostiņu (et:Kapsta mõis), Ozolu (et:Oosoli mõis), Pidriķa (et:Vidriku mõis) muižām.

1921. gada 11. februārī Igaunijas valdība noteica Valgas apriņķa teritoriju un platību. No Veru apriņķa Valgas apriņķim pievienoja Kāgjerves, Karulas, Lānemetsa un Tahevas pagastus, no Tartu apriņķa Tellistes, Lātres, Sangastes, Kēni un Kuigatsi pagastus, bet no Vīlandes apriņķa Jigevestes, Patkilas, Koorkilas, Tāgeperas, Lēbiku, Helmes, Lēves un Hummuli pagastus. Vēlāk apriņķī veica administratīvi teritoriālas izmaiņas. 1921. gadā no Patkilas pagasta atdalīja Holdres pagastu un Tervas ciematu, gadu vēlāk Paju pagasta Purakilu pievienoja Valgas pilsētai, 1924. gadā Paju pagastu pievienoja Sooru pagastam, 1926. gada 2. jūlijā Terva ieguva pilsētas tiesības. No 1920. gadu otrās puses līdz 1939. gadam Valgas apriņķī bija kopumā 19 pagastu.

1939. gada administratīvā reforma apvienoja daudzus mazus pagastus dzīvotspējīgākās pašvaldībās, apriņķī palika desmit pašvaldības: Helme, Hummuli, Kāgjerve, Karula, Kuigatsi, Pedrala, Sangaste, Taheva, Telliste, Vaokila.

Otrais pasaules karš un okupācija

Pēc Igaunijas okupācijas Valgas apriņķa padomes priekšsēdētājs Verdi Velners (Värdi Vellner) bija spiests atkāpties no amata 1940. gada 8. jūlijā. 1950. gadā Valgas apriņķi sadalīja Valgas, Tervas un Otepē rajonos, kurus 1952. gadā iekļāva Tartu apgabalā. 1959. gadā iesākās mazo rajonu likvidēšana. Pazuda Antslas, Otepē un Tervas rajoni. Valgas rajonam pievienoja Tervas pilsētu un Hābsāres, Helmes, Koorkilas, Menistes, Rīdajas un Tāgeperas ciema padomes. Toties Otepē pilsētu, Otepē un Pihajervi ciema padomes pievienoja Elvas rajonam. Bet 1961. gadā Meniste pārgāja Veru rajona sastāvā. Nākamajā gadā Valgas rajonam pievienoja Otepē pilsētu un Ākres, Otepē un Paluperas ciema padomes. Gadu vēlāk pievienoja daļu no Pelvas rajona un 1966. gadā Valtinas apkārtni no Veru rajona.

1989. gada decembrī Valgas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Uno Heins (Uno Hein) kļuva par pirmo Valgas apriņķa padomes priekšsēdētāju. 1990. gada 22. februārī Valgas rajona tautas deputātu padomes izpildkomiteju reorganizēja par Valgas apriņķa valdi.

Pēc neatkarības atgūšanas

1999. gada 1. janvārī Valgas apriņķī bija trīs pilsētas: Valga, Terva un Otepē. Otepē pilsētu apvienoja ar pagastu. Kopumā bija 11 pagasti/pašvaldības: Helme, Hummuli, Karula, Palupera, Puka, Pedrala, Otepē, Sangaste, Taheva, Telliste un Eru.

Apriņķa simbolika

Ģerbonis

Valgas apriņķa ģerbonis ir diagonāli šķelts vairogs. Augšējā zilajā pusē ir četras piecstaru sudraba zvaigznes (četri vēsturiski apriņķi, kas veido tagadējo apriņķi), apakšējais sudraba lauks ir tukšs. Ģerboņa zilā nokrāsa atbilst 285 ° C starptautiskajā PANTONE krāsu tabulā.

Karogs

Apriņķu karogi ir balti zaļi, ar ģerboņiem, baltā krāsā ir karoga augšējā mala un tās centrā ir novietots attiecīgā apriņķa ģerbonis. Karoga platuma un garuma attiecība ir 7:11, karoga standartizmērs: 1050x1650 mm.

Administratīvais iedalījums

Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 3 pašvaldības - Otepē pagasts, Tervas pagasts un Valgas pagasts.

