Vecsalacas pagasts dibināts pēc muižupagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu.
1918. gadā, sadalot Vecsalacas pagastu, izveidoja Salacas un Svētciema pagastus. 1935. gadā Valmieras apriņķa Salacas pagasta platība bija 165,5 km² un tajā dzīvoja 2418 iedzīvotāji.[1]
Salacas pagastā darbojās 2 pamatskolas - Ausekļu 1. pakāpes un Korģenes sešgadīgā skola, kurās strādāja 7 skolotāji un mācījās 231 skolēns, bija pagasta aizsargu nodaļa, Vecsalacas bibliotēkas biedrība, Korģenes savstarpējā apdrošināšanas biedrība, Korģenes piensaimnieku sabiedrība. 1937. gadā Salacas pagastā bija 2520 iedzīvotāju, 129 vecsaimniecības un 145 jaunsaimniecības, 66 sīksaimniecības.
1937. gadā lauksaimniecisko zemju raksturojums bija nelabvēlīgs, jo teritorijā bija divi lauksaimniecībai nelabvēlīgi zemju tipi – smilts un sīksts, ūdeni gausi caurlaidošs māls. Galvenos ienākumus deva lopkopība. Iedzīvotāji nodarbojās ar zveju gan jūrā, gan upē, kā arī ar valsts mežu izstrādāšanu ziemā un koku pludināšanu pavasaros.
1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Korģenes, Salacas un Zonepesciema padomes. 1947. gada 16. oktobrī pagastu iekļāva jaunizveidotajā Limbažu apriņķī. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Alojas rajonā.
Salacas ciemam 1954. gada 14. jūnijā pievienoja likvidēto Korģenes ciemu. 1958. gada 15. augustā pievienoja daļu likvidētā Dzintaru ciema, bet daļu Salacas ciema pievienoja Salacgrīvas pilsētai, izveidojot Salacgrīvas lauku teritoriju. 1977. gada 28. martā Salacas ciemam pievienoja daļu no Ainažu un Salacgrīvas lauku teritorijām un Viļķenes ciema, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Ārciema ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1998. gadā Salacas pagastu pievienoja Salacgrīvas lauku teritorijai.[3] 2010. gadā Salacgrīvas lauku teritoriju pārdēvēja par Salacgrīvas pagastu.