Pilsētas

Daba

Reljefs

Valgas apriņķa reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Apriņķa rietumu daļa atrodas Sakalas augstienes dienvidaustrumos. Tur dominē viļņotā morēnu ainava ar pauguriem un uzkalniem. Ziemeļos ainavu raksturo sīkie ziemeļu-dienvidu virziena drumlini un zemākajā, mitrākajā daļā noras un meži. Tervas-Helmes apkārtne ir līdzenāka, ja neskaita Ehnes pieteku ielejas (Tikstes senleja). Daudzviet šeit ielejās redzami pamatieža — smilšakmens atsegumi. Šajā blīvi apdzīvotajā teritorijā mijas aramzeme ar pļavām, ieplaku ezeri ar meža puduriem. Tālāk uz dienvidiem, netālu no Hummuli un Tāgeperas, ir pauguraināka ainava. Valgas apriņķa dienvidos, kur tas robežojas ar Latvijas Republiku, ir plaši smilšaini meži, virsāji un purvi. Apriņķa centrālo daļu ziemeļu-dienvidu virzienā šķērso Mazās Emajegi ieleja, kas turpinās kā Valgas ieplaka. Tur lielā mērā dominē kalnainā morēnu ainava, ko šķērso seklas upju nogulšņu ielejas. Dominējošā ir Mazās Emajegi ieleja, kurai pie Tellistes pievienojas Pedeles senleja. Valgas ieplakas centrā ir stipri pārpurvojusies Korva paliene. Lielas lauksaimniecības platības ir Sangastes un Lātres apkārtnē. Apriņķa reljefa mainīgākā un augstākā daļa ir Otepē apkaimē. Augstākās virsotnes ir Kūtsemegi/ Kuutsemägi kalns (217 m), Mēgastes kalns (214 m) un Harimegi (212 m). Otepē apkārtnē dominē pauguraina morēnu ainava ar uzkalniem un daudziem ezeriem, no kuriem pazīstamākais ir Pihajerve/Svētezers. Uzkalnu augstuma atšķirības ir samērā nelielas, taču reljefs ir izteikti mainīgs. Uz dienvidaustrumiem no Valgas ieplakas paliek Karulas pauguraine. Sevišķi reljefa ir pauguraines austrumu daļa. Karulas apkārtne ir ezeriem bagāta. Pazīstamākais no tiem ir Karulas Pikkjerve augstienes ziemeļos. Apriņķa dienvidos atrodas Harglas ieplaka — neliela līdzena teritorija starp morēnu pakalniem. Savdabīga daba ir Gaujas un Melnupes ielejās un ap Aheru ezeru. Apriņķa mežu platība ir gandrīz 114,000 ha, kas ir 56,7% no apriņķa kopplatības. Galvenās koku sugas ir priede un egle. Meži bagāti pļavām, virsājiem, palienes pļavām un purviem. Purvu kopējā platība ir 7900 ha. Lielākie purvi ir Rubina, Korva un Lagesoo.

Ezeri un upes

Apriņķis ir ezeriem bagāts. Sevišķi daudz ezeru ir Otepē augstienē, Karulas paugurainē un Ehne upes baseinā. Apriņķī ir aptuveni 180 vismaz vienu hektāru lieli ezeri ar kopējo platību 17 km². Lielākais ezers ir Pihajervs/ Svētezers (286 ha), kam seko Aheru ezers (234 ha). Apriņķī ietilpst arī Vertsjerva dienvidu daļa 300 hektāru platībā. Lielākā daļa ezeru ir salīdzinoši sekli, ar ne vairāk kā 10 m dziļumu. Dziļākie apriņķa ezeri ir Udsu (30,2 m — Igaunijā trešais pēc dziļuma) un Peta ezers (25 m), tie abi atrodas Koorkilas ezeru senlejā. Apriņķī ir četras oficiālās pludmales — Tervā Rīska un Vanameisa ezeri, Pihajerve (Svētezers) Otepē un Pedeles upe Valgā. Zivju fauna ezeros ir samērā svārstīga, jo mazākajos, seklākajos ezeros dažkārt ziemās iet bojā skābekļa prasīgās sugas — sīgas, plauži, zandarti un citi.

Par vienu hektāru lielāku mākslīgo ūdenskrātuvju ir 30, ar kopējo platību aptuveni 100 ha. No tām vispārējā izmantošanā ir 20. Lielākais aizsprosta ezers ir Puide uz Jeku upes (platība 11,5 ha). Apriņķa pazīstamākā upe ir Mazā Emajegi, kas iztek no Pihajerva (Svētezera) un ietek Vertsjervā, visā garumā plūstot pa Valgas apriņķi. Nozīmīgas upes ir arī Mazās Emajegi lielākā pieteka Pedele, Ehne un tās lielākā pieteka Jeku. Apriņķi dienvidaustrumos šķērso Melnupe.

Dabas aizsardzība

Aptuveni 20% no Valgas apriņķa teritorijas ietilpst dabas liegumos. Lielākie dabas aizsardzības objekti ir Otepē dabas parks, Karulas nacionālais parks un Gaujas-Melnupes ainavu parks. Dažādo aizsargājamo teritoriju, tostarp nacionālo parku, dabas rezervātu, ainavu parku un to apakštipu, piemēram, parku, noru, dendrāriju, ir kopumā 60. Lielākais ir Otepē dabas parks, kurš pēc teritorijas (22 430 ha) ir lielākais dabas aizsardzības objekts Igaunijā. Aizsargājamo teritoriju, kur ietilpst arī atsevišķu biotopu aizsardzības zonas, kopējā platība ir 43 431 ha. Kā atsevišķi objekti tiek aizsargāti 28 dižkoki un 5 laukakmeņi. Augstākais aizsardzībā esošais koks ir Tsūras egle, kurai pieder arī Igaunijas rekords apkārtmērā. Egles augstums ir 29 metri, un tās stumbra apkārtmērs ir 4,32 metri. Lielākais apkārtmērs ir Pihajerve (Svētezera) Kara ozolam — 6,98 metri. Valgas apriņķī atrodas Dienvidigaunijas lielākais laukakmens — Helgi akmens, ar apkārtmēru 30,2 metri un virszemes tilpumu 61 kubikmetru.

Ģeoloģija

Apriņķa pamatieži ir devona smilšakmeņi, tie ir ar salīdzinoši augstu porainību, bagāti ar vizlu un vāji cementēti. Lielākajā daļā apriņķa teritorijas izplatīti vidējā devona perioda Burtnieku noslāņojuma gaišo krāsu smilšakmeņi, kas mijas ar māla un kaļķiežu slāņiem. Apriņķa ziemeļu daļā šaurā sloksnē atsegti vidējā devona Arukilas slāņa smilšakmeņi, kuros mijas aleirolīta, mālu un dolomītu starpslāņi. Pamatiežus klāj kvartāra nogulšņu komplekss (glaciālie, limnoglaciālie un fluvioglaciālie nogulumi). Apriņķa ziemeļu un centrālajā daļā dominē morēna. Izkaisīti grants un smilts nogulumi, smilts-mālu nogulumi un purvi. Augsnes ģeoloģiskā uzbūve ir sarežģīta (slāņa biezums svārstās no 10-100 m un vairāk). Gruntsūdens atrodas 0-10 m dziļumā, paugurainā apkaimē arī dziļāk. Apriņķim ir galvenokārt labi ģeotehniskie rādītāji, bet būvdarbus varētu apgrūtināt reljefs.

Tautsaimniecība

Valgas apriņķis ir galvenokārt lauksaimniecības un rūpniecības apriņķis, kurā atrodas arī Igaunijas pazīstamākais atpūtas un sporta centrs Otepē. 2013. gadā vidējā bruto darba samaksa apriņķī bija 729 € (salīdzinoši — tā paša gada Igaunijas vidējais rādītājs bija 949 €).

Uzņēmējdarbība

2013. gada 31. decembrī Valgas apriņķī bija pavisam 2717 uzņēmumi (tai skaitā 930 pašnodarbinātās personas un 1787 uzņēmumi), 677 bezpeļņas organizācijas un 23 fondi. Lielākais vidējais apgrozījums bija koksnes un koka izstrādājumu ražotnēs, celtniecībā, pārtikas rūpniecībā, zemkopībā, lopkopībā un vairumtirdzniecībā. Ievērojamā vietā bija tūrisms (galvenokārt Otepē un tās apkārtnē). Ražojumu un pakalpojumu eksports (142,5 miljoni € 2013. gadā) bija ievērojami lielāks nekā imports (81 miljons €).

Lauksaimniecība un lopkopība

2014. gadā Valgas apriņķa lauksaimniecības kultūru platība kopumā bija 24 123 ha, no kuriem 13 554 ha bija graudaugu, 1236 ha pākšaugu, 2838 ha rapša, 93 ha kartupeļu un 38 ha dārzeņu. 2013. gada beigās lauksaimniecības kopraža bija 40662 t graudu, 2256 t pākšaugu, 7184 s rapša sēklu, 1228 t kartupeļu un 190 t dārzeņu.

2013. gadā Valgas apriņķī bija aptuveni 24 700 lauksaimniecības dzīvnieku, ieskaitot 12 100 liellopus (no tiem 3700 piena govis), 1200 cūkas, 7700 aitas un kazas. Lopkopības kopprodukts bija 1233 t gaļas un 28 585 t piena.

Veselības aizsardzība un aprūpe

Valgas apriņķī stacionāro veselības aprūpi sniedz Valgas slimnīca, Otepē veselības centrs un Tervas veselības centrs. Otepē un Tervas veselības centri specializējušies aprūpē, Valgas slimnīcā ir pieejami arī ārstu-speciālistu pakalpojumi. Visi trīs stacionārie pacientu aprūpes centri sniedz arī dažādus ambulatoriskās medicīnas pakalpojumus. Lai nodrošinātu vispārējo medicīnisko palīdzību apriņķa iedzīvotājiem, ir atvērti 17 ģimenes ārstu saraksti, t. i. 15 ģimenes ārsti, 2 ārsti-aizvietotāji, 2 ārsta palīgi un 19 medmāsas. Vislielākais pacientu saraksts ir Tervas pilsētas, Helmes un Pedralas pašvaldību ģimenes ārstei Merike Ausmēss. Šajā sarakstā ir iekļauti 2500 pacienti. Apriņķa sešu ģimenes ārstu sarakstos ir vairāk 2000 pacientu. Apriņķa īsākais saraksts ir Tellistes un Eru pašvaldību ģimenes ārstam — tajā iekļauti 681 pacienti. Līdz 2012. gada beigām veselības aprūpi pārraudzīja apriņķa domes priekšsēdētājs, bet sakarā ar izmaiņām likumdošanā, no 2013. gada 1. janvāri veselības aizsardzības ir pārgājusi Veselības amata kompetencē un atbildībā.

Valgas apriņķī kopumā ir 13 iestādes, kuras sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus, no tām lielākā ir Hellenurmes muiža ar 390 vietām. Četras no šīm iestādēm ir reģistrētas kā bezpeļņas sabiedrības, trīs kā fondi, divas kā akciju sabiedrības un viena kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Pārējās nav juridiskas personas. 2014. gadā apriņķis varēja nodrošināt stacionāru aprūpi 981 cilvēkiem, 818 vietas bija aizņemtas. Mājas pakalpojumus sniedza 27 sociālās aprūpes darbinieki un 294 aizgādņi.

Tūrisms

Valgas apriņķī kopumā ir 69 muižas un pilis, slavenākās no tām ir Sangastes pils un Tāgeperas pils^[1] (atzīta par labāko vietu kāzām Igaunijā 2007-2013). Otepē pilsēta ir Valgas apriņķa pazīstamākais un apmeklētākais tūrisma galamērķis. Sākot no 1996. gada, ik ziemu no 21. decembra līdz 20. martam tā tiek iecelta ziemas galvaspilsētas godā. Otepē apkārtne ievērojama ar Igaunijas daudzveidīgākajām treniņnometnēm un ziemas sporta pasākumu vietām. Pēc nakšņošanas viesu skaita Valgas apriņķis ierindojas ceturtajā vietā Igaunijā (paliekot aiz Harju, Sāremā un Pērnavas apriņķiem). 2013. gadā Valgas apriņķī bija 77 naktsmītnes, kuras kopumā piedāvāja 826 numurus ar 2149 gultām (izmantoti tikai statistikai pakļautie dati).

Visvairāk apmeklētie apriņķa pasākumi ir Rally Estonia un Valgas militārās vēstures festivāls (2013. gada Dienvidigaunijas labākais tūrisma pasākums), visvairāk apmeklētie objekti bija Kūtsemē Atpūtas centrs un Tehvandi Sporta komplekss.

Tervas apkārtne

Tūrisma objekti — Atbrīvošanās kara piemineklis un Tervas ģimnāzijas parks, Rīskas un Vanameiza ezeru atpūtas zonas, Tikstes senleja, Tervas Tantsumegi (Dejukalns).

Helmes apkārtnē: Barklaja de Tolli mauzolejs, Helmes pilsdrupas, Helmes alas, Helmes novadpētniecības muzejs, Helmes svētavots, Igaunijas klavieru meistaru ražoto klavieru kolekcija Helmes muižā, ģenerālmajoru Jāņa Sootsa (Jaan Soots) un Aleksandra Jāksona (Aleksander Jaakson) piemiņas akmeņi, Matsa Erdella kapliča Tāgeperas kapsētā. Pedralas apkārtnē: Mazās Emajegi ieteka Vircezerā Pikasilla atpūtas zonā, Henrika Visnapū /Henrik Visnapuu/ un Johana Paula dzimtās vietas. Hummuli apkārtnē: Koorkilas alas, Koorkilas Valgezers, Udsu ezers (trešais dziļākais Igaunijā), priede no Ziemeļu kara laikiem, tūkstoš gadu vecie kapi, Hummuli kaujas vieta.

Otepē apkārtne

Otepē pilskalns, Mazais Munameģis, Aptiekāra kalns, Pihajerve ezers (Svētezers), Otepē Marijas luterāņu baznīca, piemineklis Atbrīvošanās karā kritušajiem, Tehvandi sporta centrs, Mardi dzirnavu dambis, Pihajerves ozols.

Paluperas apkārtnē: Paluperas un Hellenurmes muižu kompleksi un parki, Hellenurmes ūdensdzirnavu atpūtas komplekss, Midendorfu dzimtas kapi. Pukas apkārtnē: Kuigatsi muižas parks un ēkas Kuigatsi ciemā, Pukas dižkoki, Komsi birztala, Ākres muižas ēkas un parks Ākres ciematā, Pukas mazpilsētas centrs (bankas ēka no 1920. gadiem, dzelzceļa stacija, aptieka), Vooremegi kalns, Kuigatsi / Pukas pilskalns, Ristimegi kalns Kehri ciemā. Sangastes apkārtnē: Sangastes pils un pils parks, Sangastes baznīca, Sangastes kapi, Sangastes pilskalns, Harimegi kalns, Augusta Gailīša (August Gailit) dzimtā vieta.

Valgas apkārtne

Valgas Brīvības piemineklis, Valgas rātsnams, Jāņa baznīca, skulptūra Nipernaadi, piemiņas plāksne Stefanam Batorijam, piemiņas plāksne Johanesam Mertsonam, Alfrēda Neilanda — pirmā igauņu olimpiskā čempiona piemiņas plāksne, Valgas dzelzceļa stacijas ēka.

Karulas apkārtnē: Karulas un Kāgjerves muižas, Karulas baznīca, Pikjerves ainavu parks. Tahevas apkārtnē: sentēvu kulta koki Kallikila ciemā, Upurpriede Harglā, Upurakmens un Upurpriede Tsirgumēl, Tellingumē lapene, Tahevas muižas komplekss ar parku, Aheru ezers, Oore priedes, Mustajegi-Gaujas ainavu parks. Telliste apkārtnē: Paju muiža, Paju kaujas piemineklis. Eru apkārtnē: Lotas muiža Lotas ciematā, dzejnieka Fridriha Kūlbarsa dzimtā vieta Unikila ciemā, veterinārijas zinātnieka Elmara Rootsi dzimtā vieta Prīpalu ciemā, gleznotāja Kristjana Tedera dzimtā vieta Prīpalu ciemā, Unikilas alas Unikilā.

Valgas apriņķa kultūras dzīve

Literatūra

No Valgas apriņķa nākuši daudzi ievērojami Igaunijas literāti. Galvenokārt viņu dzīve un daiļrade ir saistīta ar Valgas apriņķi 20. gadsimtā. Slavenākā Valgas apriņķa literāte ir Alas ciematā dzimusī Hella Vuolijoki (1886-1954), kuras pasaulslavenās lugas bija rakstītas somu valodā un par dzīvi Somijā. Vuolijoki agrīnajos darbos bija daudz stāstīts par Valgas apriņķi.

Helmē dzimis dzejnieks, dramaturgs un literatūrkritiķis Henriks Visnapū (Heinrich Visnapuu). Viņš bija viens no literārās kustības „Siuru” aktīvākajiem biedriem. „Siuru” dibinātāja un vadītāja Augusta Gailīša (1891-1960) romāna Toomas Nipernādi darbība gan nav faktiski saistīta ar autora dzimšanas vietu, bet galvenajam varonim bija prototips Valgas apriņķī. Gailīts pats dzimis Kuiksillā, netālu no Sangastes muižas. Jaunībā viņu ģimene vairākkārtīgi pārcēlusies Valgas apriņķa robežās: no Sangastes uz Lātres muižu, un tad 1906. gadā uz Tsirgulīnas ciematu.

Herta Laipaike (Herta Laipaik, 1921-2008) dzimusi Hummuli Kaprani lauku sētā. Vairākos viņas darbos iekļauti Helmes draudzes tautas ticējumi vai to sižeti sakņojas Helmes vēsturē. Laipaikas romāna „Pelēkie gulbji” (1986) darbība risinās Tervas mazpilsētā un Valgā. Viens no slavenākajiem igauņu novelistiem Matss Trāts (Mats Traat, 1936) ir dzimis Palupera pagasta Mēma ciemā un Valgas apriņķis ir attēlots daudzos viņa darbos. Viņa noveļu varoņi dažkārt runā Otepē izloksnē.

Mūsdienu igauņu zinātniskās fantastikas populārākais autors ir Indreks Hargla (1970) nāk no Harglas. Par savu rakstnieka vārdu viņš izvēlējies dzimtās vietas vārdu „Hargla”. Harglas kriminālromānu sērija par farmaceitu Melhioru ir izcils Igaunijas mūsdienu zinātniskās fantastikas meistardarbs.

Mehisa Heinsāra (Mehis Heinsaar, 1973) noveļu „Tikšanās Tāgeperā” un „1969” darbība risinās Tāgeperā.

Igauņu folklorists un valodnieks, viens no pirmā atmodas laika dižgariem Jakobs Hurts (Jakob Hurt, 1839-1907) no 1872. līdz 1880. gadam strādāja skolotāja amatā Otepē. Par Hurta dzīvi Otepē ir rakstījusi somu-zviedru rakstniece Estera Stālberga (Ester Ståhlberg, 1870-1950) vēsturiskajā romānā „Uz uzlecošās saules pusi”.

Mūzika un skatuves māksla

Seriāla "Kättemaksukontor" („Atriebības birojs”) aktrise Adēle Sepa (Adeele Sepp) nāk no Tervas pilsētas.

Dūdu meistars un tautas mūzikas skolotājs Ants Tauls (dz. 1950) ir dzimis Tervā. Kopš 1995. gada viņš ir pasniedzējs Viljandes Kultūras akadēmijas Tautas mūzikas fakultātē. Viņš ir nodibinājis ģimenes ansambli „Torupill” („Dūdas”, 1995), kurš uzstājies daudzās valstīs. Valgā dzimis trompetists Abi Zeiders (1920–1999), kurš spēlēja džeza un estrādes orķestros un bija Igaunijas Televīzijas un Igaunijas Radio estrādes orķestra koncertmeistars. Pazīstamais diriģents Pēteris Lilje (1950-1993), dzimis Valgā, un šeit arī mācījies mūzikas skolā. Lilje bija nacionālā operas teātra „Estonia” koncertmeistars un diriģents, kā arī Nacionālā simfoniskā orķestra un Oulu pilsētas orķestra galvenais diriģents. Kā viesdiriģents uzstājies ar vairākiem simfoniskajiem orķestriem daudzās pasaules valstīs.

Madis Keivs (Madis Kõiv, 1929-2014) bērnībā dzīvoja Tervā un Valgā. Viņš bija pedagogs un pētnieks. Rakstīja lugas, prozu un drāmas, un nodarbojās ar glezniecību. Viņš bija trīskāršs Tuglasa romānu konkursa uzvarētājs un Igaunijas Ģerboņa ordeņa kavalieris (IV klase).

No apriņķī dzimušajiem un augušajiem aktieriem plašākai auditorijai vispazīstamākais ir Holdrē dzimušais Lembits Ēlmē (Lembit Eelmäe, 1927-2009), kura slavenākā loma bija Jurka Jāņa Toominga uzvedumā "Ellesgala jaunais Nelabais". Aktrise Meta Lutsa (1905-1958) dzimusi Rīdaja pagastā. Lutsas skatuves dzīve iesākās teātrī "Endla", pēc tam viņa strādāja Nacionālajā operā „Estonia” un Tallinas Drāmas teātrī. Aktrise Anne Vēsāre (Anne Veesaar) dzimusi 1957. gadā Valgā. Vēsāre strādājusi Rakveres un "Vanalinnastuudio" teātros. Viena no viņas pazīstamākajām lomām ir televīzijas seriālā "Ōnne 13"/”Laimes iela 13”. No jaunākiem aktieriem var atzīmēt Tervā dzimušo "Ugala" teātra aktrisi un režisori Adēli Sepu (Adeele Sepp, 1989). Viņa spēlējusi arī televīzijas seriālos, no kuriem kā pazīstamākais minams „Kättemaksukontor” („Atriebības birojs”). No Tervas nāk arī teātra "Ugala" aktieris Ārne Soro (Aarne Soro). Pikasilla ciemā ir dzimusi Lea Tormis (dz. 1932), pazīstama teātra zinātniece un kritiķe.

Sports

Valgas apriņķa sporta dzīvē dominējošas ir slēpošana un svarcelšana. No Valgas apriņķa nāk igauņu pirmais olimpiskais čempions svarcēlājs Alfrēds Neilands (Alfred Neuland). 1895. gadā Valgā dzimušais Neilands izcīnīja zelta medaļu Antverpenes olimpiskajās spēlēs 1920. gadā. 1924. gadā Neilands pievienoja savai kolekcijai Parīzes Olimpisko spēļu sudrabu. Valgas soļotājs Bruno Junks (Bruno Junk) ieguva divas bronzas medaļas olimpiskajās spēlēs: 1952. gadā Helsinkos un 1956. gadā Melburnā.

Otepē, bijušajā Pihajerves pagastā dzimušais Augusts Englass izcīnīja pasaules čempiona titulu grieķu-romiešu cīņā 1953. gadā un brīvajā cīņā 1954. gadā. No Valkas puses cēlies četrkārtīgais olimpisko spēļu dalībnieks Pāvels Loskutovs, viņa labākais sasniegums ir Eiropas meistarsacīkšu sudraba medaļa vīriešu maratonā 2002. gadā.

Valgā ir uzstādīti trīs Igaunijas rekordi vieglatlētikā, no tiem pazīstamākais ir Andrusa Vernika (Andrus Värnik) šķēpa mešanas rekords 87,83 m, uzstādīts 2003. gada 19. augustā. Kā izcili sasniegumi atzīmējami arī Anu Tēsāres (Anu Teesaare) rekords sieviešu desmitcīņā - 6411 punkti (2004. gada 5. septembrī) un Jekaterinas Jutkinas 5 kilometru soļošanas rekords - 24.07 (2004. gada 7. jūnijā). Bumbu spēlēs vienīgo Igaunijas meistarsacīkšu zelta medaļu ir izcīnījusi vīriešu rokasbumbas komanda „Valga Maret-Sport” 1992. gadā. Pašreiz Valgas komandas spēlē kā basketbola, tā rokasbumbas Igaunijas meistarsacīkstēs.

No Valgas nāk vairāki pazīstami sporta treneri. Reins Ahuns (Rein Ahun) ir trenējis vieglatlētikas talantu Mertu Izraēlu (Märt Israel) un pašlaik ASV NFL līgā spēlējošo Margus Hunti. Viens no vislabākajiem igauņu rokasbumbas spēlētājiem Kaupo Palmars savus treniņus iesāka 1985. gadā Valgā. Divreiz par Igaunijas labāko rokasbumbas spēlētāju izvēlētā Palmara pirmie instruktori bija Ebba Lēkene (Ebba Lõokene) un Ilo Meri (Ülo Meri).

Valgas apriņķī atrodas slavenā ziemas sporta un slēpošanas pilsēta Otepē, kurā tiek organizēti distanču slēpošanas Pasaules kausa posmi. Pirmais no tiem notika 1999. gadā, bet no 2003. līdz 2012. gadam Pasaules kausa posmi notika katru gadu. „Audentese” Sporta ģimnāzijas Otepē filiālē ir ieguvušas izglītību daudzas Igaunijas sporta slavenības, piemēram, riteņbraucēji Reins Tāramē (Rein Taaramäe), Tanels Kangers (Tanel Kanger) un Rene Mandri, un distanču slēpotāji Aivars Rehemā (Aivar Rehemaa) un Algo Karps (Algo Karp).

Apriņķa pazīstamākie ziemas sportisti ir trīskārtējais olimpisko spēļu dalībnieks slēpotājs Elmo Kassins (Elmo Kassin) no Valgas, slēpotājs Keins Einaste (Kein Einaste) no Sangastes, biatlonists Kalju Ojaste no Otepē un Helēna Novikova (Helen Novikov) (ragaviņas) no Tervas. Bijušais Kāgjerves pagasts devis ievērojamo sporta pedagogu un divu olimpisko spēļu Igaunijas slēpotāju komandas vadītāju Kārelu Zilmeru (Kaarel Zilmer).

Valgas apriņķa sporta dzīvi koordinē Valgas apriņķa sporta asociācija, dibināta 1995. gada 30. novembrī. Sporta asociācijas valdes priekšsēdētājs ir Tīts Kattai (Tiit Kattai).

Masu informācijas līdzekļi

Valgā atrodas apriņķa avīzes „Valgamaalane” redakcija, ko izdod trīs reizes nedēļā. Laikraksts kopā ar „Pärnu Postimees”, „Sakala”, „Virumaa Teataja” un „Järva Teataja” pieder mediju korporācijai „AS Ühinenud Ajalehed”.

Tervas pilsētas, Helmes un Pedrala pašvaldību notikumus atspoguļo ikmēneša avīze „Helme Kihelkonnaleht”. Otepē pašvaldība kopā ar Paluperas, Pukas un Sangastes pašvaldībām izdod kopīgu reģionālo laikrakstu „Otepää Teataja”, ko publicē divas reizes mēnesī.

Valgas pilsētā atrodas vienīgā pastāvīgā apriņķa radiostacija „Ruut FM”.

Ievērojamākie novadnieki

Jānis Cimze, pedagogs un mūziķis, no 1849. līdz 1881. gadam Valkas Cimzes semināra vadītājs.
Konrāds Megi (Konrad Mägi), gleznotājs un pedagogs, dzimis Hellenurmes pagastā.
Ilmi Parmasto, mikoloģe, dzimusi Valgā.
Tīts Kebins (Tiit Käbin), jurists un politiķis.
Tīts Vehi (Tiit Vähi), politiķis un uzņēmējs, dzimis Kāgjervē, pabeidzis Valgas 1. vidusskolu, strādāja Valgas autotransporta bāzē un bija tās direktors 1976-1989.
Pauls Varuls (Paul Varul), jurists un valstsvīrs.
Urmass Otts, televīzijas žurnālists, dzimis un audzis Otepē.

Jaunatne un izglītība

2013./2014. mācību gadā apriņķī bija 23 izglītības iestādes. No tām 20 pašvaldību, divas valsts skolas un viena privātā skola. 7 ģimnāzijas un vidusskolas (viena no tām tālmācības ģimnāzija), un 13 pamatskolas ir pašvaldības skolas. Valsts skolas ir „Jaanikese” skola un Valgas profesionālās izglītības centrs. Apriņķa vienīgā privātskola ir „Audentese” Sporta ģimnāzijas filiāle Otepē.

Valgas apriņķa lielākās skolas (pēc audzēkņu skaita) ir Valgas pamatskola, Tervas ģimnāzija, Valgas profesionālās izglītības centrs, Valgas pamatskola (Valga Priimetsa kool) un Otepē ģimnāzija.

Pēc Igaunijas izglītības sistēmas datiem Valgas apriņķī ir septiņi interešu centri: Valgas mūzikas skola, Tervas mūzikas skola, Otepē mūzikas skola, Pukas mākslas skola, Valgas Kultūras un interešu centrs, Valgas apriņķa Jauniešu tehnikas centrs un Valgas Ukrainas svētdienas skola „Kalōna”.

2014. gadā skolās kopumā mācījās 3700 skolēnu un strādāja 481 pedagogs (ieskaitot skolu vadību). Skolās strādā arī dažādi speciālisti: pulciņu vadītāji, sabiedrisko attiecību vadītāji, logopēdi, psihologi, sociālpedagogi un pedagogi bērniem ar īpašām vajadzībām. 2014. „Gada skolotājas” titulu izpelnījās Valgas „Jaanikese” skolas skolotāja Elena Sļusatčuka.

Fakti par Valgas apriņķi

Pirmais Igaunijas zili-melni-baltais karogs iesvētīts Valgas apriņķa Otepē baznīcā 1884. gadā. Pirmais igauņu tautības Valkas pilsētas galva 1902.-1917. gadā bija Johaness Mertsons. Pirmais (zināmais) olimpisko spēļu dalībnieks no Valgas apriņķa bija Hermanis Lerhenbaums (Hermann Lerchenbaum) no Sangastes (viņš bija ASV admiralitātes airētāju komandā 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs, bet vētras dēļ sacensības tika atceltas).

Pirmais igauņu tautības olimpiskais čempions nācis no Valgas — Alfrēds Neilands, kas ieguva zelta medaļu svarcelšanā Antverpenes olimpiskajās spēlēs 1920. gadā, sudraba medaļu Parīzes olimpiskajās spēlēs 1924. gadā. Pirmais igauņu tautības veterinārijas zinātnieks Kārlis Sarals (Karl Saral) nācis no Valgas apriņķa Kuigatsi pagasta. Pirmais igauņu tautības muižnieks bija Matss Erdells — Patkilas muižas nomnieks un Roobes muižas hipotekārs. Pirmā igauņu tautības ģimnāzijas direktore Marta Perna (Marta Pärna) bija Valgas Meiteņu ģimnāzijas vadītāja. Pasaulē pirmo dzejniekam Frīdriham Šilleram veltīto pieminekli uzcēla 1805. gadā Helmes pilsdrupās, pie Helmes muižas (nav saglabājies, restaurē). Domājams, ka pirmais igauņu tautības arhitekts Georgs Hellats (Georg Hellat) dzimis Valgas apriņķī. 1911. gadā viņš projektēja Valkas saviesīgās biedrības „Seda” (Säde) jūgendstila ēku (tagad muzeja ēka Valgā). Pirmais igauņu iznīcinātāju pilots Jānis Mahlapū (Jaan Mahlapuu) nāca no Valgas. Pirmo igauņu ģimnāziju atvēra Valgā (Valgas Igauņu ģimnāzija 1912. gadā).